David in His Old Age
1 King David was now an old man, and he always felt cold, even under a lot of blankets. 2 His officials said, “Your Majesty, we will look for a young woman to take care of you. She can lie down beside you and keep you warm.” 3-4 They looked everywhere in Israel until they found a very beautiful young woman named Abishag, who lived in the town of Shunem. They brought her to David, and she took care of him. But David did not have sex with her.
Adonijah Tries To Become King
5-6 Adonijah was the son of David and Haggith. He was Absalom's younger brother and was very handsome. One day, Adonijah started bragging, “I'm going to make myself king!” So he got some chariots and horses, and he hired 50 men as bodyguards. David did not want to hurt his feelings, so he never asked Adonijah why he was doing these things.
7 Adonijah met with Joab the son of Zeruiah and Abiathar the priest and asked them if they would help him become king. Both of them agreed to help. 8 But Zadok the priest, Benaiah the son of Jehoiada, Nathan the prophet, Shimei, Rei, and David's bodyguards all refused.
9 Adonijah invited his brothers and David's officials from Judah to go with him to Crawling Rock near Rogel Spring, where he sacrificed some sheep, cattle, and fat calves. 10 But he did not invite Nathan, Benaiah, David's bodyguards, or his own brother Solomon.
11 When Nathan heard what had happened, he asked Bathsheba, Solomon's mother:
Have you heard that Adonijah the son of Haggith has made himself king? But David doesn't know a thing about it. 12 You and your son Solomon will be killed, unless you do what I tell you. 13 Go say to David, “You promised me that Solomon would be the next king. So why is Adonijah now king?”
14 While you are still talking to David, I'll come in and tell him that everything you said is true.
15 Meanwhile, David was in his bedroom where Abishag was taking care of him because he was so old. Bathsheba went in 16 and bowed down.
“What can I do for you?” David asked.
17 Bathsheba answered:
Your Majesty, you promised me in the name of the Lord your God that my son Solomon would be the next king. 18 But Adonijah has already been made king, and you didn't know anything about it. 19 He sacrificed a lot of cattle, calves, and sheep. And he invited Abiathar the priest, Joab your army commander, and all your sons to be there, except Solomon, your loyal servant.
20 Your Majesty, everyone in Israel is waiting for you to announce who will be the next king. 21 If you don't, they will say that Solomon and I have rebelled. They will treat us like criminals and kill us as soon as you die.
22 Just then, Nathan the prophet arrived. 23 Someone told David that he was there, and Nathan came in. He bowed with his face to the ground 24 and said:
Your Majesty, did you say that Adonijah would be king? 25 Earlier today, he sacrificed a lot of cattle, calves, and sheep. He invited the army commanders, Abiathar, and all your sons to be there. They are already eating and drinking and shouting, “Long live King Adonijah!” 26 But he didn't invite me or Zadok the priest or Benaiah or Solomon. 27 Did you say they could do this without telling the rest of us who would be the next king?
Solomon Becomes King
28 David said, “Tell Bathsheba to come here.” She came and stood in front of him. 29-30 Then he said, “The living Lord God of Israel has kept me safe. And so today, I will keep the promise I made to you in his name: Solomon will be the next king!”
31 Bathsheba bowed with her face to the ground and said, “Your Majesty, I pray that you will live a long time!”
32 Then David said, “Tell Zadok, Nathan, and Benaiah to come here.”
When they arrived, 33 he told them:
Take along some of my officials and let Solomon ride my own mule to Gihon Spring. 34 When you get there, Zadok and Nathan will pour olive oil over Solomon's head to show that he is the new king of Israel. Then order someone to blow a trumpet and tell everyone to shout, “Long live King Solomon!” 35 Bring him back here, and he will take my place as king. He is the one I have chosen to rule Israel and Judah.
36 Benaiah answered, “We will do it, Your Majesty. I pray that the Lord your God will let it happen. 37 The Lord has always watched over you, and I pray that he will now watch over Solomon. May the Lord help Solomon to be an even greater king than you.”
