Israel Destroys the Town of Ai
1-2 The Lord told Joshua:
Don't be afraid, and don't be discouraged by what happened at the town of Ai. Take the army and attack again. But first, order part of the army to set up an ambush on the other side of the town. I will help you defeat the king of Ai and his army, and you will capture the town and the land around it. Destroy Ai and kill its king as you did at Jericho. But you may keep the livestock and everything else you want.
3-4 Joshua quickly got the army ready to attack Ai. He chose 30,000 of his best soldiers and gave them these orders:
Tonight, while it is dark, march to Ai and take up a position behind the town. Get as close to the town as you can without being seen, and be ready to attack.
5-6 The rest of the army will come with me and attack near the gate. When the people of Ai come out to fight, we'll run away and let them chase us. They will think we are running from them just like the first time. But when we've let them chase us far enough away, 7 you come out of hiding. The Lord our God will help you capture the town. 8 Then set it on fire, as the Lord has told us to do. Those are your orders, 9 now go!
The 30,000 soldiers went to a place on the west side of Ai, between Ai and Bethel, where they could hide and wait to attack.
That night, Joshua stayed in camp with the rest of the army. 10 Early the next morning he got his troops ready to move out, and he and the other leaders of Israel led them to Ai. 11 They set up camp in full view of the town, across the valley to the north. 12 Joshua had already sent 5,000 soldiers to the west side of the town to hide and wait to attack. 13 Now all his troops were in place. Part of the army was in the camp to the north of Ai, and the others were hiding to the west, ready to make a surprise attack. That night, Joshua went into the valley.
14-15 The king of Ai saw Joshua's army, so the king and his troops hurried out early the next morning to fight them. Joshua and his army pretended to be beaten, and they let the men of Ai chase them toward the desert. The king and his army were facing the Jordan valley as Joshua had planned.
The king did not realize that some Israelite soldiers were hiding behind the town. 16-17 So he called out every man in Ai to go after Joshua's troops. They all rushed out to chase the Israelite army, and they left the town gates wide open. Not one man was left in Ai or in Bethel.
Joshua let the men of Ai chase him and his army farther and farther away from Ai. 18 Finally, the Lord told Joshua, “Point your sword at the town of Ai, because now I am going to help you defeat it!”
As soon as Joshua pointed his sword at the town, 19 the soldiers who had been hiding jumped up and ran into the town. They captured it and set it on fire.
20-21 When Joshua and his troops saw smoke rising from the town, they knew that the other part of their army had captured it. So they turned and attacked.
The men of Ai looked back and saw smoke rising from their town. But they could not escape, because the soldiers they had been chasing had suddenly turned and started fighting. 22-24 Meanwhile, the other Israelite soldiers had come from the town and attacked the men of Ai from the rear. The Israelites captured the king of Ai and brought him to Joshua. They also chased the rest of the men of Ai into the desert and killed them.
The Israelite army went back to Ai and killed everyone there. 25-26 Joshua kept his sword pointed at the town of Ai until every last one of Ai's 12,000 people was dead. 27 But the Israelites took the animals and the other possessions of the people of Ai, because this was what the Lord had told Joshua to do.
28-29 Joshua made sure every building in Ai was burned to the ground. He told his men to kill the king of Ai and hang his body on a tree. Then at sunset he told the Israelites to take down the body, throw it in the gateway of the town, and cover it with a big pile of rocks. Those rocks are still there, and the town itself has never been rebuilt.
Joshua Reads the Blessings and Curses
(Deuteronomy 27.1-26)
30-32 One day, Joshua led the people of Israel to Mount Ebal, where he told some of his men, “Build an altar for offering sacrifices to the Lord. And use stones that have never been cut with iron tools, because that is what Moses taught in The Book of the Law.”
Joshua offered sacrifices to please the Lord and to ask his blessing. Then with the Israelites still watching, he copied parts of The Book of the Law of Moses onto stones.
33-35 Moses had said that everyone in Israel was to go to the valley between Mount Ebal and Mount Gerizim, where they were to be blessed. So everyone went there, including the foreigners, the leaders, officials, and judges. Half of the people stood on one side of the valley, and half on the other side, with the priests from the Levi tribe standing in the middle with the sacred chest. Then in a loud voice, Joshua read the blessings and curses from The Book of the Law of Moses.
Ajas ieņemšana
1 Kungs teica Jozuam: “Nebaidies un nebaiļojies! Ņem līdzi visus ļaudis, kas var doties karā, celies un dodies uz Aju, redzi, es esmu atdevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu, viņa pilsētu un viņa zemi! 2 Dari ar Aju un tās ķēniņu tāpat, kā darīji ar Jēriku un tās ķēniņu, taču laupījumu un lopus, ko tur salaupīsiet, paturiet sev! Ierīko slēpni aiz pilsētas!” 3 Tad Jozua ar visiem karavīriem devās uz Aju, un Jozua izraudzījās trīsdesmit tūkstošus vīru – varenus spēkavīrus! – un lika tiem doties turp naktī. 4 Viņš tiem sacīja: “Redzi, uzglūniet pilsētai no viņas puses, neatkāpieties no pilsētas pārāk tālu un esiet gatavi! 5 Bet es ar tiem vīriem, kas kopā ar mani, nākšu uz pilsētu, un, kad viņi iznāks mums pretī tāpat kā iepriekš, tad mēs bēgsim no viņiem. 6 Tie dosies mums pakaļ, un mēs izvilināsim tos no pilsētas, jo tie nodomās, ka mēs bēgam no tiem tāpat kā iepriekš, un mēs bēgsim no tiem! 7 Tad jūs dodieties laukā no slēpņa un ieņemiet pilsētu, jo Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā! 8 Kad būsiet sagrābuši pilsētu, aizdedziniet to – dariet, kā Kungs jums pavēlējis, redzi, to es jums pavēlu!” 9 Tad Jozua sūtīja tos, un tie novietojās slēpnī, apmetušies starp Bēteli un Aju – uz rietumiem no Ajas, bet Jozua tonakt palika pie tautas.
