Queen Athaliah of Judah
(2 Chronicles 22.10-12)1 As soon as Athaliah heard that her son King Ahaziah was dead, she decided to kill any relative who could possibly become king. She would have done that, 2 but Jehosheba rescued Joash son of Ahaziah just as he was about to be murdered. Jehosheba, who was Jehoram's daughter and Ahaziah's half sister, hid her nephew Joash and his personal servant in a bedroom in the Lord's temple where he was safe from Athaliah. 3 Joash hid in the temple with Jehosheba for six years while Athaliah ruled as queen of Judah.
Jehoiada Makes Joash King of Judah
(2 Chronicles 23.1-21)4 Joash son of Ahaziah had hidden in the Lord's temple six years. Then in the seventh year, Jehoiada the priest sent for the commanders of the king's special bodyguards and the commanders of the palace guards. They met him at the temple, and he asked them to make a promise in the name of the Lord. Then he brought out Joash 5 and said to them:
Here's what I want you to do. Three of your guard units will be on duty on the Sabbath. I want one unit to guard the palace. 6 Another unit will guard Sur Gate, and the third unit will guard the palace gate and relieve the palace guards.
7 The other two guard units are supposed to be off duty on the Sabbath. But I want both of them to stay here at the temple and protect King Joash. 8 Make sure they follow him wherever he goes, and tell them to keep their swords ready to kill anyone who tries to get near him.
9 The commanders followed Jehoiada's orders. Each one called together his guards—those coming on duty and those going off duty. 10 Jehoiada brought out the swords and shields that had belonged to King David and gave them to the commanders. 11 Then they gave the weapons to their guards, who took their positions around the temple and the altar to protect Joash on every side.
12 Jehoiada brought Joash outside, where he placed the crown on his head and gave him a copy of instructions for ruling the nation. Olive oil was poured on his head to show that he was now king, while the crowd clapped and shouted, “Long live the king!”
13 Queen Athaliah heard the crowd and went to the temple. 14 There she saw Joash standing by one of the columns, which was the usual place for the king. The singers and the trumpet players were standing next to him, and the people were celebrating and blowing trumpets. Athaliah tore her clothes in anger and shouted, “You betrayed me, you traitors!”
15 At once, Jehoiada said to the army commanders, “Kill her! But don't do it anywhere near the Lord's temple. Take her out in front of the troops and kill anyone who is with her!” 16 So the commanders dragged her to the gate where horses are led into the palace, and they killed her there.
17 Jehoiada the priest asked King Joash and the people to promise that they would be faithful to each other and to the Lord. 18 Then the crowd went to the temple built to honor Baal and tore it down. They smashed the altars and idols and killed Mattan the priest of Baal right in front of the altars.
After Jehoiada had placed guards around the Lord's temple, 19 he called together all the commanders, the king's special bodyguards, the palace guards, and the people. They led Joash from the temple, through the Guards' Gate, and into the palace. He took his place on the throne and became king of Judah. 20 Everyone celebrated because Athaliah had been killed and Jerusalem was peaceful again. 21 Joash was only seven years old when this happened.
Atalja valda pār Jūdu
(2L 22:10–12)1 Kad Ahazjāhu māte Atalja redzēja, ka viņas dēls ir miris, viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu. 2 Bet ķēniņa Jorāma meita Jehošeba, Ahazjāhu māsa, ņēma Jehoāšu, Ahazjāhu dēlu, un zagšus aiznesa viņu projām no ķēniņa dēliem, kas tika nonāvēti, un kopā ar zīdītāju ieveda viņu guļamistabā. Viņu paslēpa no Ataljas, tā viņu nenonāvēja. 3 Viņi abi sešus gadus slēpās Kunga namā, kamēr Atalja valdīja pār zemi.
Jehojāda svaida Jehoāšu par ķēniņu
(2L 23:1–11)4 Septītajā gadā Jehojāda lika ataicināt virsniekus pār simtiem no kariešiem un skrējēju sardzes un ieveda tos Kunga namā. Viņi noslēdza derību, un viņš lika tiem zvērēt Kunga namā un tad parādīja ķēniņa dēlu. 5 Viņš pavēlēja: “Dariet tā: viena trešdaļa no jums sabatā lai iet un sargā ķēniņa namu, 6 otra trešdaļa tempļa vārtus un vēl trešdaļa – vārtus, ko pārmaiņus sargā skrējēju sardze. 7 Divi pulki no jums, visi, kam sabatā jāiet sardzē, lai sargā Kunga namu un ķēniņu! 8 Stājieties ķēniņam visapkārt katrs ar savu ieroci – kurš ielaužas ierindā, tam jāmirst! Esiet pie ķēniņa visu laiku, vai viņš nāk vai iet!”
9 Virsnieki pār simtiem darīja visu, ko priesteris Jehojāda pavēlēja. Tie ņēma katrs savus vīrus – gan tos, kas sabatā bija brīvi, gan tos, kam bija jāiet sardzē, – un devās pie priestera Jehojādas. 10 Virsniekiem pār simtiem priesteris iedeva ķēniņa Dāvida šķēpus un vairogus, kas bija Kunga namā. 11 Skrējēju sardzes vīri katrs ar ieroci rokā nostājās no Kunga nama dienvidu puses līdz ziemeļu pusei ap altāri un namu, visapkārt ķēniņam. 12 Tad viņš izveda ārā ķēniņa dēlu, uzlika viņam kroni un iedeva liecību, iecēla viņu par ķēniņu un svaidīja ar eļļu. Viņi sita plaukstas un sauca: “Lai dzīvo ķēniņš!”
Ataljas nāve
(2L 23:12–21)13 Kad Atalja dzirdēja karavīru un ļaužu balsis, viņa iegāja pie tautas Kunga namā. 14 Un viņa skatījās, un redzi – uz paaugstinājuma pēc ieražas stāv ķēniņš, arī virsnieki un taurētāji blakus ķēniņam. Visa vienkāršā tauta priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa drānas un kliedza: “Sazvērestība, sazvērestība!”
15 Priesteris Jehojāda pavēlēja virsniekiem pār simtiem, karaspēka pavēlniekiem: “Vediet viņu ārā cauri rindām un, ja kāds viņai seko, nonāvējiet to ar zobenu!” Jo priesteris bija sacījis, lai to nenonāvē Kunga namā. 16 Viņi to satvēra, aizveda pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur nonāvēja.
17 Jehojāda noslēdza derību starp Kungu, ķēniņu un tautu – lai tā būtu Kunga tauta – un derību starp ķēniņu un tautu. 18 Tad visa vienkāršā tauta iegāja Baala namā un sadragāja altāri un tēlus sadauzīja gabalos. Baala priesteri Matānu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris Jehojāda iecēla sargus Kunga namam. 19 Tad viņš ņēma virsniekus pār simtiem, kariešus, skrējēju sardzi un visu vienkāršo tautu, un kopā ar ķēniņu viņi devās lejā no Kunga nama un gāja pa skrējēju sardzes vārtiem uz ķēniņa namu, un Jehoāšs sēdās ķēniņa tronī. 20 Tad visa vienkāršā tauta līksmoja, un pilsēta norima. Atalju nonāvēja ar zobenu ķēniņa namā.
