Nebuchadnezzar's Dream
1 During the second year that Nebuchadnezzar was king, he had such horrible nightmares that he could not sleep. 2 So he called in his counselors, advisors, magicians, and wise men, 3 and said, “I am disturbed by a dream that I don't understand, and I want you to explain it.”
4 They answered in Aramaic, “Your Majesty, we hope you live forever! We are your servants. Please tell us your dream, and we will explain what it means.”
5 But the king replied, “No! I have made up my mind. If you don't tell me both the dream and its meaning, you will be chopped to pieces and your houses will be torn down. 6 However, if you do tell me both the dream and its meaning, you will be greatly rewarded and highly honored. Now tell me the dream and explain what it means.”
7 “Your Majesty,” they said, “if you will only tell us your dream, we will interpret it for you.”
8 The king replied, “You're just stalling for time, 9 because you know what's going to happen if you don't come up with the answer. You've decided to make up a bunch of lies, hoping I might change my mind. Now tell me the dream, and that will prove that you can interpret it.”
10 His advisors explained, “Your Majesty, you are demanding the impossible! No king, not even the most famous and powerful, has ever ordered his advisors, magicians, or wise men to do such a thing. 11 It can't be done, except by the gods, and they don't live here on earth.”
12-13 This made the king so angry that he gave orders for every wise man in Babylonia to be put to death, including Daniel and his three friends.
God Tells Nebuchadnezzar's Dream to Daniel
14 Arioch was the king's official in charge of putting the wise men to death. He was on his way to have it done, when Daniel very wisely went to him 15 and asked, “Why did the king give such cruel orders?” After Arioch explained what had happened, 16 Daniel rushed off and said to the king, “If you will just give me some time, I'll explain your dream.”
17 Daniel returned home and told his three friends. 18 Then he said, “Pray that the God who rules from heaven will be merciful and explain this mystery, so that we and the others won't be put to death.” 19 In a vision one night, Daniel was shown the dream and its meaning. Then he praised the God who rules from heaven:
20 “Our God, your name
will be praised
forever and forever.
You are all-powerful,
and you know everything.
21 You control human events—
you give rulers their power
and take it away,
and you are the source
of wisdom and knowledge.
22 “You explain deep mysteries,
because even the dark
is light to you.
23 You are the God
who was worshiped
by my ancestors.
Now I thank you and praise you
for making me wise
and telling me the king's dream,
together with its meaning.”
Daniel Interprets the Dream
24 Daniel went back to Arioch, the official in charge of executing the wise men. Daniel said, “Don't kill those men! Take me to the king, and I will explain the meaning of his dream.”
25 Arioch rushed Daniel to the king and announced, “Your Majesty, I have found out that one of the men brought here from Judah can explain your dream.”
26 The king asked Daniel, “Can you tell me my dream and what it means?”
27 Daniel answered:
Your Majesty, not even the smartest person in all the world can do what you are demanding. 28-29 But the God who rules from heaven can explain mysteries. And while you were sleeping, he showed you what will happen in the future. 30 However, you must realize that these mysteries weren't explained to me because I am smarter than everyone else. Instead, it was done so that you would understand what you have seen.
31 Your Majesty, what you saw standing in front of you was a huge and terrifying statue, shining brightly. 32 Its head was made of gold, its chest and arms were silver, and from its waist down to its knees, it was bronze. 33 From there to its ankles it was iron, and its feet were a mixture of iron and clay.
34 As you watched, a stone was cut from a mountain—but not by human hands. The stone struck the feet, completely shattering the iron and clay. 35 Then the iron, the clay, the bronze, the silver, and the gold were crushed and blown away without a trace, like husks of wheat at threshing time. But the stone became a tremendous mountain that covered the entire earth.
36 That was the dream, and now I'll tell you what it means. 37 Your Majesty, you are the greatest of kings, and God has highly honored you with power 38 over all humans, animals, and birds. You are the head of gold. 39 After you are gone, another kingdom will rule, but it won't be as strong. Then it will be followed by a kingdom of bronze that will rule the whole world. 40 Next, a kingdom of iron will come to power, crushing and shattering everything.
41-42 This fourth kingdom will be divided—it will be both strong and brittle, just as you saw that the feet and toes were a mixture of iron and clay. 43 This kingdom will be the result of a marriage between kingdoms, but it will crumble, just as iron and clay don't stick together.
44-45 During the time of those kings, the God who rules from heaven will set up an eternal kingdom that will never fall. It will be like the stone that was cut from the mountain, but not by human hands—the stone that crushed the iron, bronze, clay, silver, and gold. Your Majesty, in your dream the great God has told you what is going to happen, and you can trust this interpretation.