10 Tad Jozua cēlās agri no rīta, izrīkoja tautu un kopā ar Israēla vecajiem devās tautas priekšgalā uz Aju. 11 Un visi karavīri, kas bija ar viņu, gāja un traucās, un nonāca iepretī pilsētai – tie apmetās ziemeļos no Ajas, tā ka starp tiem un Aju bija ieleja. 12 Tad viņš ņēma piecus tūkstošus vīru un nolika tos slēpnī starp Bēteli un Aju pilsētas rietumpusē. 13 Ļaudis izvietojās tā – visa nometne bija uz ziemeļiem no pilsētas, bet daļa no tiem bija uz rietumiem no pilsētas. Jozua tonakt bija nogājis ielejā. 14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, pilsētas vīri steidza laukā cīnīties pret Israēlu – ar visiem saviem ļaudīm viņš devās klajumā, bet nezināja, ka aiz pilsētas ir ierīkots slēpnis. 15 Taču Jozua un viss Israēls izlikās, ka būtu sakauti, un bēga uz tuksneša pusi. 16 Visi ļaudis, kas bija pilsētā, tika saukti dzīties tiem pakaļ – tie dzinās pakaļ Jozuam un tā tika izvilināti no pilsētas. 17 Ne Ajā, ne Bētelē nepalika neviena, kas nebūtu devies pakaļ Israēlam. Tie pameta Aju nenoslēgtu un dzinās pakaļ Israēlam.
18 Tad Kungs teica Jozuam: “Izstiep šķēpu, kas tev rokā, pret Aju, jo es to atdodu tev!” Un Jozua izstiepa pret pilsētu šķēpu, kas tam bija rokā. 19 Tad tie, kas bija slēpnī, steigšus cēlās un skrēja, kolīdz viņš bija izstiepis savu roku, – tie devās iekšā pilsētā, ieņēma to un steigšus aizdedzināja pilsētu. 20 Ajas vīri nu pagriezās atpakaļ un skatījās, un, redzi, no pilsētas padebešos cēlās dūmi! Nu tie vairs nespēja bēgt ne turpu, ne šurpu – ļaudis, kas no viņiem bija bēguši uz tuksnesi, tagad griezās pretī saviem vajātājiem. 21 Kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija slēpnī, tagad ieņēmuši pilsētu un no tās ceļas dūmi, viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas pilsētas vīrus. 22 Arī tie, kas nāca no pilsētas, devās tiem pretī, tā ka Ajas vīri nonāca pa vidu Israēlam – vieni tiem bija no vienas puses un otri no otras – un viņi tos kāva tā, ka nevienam neizdevās paglābties vai aizbēgt. 23 Bet Ajas ķēniņu viņi sagūstīja dzīvu un atveda pie Jozuas.
24 Kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iemītniekus, kas bija uz lauka – tuksnesī, kur tie bija tos aizdzinuši, kad tie visi kā viens bija krituši no zobena asmens, tad viss Israēls atgriezās Ajā un kāva to ar zobena asmeni. 25 Un visi tajā dienā kritušie – gan vīri, gan sievas – kopā bija divpadsmit tūkstoši, visi Ajas ļaudis. 26 Jozua nenolaida savu rokā pacelto šķēpu, kamēr nebija iznīcināti visi Ajas iemītnieki. 27 Taču lopus un visu, kas pilsētā laupāms, Israēls paturēja sev, kā Kungs bija teicis un Jozua pavēlējis. 28 Jozua nodedzināja Aju un padarīja to par izpostījumu uz visiem laikiem – līdz pat šai dienai! 29 Un Ajas ķēniņu viņš pakāra kokā līdz vakaram, un, kad norietēja saule, Jozua pavēlēja noņemt viņa līķi no koka – to nosvieda pie pilsētas vārtiem un uzbēra pār to lielu akmens kaudzi – tur tā ir līdz šai dienai.
Derības atjaunošana Ēbāla kalnā
(5Moz 27:4–5)
30 Tad Jozua Ēbāla kalnā uzcēla altāri Kungam, Israēla Dievam, 31 kā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis Israēla dēliem un kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā – altāri no netēstiem akmeņiem, ko dzelzs rīks nav skāris. Un uz tā tie upurēja sadedzināmos upurus Kungam un kāva miera upurus. 32 Tur uz tiem akmeņiem viņš rakstīja Mozus bauslības norakstu – to viņš rakstīja, klātesot Israēla dēliem. 33 Un viss Israēls kopā ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abās pusēs šķirstam iepretī levītiem, priesteriem, kuri nesa Kunga derības šķirstu, – gan svešinieki, gan pašu ļaudis – viena puse iepretī Gerizīma kalnam un otra puse iepretī Ēbāla kalnam. Tā Kunga kalps Mozus jau iepriekš tiem bija pavēlējis svētīt Israēla tautu. 34 Pēc tam viņš lasīja visus bauslības vārdus – gan svētību, gan lāstu – visu, kas rakstīts bauslības grāmatā. 35 No tā, ko Mozus bija pavēlējis, nebija ne vārda, ko Jozua nebūtu nolasījis priekšā visai Israēla sapulcei, sievām, bērniem un svešiniekiem, kas bija viņu vidū.