Moral and Religious Laws
1 The Lord told Moses 2 to say to the community of Israel:
I am the Lord your God. I am holy, and you must be holy too! 3-4 Respect your father and your mother, honor the Sabbath, and don't make idols or images. I am the Lord your God.
5 When you offer a sacrifice to ask my blessing, be sure to follow my instructions. 6 You may eat the meat either on the day of the sacrifice or on the next day, but you must burn anything left over on the third day. 7 If you eat any of it on the third day, the sacrifice will be disgusting to me, and I will reject it. 8 In fact, you will be punished for not respecting what I say is holy, and you will no longer belong to the community of Israel.
9 When you harvest your grain, always leave some of it standing along the edges of your fields and don't pick up what falls on the ground. 10 Don't strip your grapevines clean or gather the grapes that fall off the vines. Leave them for the poor and for those foreigners who live among you. I am the Lord your God.
11 Do not steal or tell lies or cheat others.
12 Do not misuse my name by making promises you don't intend to keep. I am the Lord your God.
13 Do not steal anything or cheat anyone, and don't fail to pay your workers at the end of each day.
14 I am the Lord your God, and I command you not to make fun of the deaf or to cause a blind person to stumble.
15 Be fair, no matter who is on trial—don't favor either the poor or the rich.
16 Don't be a gossip, but never hesitate to speak up in court, especially if your testimony can save someone's life.
17 Don't hold grudges. On the other hand, it's wrong not to correct someone who needs correcting. 18 Don't be angry or try to take revenge. I am the Lord, and I command you to love others as much as you love yourself.
19 Breed your livestock animals only with animals of the same kind, and don't plant two kinds of seed in the same field or wear clothes made of different kinds of material.
20 If a man has sex with a slave woman who is promised in marriage to someone else, he must pay a fine, but they are not to be put to death. After all, she was still a slave at the time. 21-22 The man must bring a ram to the entrance of the sacred tent and give it to a priest, who will then offer it as a sacrifice to me, so the man's sins will be forgiven.
23 After you enter the land, you will plant fruit trees, but you are not to eat any fruit from them for the first three years. 24 In the fourth year the fruit must be set apart, as an expression of thanks 25 to me, the Lord God. Do this, and in the fifth year, those trees will produce an abundant harvest of fruit for you to eat.
26 Don't eat the blood of any animal.
Don't practice any kind of witchcraft.
27-28 I forbid you to shave any part of your head or beard or to cut and tattoo yourself as a way of worshiping the dead.
29 Don't let your daughters serve as temple prostitutes—this would bring disgrace both to them and the land.
30 I command you to respect the Sabbath and the place where I am worshiped.
31 Don't make yourselves disgusting to me by going to people who claim they can talk to the dead.
32 I command you to show respect for older people and to obey me with fear and trembling.
33 Don't mistreat any foreigners who live in your land. 34 Instead, treat them as well as you treat your own people and love them as much as you love yourself. Remember, you were once foreigners in the land of Egypt. I am the Lord your God.
35-36 Use honest scales and don't cheat when you weigh or measure anything.
I am the Lord your God. I rescued you from Egypt, 37 and I command you to obey my laws.
Rituāls un morāls svētums
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz visu Israēla dēlu sapulci un saki tiem: esiet svēti, jo es esmu svēts – Kungs, jūsu Dievs! 3 Ikviens lai bīstas savu māti un tēvu un tur manus sabatus – es esmu Kungs, jūsu Dievs! 4 Nevērsieties pie dievekļiem un nelejiet sev dievus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
5 Kad jūs kaujat miera upuri Kungam, upurējiet to tā, lai jūs būtu viņam tīkami. 6 Lai to ēd tajā dienā, kad jūs to kaujat, vai rīt, bet to, kas atliek līdz parītam, lai sadedzina ugunī! 7 Ja kaut ko no tā ēdīs trešajā dienā, tas būs nešķīsts un netiks pieņemts. 8 Kas tādu ēdīs, tas nesīs vainu, jo būs sagānījis Kunga svētumu – tāds tiks nošķirts no savas tautas.
