Paul and the False Apostles
1 Please put up with a little of my foolishness. 2 I am as concerned about you as God is. You were like a virgin bride I had chosen only for Christ. 3 But now I fear that you will be tricked, just as Eve was tricked by that lying snake. I am afraid that you might stop thinking about Christ in an honest and sincere way. 4 We told you about Jesus, and you received the Holy Spirit and accepted our message. But you let some people tell you about another Jesus. Now you are ready to receive another spirit and accept a different message. 5 I think I am as good as any of those super apostles. 6 I may not speak as well as they do, but I know as much. And this has already been made perfectly clear to you.
7 Was it wrong for me to lower myself and honor you by preaching God's message free of charge? 8 I robbed other churches by taking money from them to serve you. 9 Even when I was in need, I still didn't bother you. In fact, some of the Lord's followers from Macedonia brought me what I needed. I have not been a burden to you in the past, and I will never be a burden. 10 As surely as I speak the truth about Christ, no one in Achaia can stop me from bragging about this. 11 And it isn't because I don't love you. God himself knows how much I do love you.
12 I plan to go on doing just what I have always done. Then those people won't be able to brag about doing the same things we are doing. 13 Anyway, they are no more than false apostles and dishonest workers. They only pretend to be apostles of Christ. 14 And it is no wonder. Even Satan tries to make himself look like an angel of light. 15 So why does it seem strange for Satan's servants to pretend to do what is right? Someday they will get exactly what they deserve.
Paul's Sufferings for Christ
16 I don't want any of you to think I am a fool. But if you do, then let me be a fool and brag a little. 17 When I do all this bragging, I do it as a fool and not for the Lord. 18 Yet if others want to brag about what they have done, so will I. 19 And since you are so smart, you will gladly put up with a fool. 20 In fact, you let people make slaves of you and cheat you and steal from you. Why, you even let them strut around and slap you in the face. 21 I am ashamed to say we are too weak to behave in such a way.
If they can brag, so can I, but it is a foolish thing to do. 22 Are they Hebrews? So am I. Are they Jews? So am I. Are they from the family of Abraham? Well, so am I. 23 Are they servants of Christ? I am a fool to talk this way, but I serve him better than they do. I have worked harder and have been put in jail more times. I have been beaten with whips more and have been in danger of death more often.
24 Five times my own people gave me 39 lashes with a whip. 25 Three times the Romans beat me with a big stick, and once my enemies stoned me. I have been shipwrecked three times, and I even had to spend a night and a day in the sea. 26 During my many travels, I have been in danger from rivers, robbers, my own people, and foreigners. My life has been in danger in cities, in deserts, at sea, and with people who only pretended to be the Lord's followers.
27 I have worked and struggled and spent many sleepless nights. I have gone hungry and thirsty and often had nothing to eat. I have been cold from not having enough clothes to keep me warm. 28 Besides everything else, each day I am burdened down, worrying about all the churches. 29 When others are weak, I am weak too. When others are tricked into sin, I get angry.
30 If I have to brag, I will brag about how weak I am. 31 God, the Father of our Lord Jesus, knows I am not lying. And God is to be praised forever! 32 The governor of Damascus at the time of King Aretas had the city gates guarded, so he could capture me. 33 But I escaped by being let down in a basket through a window in the city wall.
Pāvils un viltus apustuļi
1 Kaut jūs spētu kaut nedaudz panest manu neprātību; panesiet gan! 2 Es degu par jums ar dievišķu dedzību, jo esmu jūs saderinājis ar vienīgo vīru – Kristu, lai vestu jūs viņa priekšā kā šķīstu jaunavu. 3 Bet es gan baidos, ka čūska, kas pievīla Ievu ar savu viltību, arī jūsu prātu varētu samaitāt, novēršot to no cēluma un šķīstības Kristū, 4 jo, ja kāds ienācējs pie jums sludina citādu Jēzu, nekā mēs esam sludinājuši, jūs saņemat citādu garu nekā to, ko esat saņēmuši no mums, un citādu evaņģēliju nekā to, ko esat pieņēmuši, – to visu jūs labprāt ņemat pretī. 5 Es domāju, ka man nekā netrūkst no tā, kas ir šiem pārlieku dižajiem apustuļiem. 6 Ja arī esmu neskolots runāšanā, tomēr ne saprašanā. Visādi un visās vietās mēs jums to skaidri esam parādījuši. 7 Vai tad es būtu izdarījis kļūdu, sevi pazeminādams, lai paaugstinātu jūs, par brīvu jums sludinot Dieva evaņģēliju? 8 Citas draudzes es aplaupīju, saņemdams atlīdzību, lai varētu kalpot jums. 9 Uzturēdamies pie jums un ciešot trūkumu, es ne ar ko jūs neapgrūtināju, jo ar trūkstošo mani apgādāja brāļi, kas bija atnākuši no Maķedonijas; es sargājos būt par nastu jums kādā lietā un sargāšos arī turpmāk. 10 Tik tiešām, kā Kristus patiesība ir manī – šī mana lielīšanās, kas izplatās Ahajas apgabalos, netiks apslāpēta. 11 Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlētu? Dievs zina, ka mīlu. 12 Bet, ko es daru, to darīšu arī turpmāk, lai izsistu pamatu zem kājām tiem, kas savā lielībā grib nostāties līdzās mums. 13 Šādi cilvēki ir viltus apustuļi, blēdīgi darboņi, kas ārēji izliekas par Kristus apustuļiem. 14 Nav jau arī brīnums – jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. 15 Vai jābrīnās, ka arī viņa kalpi ārēji izliekas par taisnības kalpiem? Kādi viņu darbi, tāds būs iznākums.
Pāvila ciešanas evaņģēlija dēļ
16 Vēlreiz saku: lai kāds neiedomājas, ka esmu muļķis; bet ja tomēr – uzskatiet kaut vai par muļķi, lai es varu kaut nedaudz palielīties. 17 Ko es tagad runāju, es nerunāju saskaņā ar Kungu, bet kā aiz muļķības, būdams lielīgā pašapziņā. 18 Ja daudzi lielās kā pasaulīgi cilvēki, arī es lielīšos. 19 Jūs, būdami gudri, ar labpatiku panesat muļķus; 20 jūs taču panesat, ka jūs kāds paverdzina, aprij, izmanto, ir uzpūtīgs pret jums, sit jūs vaigā. 21 Sev par kaunu es atzīstu, ka mēs to neesam spējuši. Ja kāds kaut ko uzdrošinās – būdams neprātā, es arī uzdrošinos. 22 Viņi ir ebreji? Es arī. Viņi ir israēlieši? Es arī. Viņi ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī. 23 Viņi ir Kristus kalpi? Es, neprāta pārņemts, saku – es daudz vairāk: smagā darbā – daudz vairāk nekā viņi, cietumos – daudz vairāk, šaustīts – pāri mēram, nāves briesmās – tik bieži. 24 No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena; 25 trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā. 26 Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem. 27 Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā. 28 Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm. 29 Ja ir kāds vājš, vai es neesmu vājš? Ja kāds tiek apgrēcināts, vai es neiedegtos? 30 Ja nepieciešams lielīties, es lielīšos ar savu vājumu. 31 Slavēts uz mūžiem ir Dievs, Kunga Jēzus Tēvs, – viņš zina, ka es nemeloju. 32 Damaskā ķēniņa Hareta pārvaldnieks izvietoja apsardzi ap damaskiešu pilsētu, lai mani notvertu, 33 taču mani pa logu grozā pār mūri nolaida zemē, un es izbēgu no viņa rokām.
