The Lord Has the Final Word
1 We humans make plans,
but the Lord
has the final word.
2 We may think we know
what is right,
but the Lord is the judge
of our motives.
3 Share your plans with the Lord,
and you will succeed.
4 The Lord has a reason
for everything he does,
and he lets evil people live
only to be punished.
5 The Lord doesn't like
anyone who is conceited—
you can be sure
they will be punished.
6 If we truly love God,
our sins will be forgiven;
if we show him respect,
we will keep away from sin.
7 When we please the Lord,
even our enemies
make friends with us.
8 It's better to be honest
and poor
than to be dishonest
and rich.
9 We make our own plans,
but the Lord decides
where we will go.
10 Rulers speak with authority
and are never wrong.
11 The Lord watches to see
if we are fair
or if we cheat others.
12 Justice makes rulers powerful.
They should hate evil
13 and like honesty and truth.
14 An angry ruler
can put you to death.
So be wise!
Don't make one angry.
15 When a ruler is happy
and pleased with you,
it's like refreshing rain,
and you will live.
16 It's much better to be wise
and sensible
than to be rich.
17 God's people avoid evil ways,
and they protect themselves
by watching where they go.
18 Too much pride
will destroy you.
19 You are better off
to be humble and poor
than to get rich
from what you take by force.
20 If you know what you're doing,
you will prosper.
God blesses everyone
who trusts him.
21 Good judgment proves
that you are wise,
and if you speak kindly,
you can teach others.
22 Good sense is a fountain
that gives life,
but fools are punished
by their foolishness.
23 You can persuade others
if you are wise
and speak sensibly.
24 Kind words are like honey—
they cheer you up
and make you feel strong.
25 Sometimes what seems right
is really a road to death.
26 The hungrier you are,
the harder you work.
27 Worthless people plan trouble.
Even their words burn
like a flaming fire.
28 Gossip is no good!
It causes hard feelings
and comes between friends.
29 Don't trust violent people.
They will mislead you
to do the wrong thing.
30 When someone winks
or grins behind your back,
trouble is on the way.
31 Gray hair is a glorious crown
worn by those
who have lived right.
32 Controlling your temper
is better than being a hero
who captures a city.
33 We make our own decisions,
but the Lord alone
determines what happens.
1 Cilvēks gan gudro savā sirdī,
bet Kungs tam liek vārdus uz mēles.
2 Ko cilvēks dara, viss tam šķiet tīrs,
bet vērtēt dvēseles Kunga ziņā!
3 Uzvel Kungam savus darbus,
tad piepildīsies tavi nodomi!
4 Visu Kungs radījis savai reizei –
pat ļaundaru posta dienai!
5 Riebj Kungam ikviens augstprātis,
varam saderēt – tāds netiks attaisnots!
6 Žēlastība un patiesība apklāj pārkāpumu,
un, kas Kungu bijā, tas patveras no ļauna.
7 Ja Kungam tīk, ko cilvēks dara,
pat naidnieku viņš tam pielabina!
8 Labāk mazums, bet ar taisnību
nekā dižs guvums, bet ar netaisnību.
9 Cilvēks lemj sirdī: iešu te! –
taču Kungs liek viņa soļus.
10 Ķēniņa lūpas spēj pareģot,
viņš neviļas, kad spriež tiesu.
11 Pareizi svaru kausi un mērs pieder Kungam,
visi atsvari somā – viņa darināti.
12 Riebj ķēniņiem neganti darbi,
jo taisnībā turas tronis!
13 Tīk ķēniņiem taisnīgas lūpas –
kas runā patiesību, to mīl!
14 Ķēniņa dusmas nāk kā nāves vēstneši,
taču gudrais zina tās remdēt.
15 Gaišums ķēniņa vaigā nes dzīvību,
un viņa laipnība – kā ziedoņa lietus tūce.
16 Gūt gudrību – ak, cik labāk par zeltu,
un saprašanu – teicamāk nekā sudrabu!
17 Taisno ceļš – prom no ļauna,
tas glābj sev dzīvību, kas staigā modrs.
18 Pirms bojāejas nāk lepnība
un pirms krišanas – augstprātība!
19 Labāk ar nabagiem liekt galvu
nekā ar lepnajiem dalīt laupījumu.
20 Kas pats izdarīgs, tam labi,
bet, kas uztic Kungam, tas svētīts.
21 Kam sirds gudra, to dēvē par sapratīgu,
un tīkama runa spēj pārliecināt.
22 Gudrība gudrajam – dzīvības avots,
bet muļķus pārmāca viņu muļķība.
23 Gudrā sirds liek tam prātīgi runāt
un viņa lūpas spēj pārliecināt.
24 Kā medus kāres ir jauki vārdi –
saldums dvēselei un dziedinājums kauliem.
25 Cilvēka priekšā it kā taisns ceļš –
bet tas, vienalga, ved nāves ceļos.
26 Darba vīram bads palīgs –
skubina viņu kāra mute!
27 Nelietis postu rok,
viņam uz lūpām sveloša uguns.
28 Nešķīstais saceļ ķildu,
un tenkotājs šķir draugus.
29 Vardarbīgs aizmāna arī citu līdzi,
aizvilina nelabos ceļos.
30 Kas aci piemiedz, tas gudro nešķīstību,
kas sakniebj lūpas, tas darījis ļaunu.
31 Sirma galva – godības kronis,
to rod, kas taisnībā staigā.
32 Kas gauss dusmās – par spēkoni pārāks,
kas savalda garu – pārāks par pilsētas iekarotāju.
33 Lozes met uz tērpa malas,
bet tās krīt, kā Kungs grib.