9 Kad jūs novācat savā zemē ražu, laukmalu atstājiet nenovāktu. Nokritušās vārpas tu nelasi! 10 Savu vīnadārzu nenovāc pavisam un kritušās vīnogas savā vīnadārzā neuzlasi, atstāj tās nabagam vai svešiniekam – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
11 Nezodziet un nekrāpiet, un nemelojiet saviem tuvākajiem! 12 Nezvēriet manā vārdā melīgi un nesagāniet sava Dieva vārdu – es esmu Kungs! 13 Neapspied un neaplaupi savu tuvāko! Lai algādža alga nepaliek pie tevis līdz rītam. 14 Nelādi kurlo un neliec priekšā kāju aklajam, bīsties Dieva – es esmu Kungs!
15 Nedari netaisnību tiesā – neiztopi nabagam, nedod priekšroku dižajam, bet tiesā savus tuvākos taisnīgi! 16 Nestaigā savā tautā baumodams, nealksti sava tuvākā asiņu – es esmu Kungs! 17 Nenīsti sirdī savu brāli, pamāci savu tuvāko, lai tu neesi līdzvainīgs. 18 Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs!
19 Turiet manus likumus – nekrustojiet divus dažādus lopus, neapsējiet savus laukus ar dažādu sēklu, nevalkājiet divējas drānas, jaukti noaustas.
20 Ja vīrs pārguļ ar sievu, izšļākdams sēklu, un viņa ir verdzene, kas apsolīta citam par sievu, bet vēl nav izpirkta un tai nav dota brīvība, lai soda, bet lai tos nenonāvē, jo viņa nebija brīva. 21 Lai viņš nes vainas upuri Kungam pie Saiešanas telts durvīm – vainas upura aunu. 22 Lai priesteris Kunga priekšā ar vainas upura aunu veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, un viņam tiks piedots grēks, ar ko viņš grēkojis.
23 Kad jūs nonāksiet tajā zemē un stādīsiet augļu kokus, tie būs itin kā neapgraizīti, un to augļi lai jums ir neapgraizīti trīs gadus, tie jums ir neēdami! 24 Ceturtajā gadā visi to augļi ir svēti, lai tie ir slavas upuris Kungam! 25 Un piektajā gadā jūs varat ēst to augļus, lai tie jums papilnam! – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
26 Neēdiet neko, kam klāt asinis. Nepareģojiet un neburiet! 27 Neapgrieziet sev matus pie deniņiem un neapcērpiet malu savām bārdām. 28 Negrieziet sev miesā brūces mirušo dēļ un neskrāpējiet sev zīmējumus ādā – es esmu Kungs! 29 Nesagāni savu meitu, padarīdams par mauku, lai nekļūst maucīga zeme, lai zeme nepiepildās ar izvirtību. 30 Manus sabatus turiet un manu svētvietu bijājiet – es esmu Kungs! 31 Nevērsieties pie garu izsaucējiem un nemeklējiet zintniekus, tie jūs padara nešķīstus! – es esmu Kungs, jūsu Dievs! 32 Sirmas galvas priekšā piecelies, godā vecu un bīsties Dieva – es esmu Kungs!
33 Kad svešinieks piemīt pie tevis tavā zemē, nedari viņam pāri. 34 Lai svešinieks, kas pie jums apmeties, jums ir kā savējais, un mīli viņu kā sevi pašu, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
35 Nekrāpieties nedz pie tiesas, nedz mēros, svarā un skaitā! 36 Lai jums ir pareizi svari, pareizi atsvari, pareizi beramie un pareizi lejamie mēri – es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes. 37 Turiet visus manus likumus un pildiet visas manas tiesas – es esmu Kungs!”
