The Lord Will Punish Judah
The Lord said:
1 People of Judah,
your sins cannot be erased.
They are written on your hearts
like words chiseled in stone
or carved on the corners
of your altars.
* 2 One generation after another
has set up pagan altars
and worshiped the goddess Asherah
everywhere in your country—
on hills and mountains,
and under large trees.
3 So I'll take everything you own,
including your altars,
and give it all
to your enemies.
4 You will lose the land
that I gave you,
and I will make you slaves
in a foreign country,
because you have made my anger
blaze up like a fire
that won't stop burning.
Trust the Lord
5 I, the Lord, have put a curse
on those who turn from me
and trust in human strength.
6 They will dry up like a bush
in salty desert soil,
where nothing can grow.
7 But I will bless those
who trust me, the Lord.
8 They will be like trees
growing beside a stream—
trees with roots that reach
down to the water,
and with leaves
that are always green.
They bear fruit every year
and are never worried
by a lack of rain.
9 You people of Judah
are so deceitful
that you even fool yourselves,
and you can't change.
10 But I know your deeds
and your thoughts,
and I will make sure
you get what you deserve.
11 You cheated others,
but everything you gained
will fly away, like birds
hatched from stolen eggs.
Then you will discover
what fools you are.
Jeremiah Prays to the Lord
12 Our Lord, your temple
is a glorious throne
that has stood on a mountain
from the beginning.
13 You are a spring of water
giving Israel life and hope.
But if the people reject
what you have told me,
they will be swept away
like words written in dust.
14 You, Lord, are the one I praise.
So heal me and rescue me!
Then I will be completely well
and perfectly safe.
15 The people of Judah say to me,
“Jeremiah, you claimed to tell us
what the Lord has said.
So why hasn't it come true?”
16 Our Lord, you chose me
to care for your people,
and that's what I have done.
You know everything I have said,
and I have never once
asked you to punish them.
17 I trust you for protection
in times of trouble,
so don't frighten me.
18 Keep me from failure
and disgrace,
but make my enemies fail
and be disgraced.
Send destruction to make
their worst fears come true.
Resting on the Sabbath
19-20 The Lord said:
Jeremiah, stand at each city gate in Jerusalem, including the one the king uses, and speak to him and everyone else. Tell them I have said:
I am the Lord, so pay attention. 21-24 If you value your lives, don't do any work on the Sabbath. Don't carry anything through the city gates or through the door of your house, or anywhere else. Keep the Sabbath day sacred!
I gave this command to your ancestors, but they were stubborn and refused to obey or to be corrected. But if you obey, 25 then Judah and Jerusalem will always be ruled by kings from David's family. The king and his officials will ride through these gates on horses or in chariots, and the people of Judah and Jerusalem will be with them. There will always be people living in Jerusalem, 26 and others will come here from the nearby villages, from the towns of Judah and Benjamin, from the hill country and the foothills to the west, and from the Southern Desert. They will bring sacrifices to please me and to give me thanks, as well as offerings of grain and incense.
27 But if you keep on carrying things through the city gates on the Sabbath and keep treating it as any other day, I will set fire to these gates and burn down the whole city, including the fortresses.
Jūdas ļaunprātīgā sirds
1 Jūdas grēks ir ierakstīts
ar dzelzs spalvu,
ar dimanta grebli iegrebts
uz viņu sirds plāksnēm
un uz jūsu altāru ragiem,
2 kamēr vien viņu dēli piemin
savus altārus un ašēras –
zem katra zaļoksna koka
un uz pakalnu pakalniem!
3 “Mans laukvidus kalns!
Tavus labumus un tavus dārgumus
es atdošu laupīt
un tavus pakalnus grūdīšu grēkā
visur, kur vien tu esi!
4 Rokas tu atlaidīsi
no sava īpašuma,
ko es tev devu,
tavi naidnieki kalpinās tevi
zemē, kuru tu nepazīsti,
jo manās dusmās tu uguni dedzi,
mūžam tā degs!”
5 Tā saka Kungs:
“Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas,
miesu par savu spēku tur
un novērš sirdi no Kunga!
6 Tāds ir kā tuksneša ērkšķis,
neredzēs labu –
mitīs tuksneša degzemē,
sāļainē, kur neviens nemīt.
7 Svētīts vīrs,
kas uzticas Kungam,
Kungs būs viņa uzticība!
8 Tas būs kā koks,
pie ūdeņiem stādīts,
pie straumēm stieps savas saknes,
tam lapotne zaļos
un sausuma gads paies bez rūpēm,
tas nestās dot augļus.”
9 Sirds pieviļ un sirgst!
Kas zina?!
10 “Es – Kungs,
es caurskatu prātus,
es pārbaudu sirdis
un dodu ikvienam pēc viņa augļiem,
pēc viņa darba augļiem!”
11 Kā irbe perē olas,
ko dējusi nav,
tā bagātais netaisni mantu rauš, –
viņa dienas apstāsies pusē,
viņš nāves cisās būs nelga!
12 Tu jau no sākumiem esi
visaugstais goda tronis,
mūsu svētnīcas vieta,
13 Israēla cerība – Kungs!
Visi, kas tevi atmet,
paliks kaunā,
kas novēršas –
piederēs zemei,
jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!
Jeremijas lūgšana pēc aizstāvības
14 Dziedini mani, Kungs,
un es būšu dziedēts,
glāb mani, un es būšu glābts,
jo tu esi mana slava!
15 Redzi, viņi man saka:
“Kur Kunga vārds?
Lai nāk!”
16 Es nevairījos tev sekot!
Sērgas es nekāroju!
Tu zināji, kas nāk no manas mutes –
tas bija tev atklāts!
17 Nepazudini mani,
tu esi mans patvērums ļaunā dienā!
18 Lai mani vajātāji paliek kaunā –
bet ne es!
Satriec viņus, bet ne mani!
Nes viņiem ļaunu dienu,
ar divkāršu nīcību nīcini tos!
Svētījiet sabatu!
19 Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos! 20 Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”
21 Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem! 22 Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis! 23 Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās!
24 Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu, 25 tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam. 26 Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam. 27 Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”
