David Saves the Town of Keilah
1 David heard that the Philistines were attacking the town of Keilah and were stealing the newly harvested grain. 2 So he asked the Lord, “Shall I go and attack the Philistines?”
“Yes,” the Lord answered. “Attack them and save Keilah.”
3 But David's men said to him, “We have enough to be afraid of here in Judah; it will be much worse if we go to Keilah and attack the Philistine forces!” 4 So David consulted the Lord again, and the Lord said to him, “Go and attack Keilah, because I will give you victory over the Philistines.” 5 So David and his men went to Keilah and attacked the Philistines; they killed many of them and took their livestock. And so it was that David saved the town.
6 When Abiathar son of Ahimelech escaped and joined David in Keilah, he took the ephod with him.
7 Saul was told that David had gone to Keilah, and he said, “God has put him in my power. David has trapped himself by going into a walled town with fortified gates.” 8 So Saul called his troops to war, to march against Keilah and besiege David and his men.
9 When David heard that Saul was planning to attack him, he said to the priest Abiathar, “Bring the ephod here.” 10 Then David said, “Lord, God of Israel, I have heard that Saul is planning to come to Keilah and destroy it on account of me, your servant. 11 Will the citizens of Keilah hand me over to Saul? Will Saul really come, as I have heard? Lord, God of Israel, I beg you to answer me!”
The Lord answered, “Saul will come.”
12 “And will the citizens of Keilah hand my men and me over to Saul?” David asked again.
“They will,” the Lord answered.
13 So David and his men—about six hundred in all—left Keilah at once and kept on the move. When Saul heard that David had escaped from Keilah, he gave up his plan.
David in the Hill Country
14 David stayed in hiding in the hill country, in the wilderness near Ziph. Saul was always trying to find him, but God did not turn David over to him. 15 David saw that Saul was out to kill him.
David was at Horesh, in the wilderness near Ziph. 16 Jonathan went to him there and encouraged him with assurances of God's protection, 17 saying to him, “Don't be afraid. My father Saul won't be able to harm you. He knows very well that you are the one who will be the king of Israel and that I will be next in rank to you.” 18 The two of them made a sacred promise of friendship to each other. David stayed at Horesh, and Jonathan went home.
19 Some people from Ziph went to Saul at Gibeah and said, “David is hiding out in our territory at Horesh on Mount Hachilah, in the southern part of the Judean wilderness. 20 We know, Your Majesty, how much you want to capture him; so come to our territory, and we will make sure that you catch him.”
21 Saul answered, “May the Lord bless you for being so kind to me! 22 Go and make sure once more; find out for certain where he is and who has seen him there. I hear that he is very cunning. 23 Find out exactly the places where he hides, and be sure to bring back a report to me right away. Then I will go with you, and if he is still in the region, I will hunt him down, even if I have to search the whole land of Judah.”
24 So they left and returned to Ziph ahead of Saul. David and his men were in the wilderness of Maon, in a desolate valley in the southern part of the Judean wilderness. 25 Saul and his men set out to look for David, but he heard about it and went to a rocky hill in the wilderness of Maon and stayed there. When Saul heard about this, he went after David. 26 Saul and his men were on one side of the hill, separated from David and his men, who were on the other side. They were hurrying to get away from Saul and his men, who were closing in on them and were about to capture them. 27 Just then a messenger arrived and said to Saul, “Come back at once! The Philistines are invading the country!” 28 So Saul stopped pursuing David and went to fight the Philistines. That is why that place is called Separation Hill. 29 David left and went to the region of Engedi, where he stayed in hiding.
