King Abijah of Judah
(2 Chronicles 13.1—14.1)1 In the eighteenth year of the reign of King Jeroboam of Israel, Abijah became king of Judah, 2 and he ruled three years in Jerusalem. His mother was Maacah, the daughter of Absalom. 3 He committed the same sins as his father and was not completely loyal to the Lord his God, as his great-grandfather David had been. 4 But for David's sake the Lord his God gave Abijah a son to rule after him in Jerusalem and to keep Jerusalem secure. 5 The Lord did this because David had done what pleased him and had never disobeyed any of his commands, except in the case of Uriah the Hittite. 6 The war which had begun between Rehoboam and Jeroboam continued throughout Abijah's lifetime. 7 And everything else that Abijah did is recorded in The History of the Kings of Judah.
8 Abijah died and was buried in David's City, and his son Asa succeeded him as king.
King Asa of Judah
(2 Chronicles 14.1-52 15.16—16.6,11-14)9 In the twentieth year of the reign of King Jeroboam of Israel, Asa became king of Judah, 10 and he ruled forty-one years in Jerusalem. His grandmother was Maacah, the daughter of Absalom. 11 Asa did what pleased the Lord, as his ancestor David had done. 12 He expelled from the country all the male and female prostitutes serving at the pagan places of worship, and he removed all the idols his predecessors had made. 13 He removed his grandmother Maacah from her position as queen mother, because she had made an obscene idol of the fertility goddess Asherah. Asa cut down the idol and burned it in Kidron Valley. 14 Even though Asa did not destroy all the pagan places of worship, he remained faithful to the Lord all his life. 15 He placed in the Temple all the objects his father had dedicated to God, as well as the gold and silver objects that he himself dedicated.
16 King Asa of Judah and King Baasha of Israel were constantly at war with each other as long as they were in power. 17 Baasha invaded Judah and started to fortify Ramah in order to cut off all traffic in and out of Judah. 18 So King Asa took all the silver and gold that was left in the Temple and the palace, and sent it by some of his officials to Damascus, to King Benhadad of Syria, the son of Tabrimmon and grandson of Hezion, with this message: 19 “Let us be allies, as our fathers were. This silver and gold is a present for you. Now break your alliance with King Baasha of Israel, so that he will have to pull his troops out of my territory.”
20 King Benhadad agreed to Asa's proposal and sent his commanding officers and their armies to attack the cities of Israel. They captured Ijon, Dan, Abel Beth Maacah, the area near Lake Galilee, and the whole territory of Naphtali. 21 When King Baasha heard what had happened, he stopped fortifying Ramah and went to Tirzah.
22 Then King Asa sent out an order throughout all of Judah requiring everyone, without exception, to help carry away from Ramah the stones and timber that Baasha had been using to fortify it. With this material Asa fortified Mizpah and Geba, a city in the territory of Benjamin.
23 Everything else that King Asa did, his brave deeds and the towns he fortified, are all recorded in The History of the Kings of Judah. But in his old age he was crippled by a foot disease. 24 Asa died and was buried in the royal tombs in David's City, and his son Jehoshaphat succeeded him as king.
King Nadab of Israel
25 In the second year of the reign of King Asa of Judah, King Jeroboam's son Nadab became king of Israel, and he ruled for two years. 26 Like his father before him, he sinned against the Lord and led Israel into sin.
27 Baasha son of Ahijah, of the tribe of Issachar, plotted against Nadab and killed him as Nadab and his army were besieging the city of Gibbethon in Philistia. 28 This happened during the third year of the reign of King Asa of Judah. And so Baasha succeeded Nadab as king of Israel. 29 At once he began killing all the members of Jeroboam's family. In accordance with what the Lord had said through his servant, the prophet Ahijah from Shiloh, all of Jeroboam's family were killed; not one survived. 30 This happened because Jeroboam aroused the anger of the Lord, the God of Israel, by the sins that he committed and that he caused Israel to commit.
31 Everything else that Nadab did is recorded in The History of the Kings of Israel. 32 King Asa of Judah and King Baasha of Israel were constantly at war with each other as long as they were in power.
King Baasha of Israel
33 In the third year of the reign of King Asa of Judah, Baasha son of Ahijah became king of all Israel, and he ruled in Tirzah for twenty-four years. 34 Like King Jeroboam before him, he sinned against the Lord and led Israel into sin.
1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abijāms. 2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita. 3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi pakļāvies Tam Kungam, savam Dievam, kā viņa ciltstēvs Dāvids. 4 Taču Dāvida dēļ Tas Kungs, viņa Dievs, bija licis Savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzālemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemei joprojām pastāvēt, 5 tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija Tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādas Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, izņemot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju. 6 Bet karš starp Abijāmu un Jerobeāmu ilga visu viņu dzīves laiku. 7 Un, kas vēl stāstāms par Abijāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu. 8 Arī Abijāms gūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apglabāja viņa ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā. 9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš, 10 un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu; un viņa mātesmātes vārds bija Maāha, un tā bija Absaloma mazmeita. 11 Un Asa darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids. 12 Un viņš izraidīja netikļus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši. 13 Un arī viņa mātesmāte Maāha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas ielejā. 14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie Tā Kunga visu viņa mūža dienu. 15 Sava tēva svētītos rīkus un pats savus svētītos priekšmetus - sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa Tā Kunga namā. 16 Bet karš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu. 17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens nevarētu nedz iziet, nedz ienākt pie Asas, Jūdas ķēniņa. 18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl Tā Kunga namā bija atlicis dārgumu krātuvē, un arī ķēniņa pils dārgumus, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos sūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams: 19 "Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā; redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu - sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!" 20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Ābēl-Bēt Maāhu un visu Kinnerotas un Naftaļa zemi. 21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā. 22 Bet ķēniņš Asa sasauca visu Jūdu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai domātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamīnā un Micpu. 23 Un, kas vēl stāstāms par Asu un viņa varoņdarbi, kā arī viss, ko viņš ir darījis, arī pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, - tas viss rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Bet tam palika slimas kājas vecuma dienās. 24 Un Asa gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva par ķēniņu viņa vietā. 25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja pār Israēlu kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otrā valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā. 26 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot. 27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu. 28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā. 29 Un, kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu dvēseli Jerobeāma namā, līdz tie visi bija izdeldēti: to Tā Kunga vārds, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu Ahiju no Šīlo, tā bija noteicis 30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas darīja un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar ko tas bija apvainojis To Kungu, Israēla Dievu. 31 Un, kas vēl stāstāms par Nadabu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 32 Bet karš bija arī starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņa mūža dienu. 33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit četrus gadus. 34 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja Jerobeāma ceļus, darīdams viņa grēku darbus, ar kādiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot.
