King Nebuchadnezzar's Gold Statue
1 King Nebuchadnezzar ordered a gold statue to be built 27 meters high and nearly 3 meters wide. He had it set up in Dura Valley near the city of Babylon, 2 and he commanded his governors, advisors, treasurers, judges, and his other officials to come from everywhere in his kingdom to the dedication of the statue. 3 So all of them came and stood in front of it.
4 Then an official stood up and announced:
People of every nation and race, now listen to the king's command! 5 Trumpets, flutes, harps, and all other kinds of musical instruments will soon start playing. When you hear the music, you must bow down and worship the statue that King Nebuchadnezzar has set up. 6 Anyone who refuses will at once be thrown into a flaming furnace.
7 As soon as the people heard the music, they bowed down and worshiped the gold statue that the king had set up.
8 Some Babylonians used this as a chance to accuse the Jews to King Nebuchadnezzar. 9 They said, “Your Majesty, we hope you live forever! 10 You commanded everyone to bow down and worship the gold statue when the music played. 11 And you said that anyone who did not bow down and worship it would be thrown into a flaming furnace. 12 Sir, you appointed three men to high positions in Babylon Province, but they have disobeyed you. Those Jews, Shadrach, Meshach, and Abednego, refuse to worship your gods and the statue you have set up.”
13 King Nebuchadnezzar was furious. So he sent for the three young men and said, 14 “I hear that you refuse to worship my gods and the gold statue I have set up. 15 Now I am going to give you one more chance. If you bow down and worship the statue when you hear the music, everything will be all right. But if you don't, you will at once be thrown into a flaming furnace. No god can save you from me.”
16 The three men replied, “Your Majesty, we don't need to defend ourselves. 17 The God we worship can save us from you and your flaming furnace. 18 But even if he doesn't, we still won't worship your gods and the gold statue you have set up.”
19 Nebuchadnezzar's face twisted with anger at the three men. And he ordered the furnace to be heated seven times hotter than usual. 20 Next, he commanded some of his strongest soldiers to tie up the men and throw them into the flaming furnace. 21-23 The king wanted it done at that very moment. So the soldiers tied up Shadrach, Meshach, and Abednego and threw them into the flaming furnace with all of their clothes still on, including their turbans. The fire was so hot that flames leaped out and killed the soldiers.
24 Suddenly the king jumped up and shouted, “Weren't only three men tied up and thrown into the fire?”
“Yes, Your Majesty,” his officers answered.
25 “But I see four men walking around in the fire,” the king replied. “None of them is tied up or harmed, and the fourth one looks like a god.”
26 Nebuchadnezzar went closer to the flaming furnace and said to the three young men, “You servants of the Most High God, come out at once!”
They came out, 27 and the king's high officials, governors, and advisors all crowded around them. The men were not burned, their hair wasn't scorched, and their clothes didn't even smell like smoke. 28 King Nebuchadnezzar said:
Praise their God for sending an angel to rescue his servants! They trusted their God and refused to obey my commands. Yes, they chose to die rather than to worship or serve any god except their own. 29 And I won't allow people of any nation or race to say anything against their God. Anyone who does will be chopped up and their houses will be torn down, because no other god has such great power to save.
30 After this happened, the king appointed Shadrach, Meshach, and Abednego to even higher positions in Babylon Province.
Zelta tēls
1 Ķēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā. 2 Tad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai nāk iesvētīt tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars. 3 Tad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri, lai iesvētītu ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto tēlu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā. 4 Vēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts: 5 tiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars; 6 bet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!” 7 Līdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.
8 Un tūlīt atnāca daži kaldiešu vīri un uzēdās jūdiem, 9 viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10 Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu, 11 un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī! 12 Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
13 Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņa 14 Nebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēd-Nego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?! 15 Nu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs nekavējoties neslavināsiet, tad tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”
16 Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā, 17 jo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis; 18 pat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
Trīs vīri degošā ceplī
19 Tad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti 20 un karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un iemest uguns ceplī. 21 Tie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drānās – un iesvieda uguns ceplī. 22 Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego, liesmas pašus nomaitāja, 23 bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, sasieti iekrita uguns ceplī.
24 Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!” 25 Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”
26 Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēd-Nego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego iznāca no cepļa. 27 Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drānas, un nebija jūtama pat deguma smaka.
28 Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu! 29 Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!” 30 Un ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pār Bābeles pavalstīm.
31 Ķēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Lai jums miera papilnam! 32 Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.
33 Cik diženas viņa zīmes,
cik vareni viņa brīnumi!
Mūžīga viņa valstība,
viņa valdība uz audžu audzēm!
