True Religion
1 Shout the message!
Don't hold back.
Say to my people Israel:
You've sinned! You've turned
against the Lord.
2 Day after day, you worship him
and seem eager to learn
his teachings.
You act like a nation
that wants to do right
by obeying his laws.
You ask him about justice,
and say you enjoy
worshiping the Lord.

3 You wonder why the Lord
pays no attention
when you go without eating
and act humble.
But on those same days
that you give up eating,
you think only of yourselves
and abuse your workers.
4 You even get angry
and ready to fight.
No wonder God won't listen
to your prayers!

5 Do you think the Lord
wants you to give up eating
and to act as humble
as a bent-over bush?
Or to dress in sackcloth
and sit in ashes?
Is this really what he wants
on a day of worship?

6 I'll tell you
what it really means
to worship the Lord.
Remove the chains of prisoners
who are bound unjustly.
Free those who are abused!
7 Share your food with everyone
who is hungry;
share your home
with the poor and homeless.
Give clothes to those in need;
don't turn away your relatives.

8 Then your light will shine
like the dawning sun, and you
will quickly be healed.
Your honesty will protect you
as you advance,
and the glory of the Lord
will defend you from behind.
9 When you beg the Lord for help,
he will answer, “Here I am!”

Don't mistreat others
or falsely accuse them
or say something cruel.
10 Give your food to the hungry
and care for the homeless.
Then your light will shine
in the dark;
your darkest hour will be
like the noonday sun.

11 The Lord will always guide you
and provide good things to eat
when you are in the desert.
He will make you healthy.
You will be like a garden
that has plenty of water
or like a stream
that never runs dry.
12 You will rebuild those houses
left in ruins for years;
you will be known
as a builder and repairer
of city walls and streets.

13 But first, you must start
respecting the Sabbath
as a joyful day of worship.
You must stop doing and saying
whatever you please
on this special day.
14 Then you will truly enjoy
knowing the Lord.
He will let you rule
from the highest mountains
and bless you with the land
of your ancestor Jacob.
The Lord has spoken!
Patiesa gavēšana
1 Sauc pilnā rīklē, netaupies!
Cel savu balsi kā ragu!
Stāsti manai tautai
par tās pārkāpumiem
un Jēkaba namam
par viņa grēkiem!
2 Dienu no dienas
tie meklē mani,
manas gaitas
tie kāro zināt –
itin kā tauta,
kas taisnību darījusi,
kas sava Dieva tiesas
nav pametusi,
tie jautā man tiesas spriedumus,
Dieva tuvuma tie kāro.

3 Kādēļ mēs gavējām
un tu neredzēji,
vārdzinājām sevi
un tu nezināji! –
pat gavēņa laikā
jūs meklējat sev tīkamo
un visus savus klaušiniekus apspiežat!
4 Redzi, jūs gavējat, lai kašķētos un kautos,
un neganti triecat ar dūri –
ne tāda nu jūsu gavēšana,
ka augšienē dzirdētu jūsu balsis!
5 Vai šāds ir gavēnis, ko es pieņemtu,
diena, kad cilvēkam vārdzināt sevi,
kad galvu liec kā niedri,
tērpj maisu un pīšļiem kaisās? –
Vai to jūs saucat par gavēni,
Kungam tīkamu dienu!

6 Vai ne šāds ir gavēnis, ko es pieņemtu, –
kad tiek atraisītas apspiestības važas,
kad noņem spaidu jūgu,
kad apspiesto atlaiž brīvībā
un sarauj visas saites!
7 Un tāds, kad ar izsalkušo
tu dali savu maizi,
kad nabagu un bezpajumtnieku
tu ieved namā,
kad ieraugi kailo
un apģērb viņu,
kad nenovērsies no otra,
kas tāds kā tu pats, –
8 tad tava gaisma izlauzīsies ausmā,
tava dziedināšana steigs plaukt,
taisnība ies tev pa priekšu,
un Kunga godība būs tavs aizsegs.
9 Tu sauksi, Kungs atbildēs,
tu brēksi, viņš teiks: es šeit! –
ja nebūsi apspiedējs,
ja rokas nepalaidīsi
un neganti neizrunāsies!
10 Ja visu līdz pēdējam atdosi izsalkušam,
kad apspiestai dvēselei dosi sātu,
tad tava gaisma atspīdēs tumsībā
un tavs mijkrēslis – spožs kā dienasvidus!
11 Tad tevi vienmēr vadīs Kungs,
viņš tevi pabaros pat kaltušā zemē,
stiprinās tavus kaulus,
tad tu būsi kā atvildzis dārzs,
kā ūdens avots,
kur neizsīkst valgme.
12 No jauna tu uzcelsi vecās drupas,
mūžsenos pamatus tu uzsliesi,
tevi dēvēs par plaisu aizdarītāju,
par ielu atjaunotāju,
kas gādā, kur dzīvot!

13 Ja tu sabatā nespersi ne soli,
ja manā svētajā dienā
nedarīsi, kas pašam tīk,
ja sabats tev liksies kā prieks,
kā svētums Kungam godājams –
ja godāsi to, nesteigdams savās gaitās,
sev tīkamo nemeklēdams
un tukšu nepļāpādams,
14 tad Kungs būs tavs prieks!
Es vedīšu tevi
pa zemes virsotnēm,
es ēdināšu tevi
ar tava tēva Jēkaba mantojumu –
jo Kunga mute tā runājusi!