38 Zadok, Nathan, and Benaiah left and took along the two groups of David's special bodyguards. Solomon rode on David's mule as they led him to Gihon Spring. 39 Zadok the priest brought some olive oil from the sacred tent and poured it on Solomon's head to show that he was now king. A trumpet was blown and everyone shouted, “Long live King Solomon!” 40 Then they played flutes and celebrated as they followed Solomon back to Jerusalem. They made so much noise that the ground shook.
41 Adonijah and his guests had almost finished eating when they heard the noise. Joab also heard the trumpet and asked, “What's all that noise about in the city?”
42 Just then, Jonathan son of Abiathar came running up. “Come in,” Adonijah said. “An important man like you must have some good news.”
43 Jonathan answered:
No, I don't! David has just announced that Solomon will be king. 44-45 Solomon rode David's own mule to Gihon Spring, and Zadok, Nathan, Benaiah, and David's special bodyguards went with him. When they got there, Zadok and Nathan made Solomon king. Then everyone celebrated all the way back to Jerusalem. That's the noise you hear in the city. 46 Solomon is now king.
47 And listen to this! David's officials told him, “We pray that your God will help Solomon to be an even greater king!”
David was in his bed at the time, but he bowed 48 and prayed, “I praise you, Lord God of Israel. You have made my son Solomon king and have let me live to see it.”
49 Adonijah's guests shook with fear when they heard this news, and they left as fast as they could. 50 Adonijah himself was afraid of what Solomon might do to him, so he ran to the sacred tent and grabbed hold of the corners of the altar for protection.
51 Someone told Solomon, “Adonijah is afraid of you and is holding onto the corners of the altar. He wants you to promise that you won't kill him.”
52 Solomon answered, “If Adonijah doesn't cause any trouble, I won't hurt him. But if he does, I'll have him killed.” 53 Then he sent someone to the altar to get Adonijah.
After Adonijah came and bowed down, Solomon said, “Adonijah, go home.”
Dāvids lielā vecumā
1 Kad ķēniņš Dāvids kļuva vecs, dzīvojis jau daudzas dienas, tie sedza viņu ar drānām, bet viņam nekļuva silti. 2 Un viņa kalpi sacīja: “Lai sameklē mūsu kungam ķēniņam meiteni jaunavu, kas kalpotu ķēniņam un viņu aprūpētu. Lai viņa guļ pie tā krūtīm un silda mūsu kungu ķēniņu.” 3 Tad viņi visā Israēla zemē meklēja skaistu meiteni un atrada šūnēmieti Abīšagu un atveda viņu pie ķēniņa. 4 Tā meitene bija pat ļoti skaista, viņa aprūpēja ķēniņu un kalpoja viņam, bet dzimumattiecību viņiem nebija.
Adonījāhu sevi pasludina par ķēniņu
5 Taču Hagītas dēls Adonījāhu paaugstinājās, sacīdams: “Es būšu ķēniņš!” Tad viņš lika sev gādāt ratus un jātniekus, kā arī piecdesmit vīrus, kas skrietu viņam pa priekšu. 6 Bet tēvs viņu nekad nebija apgrūtinājis, jautādams: “Kāpēc tu tā dari?” Turklāt viņš bija ļoti izskatīgs un bija dzimis pēc Abšāloma. 7 Viņš bija runājis ar Joābu, Cerūjas dēlu, un priesteri Ebjātāru, un viņi palīdzēja Adonījāhu. 8 Bet priesteris Cādoks un Benājāhu, Jehojādas dēls, un pravietis Nātāns, tāpat Šimī un Reī, kā arī Dāvida sardzes vīri nebija ar Adonījāhu.
9 Adonījāhu upurēja avis, vēršus un nobarotus lopus pie Čūskas akmens Ēn-Rogēlas tuvumā un saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un visus Jūdas vīrus, ķēniņa kalpus. 10 Bet pravieti Nātānu un Benājāhu, kā arī sardzes vīrus un savu brāli Sālamanu viņš neaicināja.
