Israel's Leaders Are Worthless Shepherds
1 The Lord God said:
2 Ezekiel, son of man, Israel's leaders are like shepherds taking care of my sheep, the people of Israel. But I want you to condemn these leaders and tell them:
I, the Lord God, say you shepherds of Israel are doomed! You take care of yourselves while ignoring my sheep. 3 You drink their milk and use their wool to make your clothes. Then you butcher the best ones for food. But you don't take care of the flock! 4 You have never protected the weak ones or healed the sick ones or bandaged those that get hurt. You let them wander off and never look for those that get lost. You are cruel and mean to my sheep. 5 They strayed in every direction, and because there was no shepherd to watch them, they were attacked and eaten by wild animals. 6 So my sheep were scattered across the earth. They roamed on hills and mountains, without anyone even bothering to look for them.
7-8 Now listen to what I, the living Lord God, am saying to you shepherds. My sheep have been attacked and eaten by wild animals, because you refused to watch them. You never went looking for the lost ones, and you fed yourselves without feeding my sheep. 9-10 So I, the Lord, will punish you! I will rescue my sheep from you and never let you be their shepherd again or butcher them for food. I, the Lord, have spoken.
The Lord Is the Good Shepherd
11 The Lord God then said:
I will look for my sheep and take care of them myself, 12 just as a shepherd looks for lost sheep. My sheep have been lost since that dark and miserable day when they were scattered throughout the nations. But I will rescue them 13 and bring them back from the foreign nations where they now live. I will be their shepherd and will let them graze on Israel's mountains and in the valleys and fertile fields. 14 They will be safe as they feed on grassy meadows and green hills. 15 I promise to take care of them and keep them safe, 16 to look for those that are lost and bring back the ones that wander off, to bandage those that are hurt and protect the ones that are weak. I will also slaughter those that are fat and strong, because I always do right.
Judgment on the Strong Sheep
17 The Lord God said to his sheep, the people of Israel:
I will carefully watch each one of you to decide which ones are the strong sheep and which ones are weak. 18 Some of you eat the greenest grass, then trample down what's left when you finish. Others drink clean water, then step in the water to make the rest of it muddy. 19 That means my other sheep have nothing fit to eat or drink.
20 So I, the Lord God, will separate you strong sheep from the weak. 21 You strong ones have used your powerful horns to chase off those that are weak, 22 but I will rescue them and no longer let them be mistreated. I will separate the good from the bad.
23 After that, I will give you a shepherd from the family of my servant King David. All of you, both strong and weak, will have the same shepherd, and he will take good care of you. 24 He will be your leader, and I will be your God. I, the Lord, have spoken.
A Bright Future for the Lord's Sheep
The Lord God said:
25 The people of Israel are my sheep, and I solemnly promise that they will live in peace. I will chase away every wild animal from the desert and the forest, so my sheep will not be afraid. 26 They will live around my holy mountain, and I will bless them by sending more than enough rain 27 to make their trees produce fruit and their crops to grow. I will set them free from slavery and let them live safely in their own land. Then they will know that I am the Lord. 28 Foreign nations will never again rob them, and wild animals will no longer kill and eat them. They will have nothing to fear. 29 I will make their fields produce large amounts of crops, so they will never again go hungry or be laughed at by foreigners. 30 Then everyone will know that I protect my people Israel. I, the Lord, make this promise. 31 They are my sheep; I am their God, and I take care of them.
Vēstījums ļaunprātīgajiem Israēla ganiem
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pravieto par Israēla ganiem! Saki šiem ganiem: tā saka Kungs Dievs: vai! Israēla ganiem, kuri gana tikai paši sevi! Vai tad ganiem nav jāgana avis?! 3 No treknākajām jūs barojaties, vilnā jūs tērpjaties, barotās jūs kaujat, bet ganāmpulku neganāt: 4 vājo jūs nespēcinājāt, slimo nedziedinājāt, savainoto nepārsējāt, aizklīdušo nepārvedāt, pazudušo nemeklējāt – vien rupji ar varu tās valdījāt! 5 Bez gana tās ir noklīdušas, un, kad tās noklīda, tad kļuva lauka zvēriem par laupījumu. 6 Manas avis klejo pa kalniem un pakalniem. Manas avis ir izklīdušas pa visu zemes virsu, nevienam tās nerūp, neviens tās nemeklē!
7 Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu! 8 Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, manas avis ir saplosītas, manas avis kļuvušas lauka zvēriem par laupījumu, jo tām nebija ganu! Mani gani nemeklē manas avis, bet ganās paši! Manas avis tie negana!
9 Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu! 10 Tā saka Kungs Dievs: redzi, šiem ganiem es atprasīšu savas avis un neļaušu tiem vairs ganīt, un arī tie paši vairs neganīsies. Es izraušu savas avis tiem no mutes – tās vairs nebūs viņiem par laupījumu!
Dievs – savu avju patiesais gans
11 Jo tā saka Kungs Dievs: es pats meklēšu un vedīšu atpakaļ savas avis! 12 Kā gans uzmana savu ganāmpulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās! 13 Es tās izvedīšu no tautām, un es tās sapulcināšu no valstīm. Es tās atvedīšu uz viņu zemi, un es tās ganīšu Israēla kalnos un ielejās, visās viņu zemes apdzīvotās vietās. 14 Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos. Tās zvilnēs labās ganībās, leknas ganības tām būs Israēla kalnos! 15 Es ganīšu savas avis, un es tās guldīšu, saka Kungs Dievs. 16 Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu, bet taukās un stiprās es iznīcināšu. Es tās ganīšu pēc taisnības!
17 Jūs esat manas avis, saka Kungs Dievs, es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem. 18 Vai tad jums nav diezgan, ka ganāties labākajās ganībās? Vai atlikušās ganības gribat izmīdīt kājām? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai, bet vai atlikušo gribat saduļķot kājām? 19 Vai manām avīm jāēd tas, ko jūs esat sabradājuši, un jādzer, ko jūs esat saduļķojuši kājām?
20 Tā saka Kungs Dievs par tiem: es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem! 21 Tādēļ ka jūs visas vājās ar pleciem grūstāt un badāt ar ragiem un esat tās iztrenkuši ārā! 22 Es glābšu savas avis, tās vairs neplosīs – es avīm spriedīšu tiesu! 23 Es iecelšu tām vienu ganu, kas tās ganīs, – savu kalpu Dāvidu! – viņš tās ganīs, viņš būs tām gans. 24 Un es, Kungs, es būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks! Es, Kungs, tā esmu teicis. 25 Es slēgšu ar viņiem miera derību, es iznīdēšu ļaunos zvērus no zemes, tad tie varēs apmesties tuksnesī un dusēt mežos.
26 Es svētīšu viņus un vietu visapkārt manam kalnam, es sūtīšu lietu īstā laikā – tas būs svētības lietus! 27 Visi lauka koki nesīs augļus, un zeme dos ražu, tad viņi drošībā dzīvos savā zemē! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs – es salauzīšu viņu jūga kokus un atbrīvošu no kalpības! 28 Tie nebūs vairs tautām par laupījumu, un lauka zvēri tos neplosīs – tie dzīvos drošībā, tiem nebūs jābīstas! 29 Es tiem dēstīšu dārzus, badu tajā zemē viņi vairs necietīs un tautu negods tiem vairs nebūs jānes. 30 Tad tie zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, un viņi, Israēla nams, ir mani ļaudis, saka Kungs Dievs. 31 Jūs esat manas avis, manas ganāmās avis, jūs esat cilvēki, un es esmu jūsu Dievs!” saka Kungs Dievs.