Daniel Is Promoted
46 King Nebuchadnezzar bowed low to the ground and worshiped Daniel. Then he gave orders for incense to be burned and a sacrifice of grain to be offered in honor of Daniel. 47 The king said, “Now I know that your God is above all other gods and kings, because he gave you the power to explain this mystery.” 48 The king then presented Daniel with a lot of gifts; he promoted him to governor of Babylon Province and put him in charge of the other wise men. 49 At Daniel's request, the king appointed Shadrach, Meshach, and Abednego to high positions in Babylon Province, and he let Daniel stay on as a palace official.
Nebūkadnecara sapnis
1 Nebūkadnecara otrajā valdīšanas gadā Nebūkadnecars redzēja sapni, un viņš tik ļoti uztraucās, ka vairs nespēja gulēt. 2 Ķēniņš pavēlēja sasaukt magus, burvjus, gaišreģus un zintniekus, lai tie izskaidro ķēniņa sapni. Sanākuši tie nostājās ķēniņa priekšā. 3 Ķēniņš tiem teica: “Es redzēju sapni un tagad esmu satraukts – kā lai uzzinu, ko esmu nosapņojis?”
4 Zintnieki runāja ar ķēniņu aramiešu valodā: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Izstāsti saviem kalpiem sapni, un mēs to iztulkosim.” 5 Ķēniņš atbildēja zintniekiem: “Es saku tā: ja jūs manu sapni neizskaidrosiet un neiztulkosiet, tad tiksiet sarauti gabalos un jūsu namus padarīs par mēslu kaudzi. 6 Bet, ja iztulkosiet un izskaidrosiet manu sapni, tad saņemsiet no manis dāvanas, atlīdzību un lielu godu! Tādēļ tulkojiet un skaidrojiet manu sapni!” 7 Tad viņi ierunājās otrreiz: “Lai ķēniņš saviem kalpiem pastāsta sapni, tad mēs to iztulkosim un izskaidrosim!” 8 Ķēniņš atbildēja: “Nu es saprotu, ka gribat novilcināt laiku, jo zināt, ko es jau teicu! 9 Ja jūs man neizskaidrosiet sapni, tad jums var būt tikai viens spriedums! Jūs esat vienojušies mani krāpt un melot, līdz pienāks citi laiki, – tādēļ jūs man neskaidrojat sapni, taču es zinu gan, ka jūs to varētu iztulkot un izskaidrot!” 10 Zintnieki teica ķēniņam: “Virs zemes nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot! Tiesa, neviens ķēniņš, lai cik liels un spēcīgs tas būtu, nav šādu lietu prasījis nevienam burvim, pareģim vai zintniekam! 11 Jo ķēniņa prasības ir pārāk lielas, un nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot, – vienīgi dievi, kuri nemīt pie tiem, kam miesa!”
12 Ķēniņš par to sadusmojās, noskaitās un pavēlēja apkaut visus Bābeles gudros. 13 Kad tika izsludināta pavēle nokaut gudros, meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nokautu.
14 Daniēls gudri un apdomīgi runāja ar ķēniņa sardzes virsnieku Arjohu, kas bija devies nokaut Bābeles gudros. 15 Viņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Arjoham: “Kādēļ izsludināta tik barga ķēniņa pavēle?” Un Arjohs to paskaidroja Daniēlam. 16 Tad Daniēls devās pie ķēniņa lūgt laiku sapņa tulkošanai.
Dievs atklāj Nebūkadnecara sapni Daniēlam
17 Pēc tam Daniēls atgriezās savā namā un visu pastāstīja saviem biedriem Hananjam, Mīšaēlam un Azarjam. 18 Tad tie lūdza debesu Dieva žēlastību, lai tas atklāj šo noslēpumu, ka Daniēlu un viņa biedrus nenokauj kopā ar Bābeles gudrajiem. 19 Un šis noslēpums Daniēlam atklājās nakts redzējumā. Tad Daniēls pateicās debesu Dievam 20 un sacīja:
“Lai slavēts Dieva vārds
no mūžības līdz mūžībai!
Gudrība un spēks pieder viņam!
21 Viņš maina laikus un laikmetus,
viņš atceļ ķēniņus un ieceļ tos,
viņš dod gudrību gudrajiem
un zināšanas saprātīgajiem!
22 Viņš atklāj dzīlēs apslēpto,
viņš zina, kas ir tumsā,
gaisma mājo pie viņa,
23 mans tēvu Dievs,
es cildinu un slavēju tevi!
Tu devi man gudrību un spēku,
ļāvi man uzzināt, ko tev lūdzu, –
tu ļāvi man izzināt ķēniņa sapni!”
Daniēls izskaidro sapni
24 Tad Daniēls devās pie Arjoha, ko ķēniņš bija norīkojis apkaut Bābeles gudros, un teica viņam: “Nenokauj Bābeles gudros! Ved mani pie ķēniņa, un es viņam iztulkošu un izskaidrošu!”