Nātāns un Batšeba
11 Tad Nātāns sacīja Sālamana mātei Batšebai: “Vai tu esi dzirdējusi runājam, ka Adonījāhu, Hagītas dēls, ir jau ķēniņš? Bet mūsu kungs Dāvids to nezina. 12 Tagad ej, es tev dodu padomu: glāb savu dzīvību un sava dēla Sālamana dzīvību. 13 Ieej pie ķēniņa Dāvida un saki viņam: vai tu, mans kungs, ķēniņ, nezvērēji savai kalponei, sacīdams: tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis, un viņš sēdēs manā tronī! – tad kādēļ ķēniņš ir Adonījāhu? 14 Redzi, kamēr tu vēl runāsi ar ķēniņu, es iešu pie viņa pēc tevis un apstiprināšu tavus vārdus.” 15 Un Batšeba iegāja pie ķēniņa guļamistabā; ķēniņš bija ļoti vecs, un šūnēmiete Abīšaga aprūpēja viņu. 16 Un Batšeba noliecās un zemojās ķēniņam, un ķēniņš jautāja: “Ko tu gribi?” 17 Un viņa teica: “Mans kungs, tu zvērēji savai kalponei pie Kunga, sava Dieva: tavs dēls Sālamans būs nākamais ķēniņš un sēdēs manā tronī! 18 Un, redzi, Adonījāhu jau ir ķēniņš, bet tu, mans kungs, ķēniņ, to nezini! 19 Adonījāhu upurēja daudzus vēršus, nobarotus lopus un avis un saaicināja visus ķēniņa dēlus un priesteri Ebjātāru un karaspēka virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Sālamanu viņš neaicināja. 20 Bet tu, mans kungs, ķēniņ, visa Israēla acis ir vērstas uz tevi, lai tu viņiem paziņo, kas sēdēs tronī pēc tevis, mans kungs, ķēniņ. 21 Ka nenotiek tā – kad mans kungs, ķēniņš apgulsies pie saviem tēviem, tad es un mans dēls Sālamans būsim vainīgi!”
22 Un, redzi, viņa vēl runāja ar ķēniņu, kad ienāca pravietis Nātāns. 23 Un ķēniņam ziņoja: “Redzi, pravietis Nātāns,” – un viņš ienāca pie ķēniņa un noliecās ar seju līdz zemei. 24 Nātāns sacīja: “Mans kungs, ķēniņ, vai tu esi teicis: Adonījāhu būs ķēniņš pēc manis un sēdēs manā tronī? – 25 Jo šodien viņš nogāja lejā upurēt lielu skaitu vēršu, nobarotu lopu un avju, kā arī saaicināja visus ķēniņa dēlus un karaspēka pavēlniekus un priesteri Ebjātāru, un, redzi, tie ēd un dzer kopā ar viņu un sauc: lai dzīvo ķēniņš Adonījāhu! 26 Bet mani, tavu kalpu, un priesteri Cādoku un Benājāhu, Jehojādas dēlu, un tavu kalpu Sālamanu viņš nav aicinājis. 27 Vai tas ir darīts ar mana kunga, ķēniņa, ziņu, un vai tu saviem kalpiem nebūtu pateicis, kas sēdēs mana kunga, ķēniņa, tronī pēc tevis?”
Sālamans manto troni
(1L 29:22–25)28 Ķēniņš Dāvids atbildēja: “Sauciet pie manis Batšebu.” Viņa pienāca pie ķēniņa un nostājās viņa priekšā. 29 Un ķēniņš zvērēja, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas izpērk manu dvēseli no visām nelaimēm! 30 Tiešām, kā es tev esmu zvērējis pie Kunga, Israēla Dieva, sacīdams, ka tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs tronī manā vietā, tā es darīšu šodien!” 31 Tad Batšeba noliecās ar seju līdz zemei ķēniņa priekšā un teica: “Lai mans kungs, ķēniņš Dāvids, dzīvo mūžīgi!”