1 Kad Dāvidam paziņoja: "Redzi, filistieši nemitīgi karo ar Kegilu un pastāvīgi aplaupa viņu klonus!" - 2 tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs iet un sakaut filistiešus?" Un Tas Kungs viņam atbildēja: "Ej, jo tu sakausi filistiešus un izglābsi Kegilu!" 3 Bet Dāvida vīri viņam sacīja: "Redzi, mēs jau še Jūdā dzīvojam pastāvīgās bailēs, un ko mēs darīsim tad, kad dosimies Kegilā uzbrukumā pret filistiešu karapulkiem?" 4 Tad Dāvids vēlreiz griezās ar jautājumu pie Tā Kunga, un Tas Kungs viņam atbildēja un sacīja: "Celies, dodies uz Kegilu, jo Es nodošu filistiešus tavā rokā." 5 Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Kegilu, uzbruka filistiešiem un kā laupījumu aizdzina viņu ganāmpulkus, bet viņus pašus sakāva lielā kaujā. Tā Dāvids izglāba Kegilas iedzīvotājus. 6 Bet, kad Abjatārs, Ahimeleha dēls, bēga uz Kegilu pie Dāvida, tad viņš uz turieni bija paņēmis līdzi arī savu efodu. 7 Kad Saulam paziņoja, ka Dāvids ir devies uz Kegilu, tad Sauls sacīja: "Dievs to ir nodevis manā rokā kā gūstekni, jo viņš ir ieslēgts un nevarēs izkļūt ārā no šīs pilsētas, kurai ir aizbultējami divkārši vārti." 8 Tad Sauls sasauca visu tautu uz karu, lai tie dotos uz Kegilu un ielenktu Dāvidu un viņa vīrus. 9 Kad Dāvids uzzināja, ka Sauls klusībā bija apņēmies darīt viņam ļaunu, tad viņš sacīja priesterim Abjatāram: "Atnes efodu!" 10 Un Dāvids lūdza: "Tu, Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps ir to dzirdējis, ka Sauls taisās nākt uz Kegilu, lai šo pilsētu izpostītu manis dēļ. 11 Vai Kegilas dižciltīgie mani saslēgtu nodos viņa rokā? Vai tiešām Sauls arī nonāks lejā, kā Tavs kalps to ir dzirdējis? Ak, Kungs, Israēla Dievs, saki to, lūdzu, Savam kalpam!" Tad Tas Kungs sacīja: "Jā, viņš nonāks lejā!" 12 Un Dāvids sacīja: "Vai Kegilas dižciltīgie mani un manus vīrus saslēgs un nodos Saula rokā?" Tas Kungs atbildēja: "Nodos!" 13 Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija ap seši simti, un tie aizgāja no Kegilas un siroja, kur vien varēdami. Kad Saulam tika paziņots, ka Dāvids no Kegilas aizbēdzis, tad viņš atmeta savu nodomu doties kara gājienā. 14 Bet Dāvids uzturējās tuksnesī nepieejamās vietās, augstienēs; viņš apmetās kalnos Zifas tuksnesī. Sauls gan to meklēja visu laiku, bet Dievs nedeva to viņam rokā. 15 Kad Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, lai meklētu viņu nonāvēt, - bet Dāvids mita Zifas tuksneša biezokņos -, 16 tad Saula dēls Jonatāns cēlās un devās pie Dāvida biezoknī un stiprināja viņa roku cerībā uz Dievu, 17 un sacīja viņam: "Nebīsties! Mana tēva Saula roka tevi neaizsniegs, bet tu valdīsi pār Israēlu kā ķēniņš, un tad es būšu otrais pēc tevis, un to itin labi zina arī mans tēvs Sauls." 18 Tad viņi abi noslēdza derību Tā Kunga priekšā, un Dāvids palika dzīvot biezokņos, bet Jonatāns atgriezās savā namā. 19 Taču daži zifieši nogāja pie Saula uz Gibeu un sacīja: "Dāvids ir paslēpies mūsu apvidū nocietinātā vietā biezokņos Hakilas uzkalnos, kuri atrodas dienvidos no Ješimonas. 20 Un nu, ķēniņ, nāc pie mums lejā un piepildi visas sava sirdsprāta vēlēšanās, jo mūsu pienākums ir viņu sasietu nodot ķēniņa rokā!" 21 Tad Sauls sacīja: "Lai jūs būtu svētīti Tam Kungam, ka jūs esat man līdzi jutuši! 22 Ejiet un pārliecinieties vēl, izlūkojiet un skatiet vietu, kur viņa pēdas atrodamas un kas viņu tur būtu redzējis, jo man ir sacīts, ka viņš esot ļoti manīgs vīrs. 23 Un, kad jūs visas paslēptuves, kur vien viņš varētu būt paslēpies, būsit labi apskatījuši un izlūkojuši, tad griezieties pie manis atpakaļ ar pārbaudītu ziņu. Tad es iešu jums līdzi, un, ja viņš šai zemē būs, tad es viņu sameklēšu starp visiem tiem tūkstošiem, kas ir Jūdā!" 24 Tad tie cēlās un devās ceļā uz Zifu Saulam pa priekšu, bet Dāvids un viņa vīri tanī laikā uzturējās Maonas tuksneša klajumos, dienvidos no Ješimonas. 25 Un Sauls ar saviem vīriem gāja, lai viņu meklētu, bet Dāvidam tas bija pateikts, un viņš apmetās pie lielās klints, kas atrodas Maonas tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš steidzīgi dzinās Dāvidam pakaļ Maonas tuksnesī. 26 Un Sauls gāja kalna vienā pusē, bet Dāvids ar saviem vīriem gāja kalna otrā pusē. Tad Dāvids bailēs steidzās, lai izkļūtu no Saula tuvuma, bet Sauls ar saviem vīriem ielenca Dāvidu un viņa vīrus, gribēdams tos sagūstīt. 27 Tad pēkšņi kāds vēstnesis pienāca pie Saula un tam sacīja: "Steidzies un griezies atpakaļ, jo filistieši ir ielauzušies zemē." 28 Un Sauls griezās atpakaļ, nevajādams vairs Dāvidu, un viņš devās pret filistiešiem; tāpēc šī vieta tiek saukta par Glābšanas akmeni.
