The Lord Corrects His People
1 People of Israel,
you come from Jacob's family
and the tribe of Judah.
You claim to worship me,
the Lord God of Israel,
but you are lying.
2 You call Jerusalem your home
and say you depend on me,
the Lord All-Powerful,
the God of Israel.
3 Long ago I announced
what was going to be,
then without warning,
I made it happen.
4 I knew you were stubborn
and hardheaded.
5 And I told you these things,
so that when they happened
you would not say,
“The idols we worship did this.”
6 You heard what I said,
and you have seen it happen.
Now admit it's true!
I will show you secrets
you have never known.
7 Today I am doing something new,
something you cannot say
you have heard before.
8 You have never been willing
to listen to what I say;
from the moment of your birth,
I knew you would rebel.
The Lord Warns Israel
9 I, the Lord, am true to myself;
I will be praised for not punishing
and destroying you.
10 I tested you in hard times
just as silver is refined
in a heated furnace.
11 I did this because of who I am.
I refuse to be dishonored
or share my praise
with any other god.
12 Israel, my chosen people,
listen to me.
I alone am the Lord,
the first and the last.
13 With my own hand
I created the earth
and stretched out the sky.
They obey my every command.
The Lord Speaks to the Nations
14 Gather around me, all of you!
Listen to what I say.
Did any of your idols
predict this would happen?
Did they say that my friend
would do what I want done
to Babylonia?
15 I was the one who chose him.
I have brought him this far,
and he will be successful.
16 Come closer and listen!
I have never kept secret
the things I have said,
and I was here
before time began.
It Is Best To Obey the Lord
By the power of his Spirit
the Lord God has sent me
17 with this message:
People of Israel,
I am the holy Lord God,
the one who rescues you.
For your own good,
I teach you, and I lead you
along the right path.
18 How I wish that you
had obeyed my commands!
Your success and good fortune
would then have overflowed
like a flooding river.
19 Your nation would be blessed
with more people
than there are grains of sand
along the seashore.
And I would never have let
your country be destroyed.
20 Now leave Babylon!
Celebrate as you go.
Be happy and shout
for everyone to hear,
“The Lord has rescued
his servant Israel!
21 He led us through the desert
and made water flow from a rock
to satisfy our thirst.
22 But the Lord has promised
that none who are evil
will live in peace.”
Dievs, Radītājs un Pestītājs
1 Klausies šo, Jēkaba nams,
kas saukts Israēla vārdā,
kas no Jūdas ūdeņiem nācis,
kas zvēr Kunga vārdā
un piesauc Israēla Dievu –
ne ar patiesību un ne ar taisnību!
2 Jo tevi sauc svētās pilsētas vārdā
un dēvē pēc Israēla Dieva –
Pulku Kungs ir viņa vārds!
3 “Jau kopš senatnes es to esmu teicis,
no manas mutes tas nācis,
es esmu to daudzinājis –
piepeši es darīju to, un tas notika!
4 Tā kā jau zināju, ka esi tiepīgs,
ka tev kakls kā dzelzs dzīslas
un piere no vara,
5 es jau kopš senatnes tev stāstīju,
jau iepriekš liku, lai pasaka tev,
ka tu neteiktu: mans elks to paveica,
mans tēls un mans lējums to pavēlēja! –
6 Tu dzirdēji, vēroji šo visu,
bet nu negribi to atzīt?! –
Tagad es tev pasludinu ko jaunu,
apslēptas lietas, ko tu nezināji!
7 Nupat tas darīts, neba sen,
gandrīz vai šodien –
bet jūs to nebijāt dzirdējuši
un nevarat sacīt:
re, es jau to zināju! –
8 Ne tu dzirdēji, ne tu zināji,
jau sen tavas ausis ir ciet,
es zinu –
krāptin tu krāpies,
kopš klēpja jau noziedzies –
tā saka par tevi!
9 Sava vārda dēļ
es gausinu dusmas,
savas slavas dēļ
es ciešos ar tevi,
lai man nav tevi jāiznīdē!
10 Redzi, es šķīstīju tevi,
bet ne kā sudrabu,
es tevi kausēdams pārbaudīju
ciešanu krāsnī!
11 Pats sevis, pats sevis dēļ es to darīju,
jo kādēļ man sagānīties, –
savu godu es citam nedošu!
12 Klausies mani, Jēkab,
un tu, Israēl, ko es esmu aicinājis:
es esmu tas –
es esmu pirmais,
es esmu pēdējais!
13 Mana roka tā bija,
kas lika pamatus zemei,
mana labā roka
izpleta debesis,
es uzsaucu to pulkiem,
un tie sastājās!
14 Pulcējieties visi un klausieties,
kurš cits ko tādu jau teicis?
Bet Kungs mīl šo,
viņš Bābelei darīs, ko gribēs,
un viņa elkonis – kaldiešiem!
15 Es! – es runāju un viņu saucu,
es atvedu viņu,
lai viņam sokas gaitas!
16 Nāciet pie manis, klausieties šo –
nemūžam es neesmu runājis paslepen,
kad tas notika, es jau tur biju –
un tagad Kungs Dievs
sūta mani un savu Garu!”
17 Tā saka Kungs,
tavs Izpircējs, Israēla Svētais:
“Es esmu Kungs, tavs Dievs,
kas tevi māca, lai tev sokas,
kas ved tevi pa ceļu, kur jāiet!
18 Kaut tu būtu klausījis maniem baušļiem,
tad tavs miers būtu kā upe
un tava taisnība kā jūras viļņi,
19 tavu pēcnācēju būtu kā smilšu
un pēcteču, kas no taviem gurniem nāk,
kā smilšu graudu –
viņu vārds netiktu nīdēts un nīcināts
no tiem, kas manā priekšā!”
20 Prom no Bābeles!
Bēdz no Kaldejas!
Ar gavilēm stāsti un vēstī,
lai aiziet līdz zemes malām,
saki: Kungs izpircis
savu kalpu Jēkabu!
21 Tiem tuksnesī aizvestiem neslāpa,
no klints viņš tiem ūdeni plūdināja,
viņš pāršķēla klinti, un izšļācās ūdens!
22 “Nav miera,”
tā saka Kungs, “ļaundariem!”