32 Un ķēniņš Dāvids sacīja: “Sauciet pie manis priesteri Cādoku, pravieti Nātānu un Benājāhu, Jehojādas dēlu!” – un tie nāca pie ķēniņa. 33 Ķēniņš tiem sacīja: “Ņemiet līdzi sava kunga kalpus un sēdiniet manu dēlu Sālamanu uz manas mūļa ķēves un novediet viņu lejā uz Gīhonu! 34 Tur priesteris Cādoks un pravietis Nātāns lai svaida viņu par Israēla ķēniņu. Pēc tam pūtiet taures un sauciet: lai dzīvo ķēniņš Sālamans! 35 Tad dodieties augšā pēc viņa, un viņš lai nāk un sēžas manā tronī, jo viņš būs ķēniņš manā vietā, un viņu es esmu iecēlis par valdnieku Israēlam un Jūdai.” 36 Tad Benājāhu, Jehojādas dēls, atbildēja un sacīja ķēniņam: “Patiesi, tā saka Kungs, mana ķēniņa Dievs: 37 kā Kungs bija ar manu kungu, ķēniņu, tā viņš būs ar Sālamanu un darīs viņa troni lielāku par mana kunga ķēniņa Dāvida troni!”
38 Tad priesteris Cādoks, pravietis Nātāns, Benājāhu, Jehojādas dēls, un krētieši un peletieši gāja lejā un sēdināja Sālamanu uz ķēniņa Dāvida mūļa ķēves un veda viņu uz Gīhonu. 39 Priesteris Cādoks ņēma eļļas ragu no telts un svaidīja Sālamanu, tad tie pūta taures, un visa tauta sauca: “Lai dzīvo ķēniņš Sālamans!” 40 Un visa tauta devās augšā viņam pakaļ, pūzdami stabules un varen līksmodami – ka zeme rībēja no viņu saucieniem.
41 To dzirdēja Adonījāhu un visi viņa saaicinātie viesi, kad tie bija beiguši ēst. Un Joābs dzirdēja tauru skaņas un jautāja: “Kādēļ pilsētā tāds troksnis?” 42 Viņam vēl runājot, atnāca priestera Ebjātāra dēls Jonatāns. Un Adonījāhu sacīja: “Nāc, jo tu esi krietns vīrs un nes labu ziņu.” 43 Jonatāns atbildēja Adonījāhu: “Tik tiešām mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, ir iecēlis par ķēniņu Sālamanu. 44 Un ķēniņš sūtīja viņam līdzi priesteri Cādoku, pravieti Nātānu, Benājāhu, Jehojādas dēlu, kā arī krētiešus un peletiešus, un tie viņu sēdināja uz ķēniņa mūļa ķēves. 45 Priesteris Cādoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja par ķēniņu pie Gīhonas. No turienes viņi līksmodami atnākuši un gavilē pilsētā – tas ir troksnis, ko jūs dzirdējāt. 46 Turklāt Sālamans sēž valdnieka tronī. 47 Un arī ķēniņa kalpi ir ieradušies svētīt mūsu kungu, ķēniņu Dāvidu, sacīdami: tavs Dievs lai Sālamana vārdu dara augstāku par tavu vārdu un viņa troni lielāku par tavu troni. – Un ķēniņš zemojās savā guļvietā. 48 Tad ķēniņš sacīja: slavēts ir Kungs, Israēla Dievs, kurš šodien ir devis to, kas sēž manā tronī, un manas acis to redz.”
49 Tad visi Adonījāhu aicinātie izbijās, cēlās un aizgāja katrs savu ceļu. 50 Un Adonījāhu baidījās no Sālamana, viņš cēlās, gāja un satvēra altāra ragus. 51 Sālamanam pastāstīja: “Redzi, Adonījāhu nobijies no ķēniņa Sālamana, satvēris altāra ragus un saka: lai ķēniņš Sālamans man šodien pat zvēr, ka viņš nenokaus savu kalpu ar zobenu!” 52 Un Sālamans sacīja: “Ja viņš ir krietns vīrs, neviens viņa mats nekritīs zemē, bet, ja viņš darīs ko ļaunu, tad mirs!” 53 Un ķēniņš Sālamans sūtīja pēc viņa un lika viņam nākt lejā no altāra. Adonījāhu atnāca un klanījās ķēniņam Sālamanam, tad Sālamans viņam teica: “Ej mājās.”
