King Baasha of Israel Invades Judah
(1 Kings 15.16-22)1 In the thirty-sixth year of Asa's rule, King Baasha of Israel invaded Judah and captured the town of Ramah. He started making the town stronger, and he put troops there to stop people from going in and out of Judah.
2 When Asa heard about this, he took the silver and gold from his palace and from the Lord's temple. Then he sent it to Damascus with this message for King Benhadad of Syria: 3 “I think we should sign a peace treaty, just as our fathers did. This silver and gold is a present for you. Would you please break your treaty with King Baasha of Israel and force him to leave my country?”
4 Benhadad did what Asa asked and sent the Syrian army into Israel. They captured the towns of Ijon, Dan, Abel-Maim, and all the towns in Naphtali where supplies were kept. 5 When Baasha heard about it, he stopped his work on the town of Ramah.
6 Asa ordered everyone in Judah to carry away the stones and wood Baasha had used to fortify Ramah. Then he fortified the towns of Geba and Mizpah with these same stones and wood.
Hanani the Prophet Condemns Asa
7 Soon after that happened, Hanani the prophet went to Asa and said:
You depended on the king of Syria instead of depending on the Lord your God. And so, you will never defeat the Syrian army. 8 Remember how powerful the Ethiopian and Libyan army was, with all their chariots and cavalry troops! You trusted the Lord to help you then, and you defeated them. 9 The Lord is constantly watching everyone, and he gives strength to those who faithfully obey him. But you have done a foolish thing, and your kingdom will never be at peace again.
10 When Asa heard this, he was so angry that he put Hanani in prison. Asa was also cruel to some of his people.
Asa Dies
(1 Kings 15.231 24)11 Everything Asa did while he was king is written in The History of the Kings of Judah and Israel. 12 In the thirty-ninth year of his rule, he got a very bad foot disease, but he relied on doctors and refused to ask the Lord for help. 13 He died two years later.
14 Earlier, Asa had his own tomb cut out of a rock hill in Jerusalem. So he was buried there, and the tomb was filled with spices and sweet-smelling oils. Then the people built a bonfire in his honor.
Savienība ar Arāmas ķēniņu pret Israēlu
(1Ķēn 15:16–22)1 Āsas trīsdesmit sestajā valdīšanas gadā Israēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iziet, ne ieiet pie Jūdas ķēniņa Āsas. 2 Tad Āsa ņēma sudrabu un zeltu, kas bija Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, un sūtīja to Arāmas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, sacīdams: 3 “Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu ir derība – redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!” 4 Ben-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām. Tie sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Maimu un visas Naftālī noliktavu pilsētas. 5 Kad Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca celt Rāmu un atstājās no sava darba.
6 Tad ķēniņš Āsa norīkoja visus Jūdas ļaudis, lai tie pārved akmeņus un baļķus no Rāmas, ko bija uzcēlis Baeša, un no tiem viņš uzcēla Gebu un Micpu.
7 Tad pie Jūdas ķēniņa Āsas nāca redzētājs Hānānī un sacīja: “Arāmas ķēniņa karaspēks ir izsprucis no taviem nagiem tāpēc, ka tu paļāvies uz Arāmas ķēniņu, bet nepaļāvies uz Kungu, savu Dievu! 8 Vai kūšiešiem un lūbiešiem nebija milzīgs karaspēks ar daudziem kararatiem un jātniekiem – taču, kad tu paļāvies uz Kungu, viņš tos nodeva tev! 9 Kungs noraugās, pārlūkodams it visas zemes, viņš stiprina sirdi tiem, kas viņam uzticas! Aplam tu esi darījis, kopš šī laika nerims kari ap tevi!” 10 Āsa sadusmojās uz redzētāju un ieslodzīja to cietumā, jo viņš par to bija nikns. Tolaik Āsa tautā sāka apspiest arī citus.
Āsas slimība un nāve
(1Ķēn 15:23–24)11 Redzi, Āsas darbi no pirmā līdz pēdējam ir aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā! 12 Āsas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā tam sasirga kājas, viņš smagi sirga, bet arī slimībā nemeklēja Kungu, tikai dziedniekus. 13 Āsa apgūlās pie tēviem. Viņš nomira savas valdīšanas četrdesmit pirmajā gadā. 14 Viņu apbedīja kapenēs, ko viņš sev bija izcirtis Dāvida pilsētā. Viņu guldīja guļvietā, kas bija pildīta ar balzamētāju gatavotām dažādām balzamu smaržām. Viņi tam dedzināja varen lielu uguni!