25 Tad Arjohs steigā veda Daniēlu pie ķēniņa un teica: “Esmu atradis kādu jūdu trimdinieku, kas ķēniņam iztulkos un izskaidros!” 26 Tad ķēniņš jautāja Daniēlam, ko tolaik dēvēja arī par Bēltšacaru: “Vai tu spēj izskaidrot manu sapni, ko es redzēju, un to iztulkot?” 27 Daniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, par ko ķēniņš taujā, nespēs izstāstīt ne gudrais, ne burvis, ne zīlnieks, ne zvaigžņu tulks – 28 vienīgi Dievs, kas debesīs, spēj atklāt noslēpumus, un viņš var ļaut ķēniņam Nebūkadnecaram zināt, kas notiks nākamajās dienās!
Sapnis un redzējumi, kas bija tavā galvā, kamēr tu gulēji, ir šādi – 29 kad tu biji apgūlies, ķēniņ, tevi apņēma domas par to, kas notiks turpmāk. Un noslēpumu Atklājējs ļāva tev uzzināt, kas notiks. 30 Man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, kas man ir tāda pati kā visiem dzīvajiem, bet tādēļ, ka ķēniņam ir jāuzzina skaidrojums un jāizprot tas, kas nodarbina tavu prātu!
31 Raugies, ķēniņ, redzi – milzu tēls! Šis tēls, varens un spoži mirdzošs, stāvēja tavā priekšā un šķita baiss. 32 Tēla galva bija no tīra zelta, krūtis un rokas no sudraba, vēders un gurni no vara, 33 kājas no dzelzs, pēdas – gan no dzelzs, gan māla. 34 Tu redzēji, ka akmens, ko neviens netika pagrūdis, sita tēla pēdas, kas bija no dzelzs un māla, un satrieca tās gabalos. 35 Tad gabalos sašķīda gan dzelzs, gan māls, gan varš, gan sudrabs un zelts. Tie kļuva kā pelavas uz vasaras klona – vējš tos aizpūta, ka nevarēja atrast pat vietu, kur tie bijuši! Bet akmens, kas sasita tēlu, kļuva par milzīgu kalnu un piepildīja visu zemi!
36 Šis bija sapnis. Un tagad mēs ķēniņam teiksim tā skaidrojumu: 37 ak, ķēniņ, ķēniņu ķēniņ! Tev debesu Dievs ir devis valsti, spēku, varu un godu. 38 It viss, kas dzīvs – cilvēks, lauka zvērs vai debesu putns –, it viss ir nodots tev, un tu valdi pār visiem. Tu esi tā zelta galva! 39 Pēc tevis radīsies cita valsts, niecīgāka par tavējo. Tad trešā valsts, kas no vara, – tā valdīs pār visu zemi. 40 Ceturtā valsts būs stipra kā dzelzs. Tāpat kā dzelzs visu sasit drumslās, kā dzelzs sadrupina, tā šī valsts graus un drupinās visas citas! 41 Tu redzēji, ka pēdas un pirksti ir daļēji no māla un daļēji no dzelzs – tā arī šī valsts būs dalīta: gan cieta kā dzelzs, gan tāda, kā redzēji, – dzelzs sajaukta ar māliem. 42 Un, tāpat kā kāju pirksti, kas daļēji no dzelzs un daļēji no māla, tā arī šī valsts būs daļēji stipra, bet daļēji trausla. 43 Kā tu redzēji dzelzi jukām ar podnieka mālu, tā sajauksies cilvēku dzimums, bet viņi viens otram nepieķersies, tāpat kā dzelzs nesajaucas ar māliem. 44 Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kas nekad netiks izpostīta, – šī valsts netiks atstāta citiem ļaudīm, tā dragās un nobeigs visas citas valstis, bet pati būs mūžīga! 45 Tādēļ tu redzēji, ka akmens, kuru neviens netika pagrūdis, atšķēlās no kalna un sadragāja dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu, – tā lielais Dievs ķēniņam dara zināmu, kas notiks turpmāk. Īsts ir sapnis un patiess tā skaidrojums!”
Daniēls un viņa biedri tiek paaugstināti
46 Tad ķēniņš Nebūkadnecars visai zemojās, pagodinot Daniēlu, un pavēlēja, lai viņam pienes dievu upuri un labības dāvanu. 47 Ķēniņš sacīja Daniēlam: “Patiesi, tavs Dievs ir dievu Dievs un ķēniņu Kungs, noslēpumu Atklājējs, kas tevi darījis spējīgu atklāt šo noslēpumu!” 48 Pēc tam ķēniņš viņu paaugstināja – deva tam dāvanas un iecēla par visas Bābeles pavalsts pārvaldnieku, kā arī par visu Bābeles gudro priekšstāvi. 49 Pēc Daniēla lūguma ķēniņš iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pārvaldīt visu Bābeles pavalsti. Bet Daniēls palika ķēniņa galmā.
