BOOK IV
(A prayer by Moses, the man of God.)
God Is Eternal
1 Our Lord, in all generations
you have been our home.
2 You have always been God—
long before the birth
of the mountains,
even before you created
the earth and the world.
3 At your command we die
and turn back to dust,
4 but a thousand years
mean nothing to you!
They are merely a day gone by
or a few hours in the night.
5 You bring our lives to an end
just like a dream.
We are merely tender grass
6 that sprouts and grows
in the morning,
but dries up by evening.
7 Your furious anger frightens
and destroys us,
8 and you know all our sins,
even those we do in secret.
9 Your anger is a burden
each day we live,
then life ends like a sigh.
10 We can expect seventy years,
or maybe eighty,
if we are healthy,
but even our best years
bring trouble and sorrow.
Suddenly our time is up,
and we disappear.
11 No one knows the full power
of your furious anger,
but it is as great as the fear
that we owe to you.
12 Teach us to use wisely
all the time we have.
13 Help us, Lord! Don't wait!
Pity your servants.
14 When morning comes,
let your love satisfy
all our needs.
Then we can celebrate
and be glad for what time
we have left.
15 Make us happy for as long
as you caused us trouble
and sorrow.
16 Do wonderful things for us,
your servants,
and show your mighty power
to our children.
17 Our Lord and our God,
treat us with kindness
and let all go well for us.
Please let all go well!
CETURTĀ GRĀMATA
Par Dieva mūžīgumu un cilvēka nīcību
1 Dieva vīra Mozus lūgšana.
Mans Kungs, tu esi bijis mums mājoklis
audžu audzēs!
2 Pirms kalni dzima
un pirms tu dzemdēji
zemi un pasauli,
no mūžiem līdz mūžiem tu – Dievs!
3 Tu cilvēku putekļiem atdod
un saki: dodieties atpakaļ, cilvēku bērni! –
4 Jo tūkstoš gadi tavās acīs
kā vakardiena, kas prom,
kā sardzes laiks, kas naktī.
5 Tu izlej miegu pār tiem,
no rīta – tie zāle, kas tvīkst,
6 no rīta tā zeļ, tad tvīkst,
līdz vakaram novīst un kalst.
7 Tā mēs nīkstam tavās dusmās,
un tavs naids mūs iztrūcina,
8 visas mūsu apgrēcības tavā priekšā,
mūsu noslēpumi – tava vaiga gaismā,
9 viss mūsu mūžs tavās dusmās pagaist,
mūsu gadi kā nopūta zūd.
10 Mūsu mūžs – septiņdesmit gadu
vai, kurš visai stiprs, astoņdesmit gadu,
viss šis laiks – pūles un posts,
garām ir, un – lidojam prom!
11 Kas zina tavu dusmu spēku
un tavu bardzību, kā tevi bijāt?
12 Māci mums skaitīt mūsu dienas,
ka dabūjam gudru sirdi!
13 Jel atgriezies, Kungs! Cik ilgi vēl?
Apžēlojies par saviem kalpiem!
14 Dari mūs sātus no rīta ar savu žēlastību,
tad līksmosim un priecāsimies ik dienas!
15 Tik dienu mūs priecē, cik tu mūs sāpināji,
tik gadu, cik piedzīvojām ļaunu!
16 Lai tavi kalpi redz tavus darbus
un tavu godību – viņu bērni!
17 Lai mana Kunga, mūsu Dieva,
jaukums pār mums!
Liec mūsu roku pūliņiem izdoties,
mūsu roku pūliņiem – izdoties!
