An Egyptian Invasion of Judah
(1 Kings 14.25-28)1 As soon as Rehoboam had established his authority as king, he and all his people abandoned the Law of the Lord. 2 In the fifth year of Rehoboam's reign their disloyalty to the Lord was punished. King Shishak of Egypt attacked Jerusalem 3 with an army of twelve hundred chariots, sixty thousand cavalry, and more soldiers than could be counted, including Libyan, Sukkite, and Ethiopian troops. 4 He captured the fortified cities of Judah and advanced as far as Jerusalem.
5 Shemaiah the prophet went to King Rehoboam and the Judean leaders who had gathered in Jerusalem to escape Shishak. He said to them, “This is the Lord's message to you: ‘You have abandoned me, so now I have abandoned you to Shishak.’”
6 The king and the leaders admitted that they had sinned, and they said, “What the Lord is doing is just.”
7 When the Lord saw this, he spoke again to Shemaiah and said to him, “Because they admit their sin, I will not destroy them. But when Shishak attacks, they will barely survive. Jerusalem will not feel the full force of my anger, 8 but Shishak will conquer them, and they will learn the difference between serving me and serving earthly rulers.”
9 King Shishak came to Jerusalem and took the treasures from the Temple and from the palace. He took everything, including the gold shields that King Solomon had made. 10 To replace them, Rehoboam made bronze shields and entrusted them to the officers responsible for guarding the palace gates. 11 Every time the king went to the Temple, the guards carried the shields and then returned them to the guardroom. 12 Because he submitted to the Lord, the Lord's anger did not completely destroy him, and things went well for Judah.
Summary of Rehoboam's Reign
13 Rehoboam ruled in Jerusalem and increased his power as king. He was forty-one years old when he became king, and he ruled for seventeen years in Jerusalem, the city which the Lord had chosen from all the territory of Israel as the place where he was to be worshiped. Rehoboam's mother was Naamah, from the land of Ammon. 14 He did what was evil, because he did not try to find the Lord's will.
15 Rehoboam's acts from beginning to end and his family records are found in The History of Shemaiah the Prophet and The History of Iddo the Prophet. Rehoboam and Jeroboam were constantly at war with each other. 16 Rehoboam died and was buried in the royal tombs in David's City and his son Abijah succeeded him as king.
1 Kad Rehabeāma ķēniņa valsts bija nostiprinājusies un viņa vara nodrošināta, tad viņš atmeta Tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu. 2 Bet ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks devās pret Jeruzālemi, jo jūdi bija lauzuši uzticību Tam Kungam. 3 Viņš nāca ar tūkstoš divi simti kara ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un neskaitāms bija ļaužu pulks, kas nāca no Ēģiptes kopā ar viņu: lībieši, sukieši un kušīti (etiopieši). 4 Un viņš iekaroja stipri nocietinātās pilsētas, kas bija Jūdā, un nonāca pie Jeruzālemes. 5 Tad pravietis Šemaja ieradās pie Rehabeāma un pie Jūdas vadoņiem, kuri, baidīdamies no Šīšaka, bija sapulcējušies Jeruzālemē, un viņš tiem sacīja: "Tā saka Tas Kungs: jūs esat Mani atstājuši, tāpēc Es arī jūs tagad esmu atstājis Šīšaka rokā." 6 Tad Israēla vadoņi un pats ķēniņš pazemojās un sacīja: "Tas Kungs ir taisns!" 7 Kad Tas Kungs redzēja, ka viņi bija pazemojušies, tad pravietis Šemaja izdzirdēja Tā Kunga vārdus, kas viņam teica: "Viņi ir pazemojušies, tāpēc Es tos neizdeldēšu, bet Es tos jo drīz izglābšu, un Es neizliešu Savu bardzību pār Jeruzālemi ar Šīšaka roku! 8 Un tomēr lai viņi kļūst viņam par kalpiem un lai atzīst, kas tas ir - kalpot Man un kas tas ir - kalpot pasaules ķēniņam." 9 Un tad Ēģiptes ķēniņš Šīšaks devās uzbrukumā pret Jeruzālemi un nolaupīja Tā Kunga nama dārgumus - un viņš paņēma visu; viņš paņēma arī tos zelta vairogus, ko Salamans bija licis darināt. 10 Tad ķēniņš Rehabeāms lika taisīt to vietā vara vairogus un piešķīra tos pils sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju. 11 Kad vien ķēniņš gāja Tā Kunga namā, tad pils sardze nāca un nesa tos, un pēc tam viņi tos atkal novietoja atpakaļ pils sardzes istabā. 12 Un tāpēc, ka viņš pats pazemojās, Tā Kunga dusmu karstums no viņa atkāpās, tā ka Viņš to pilnīgi neiznīcināja, jo arī vēl Jūdā varēja atrast labus darbus. 13 Tādējādi Rehabeāms atkal nostiprinājās un valdīja Jeruzālemē. Rehabeāms bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un septiņpadsmit gadus viņš valdīja Jeruzālemē, pilsētā, ko Tas Kungs bija izraudzījis kā vienīgo no visām Israēla pilsētām, lai tanī liktu mājot Savam Vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naāma; viņa bija amoniete. 14 Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga To Kungu meklēt. 15 Bet stāsti par Rehabeāmu, kā pirmie, tā pēdējie, ir uzrakstīti pravieša Šemajas un redzētāja Ido darbos. Un karš starp Rehabeāmu un Jerobeāmu nemitējās visu viņu mūža dienu. 16 Kad Rehabeāms gūlās pie saviem tēviem, tad viņš tika apglabāts Dāvida pilsētā, un viņa dēls Abija kļuva ķēniņš viņa vietā.
