Social Injustice Is Condemned
1 The Lord hasn't lost
his powerful strength;
he can still hear
and answer prayers.
2 Your sins are the roadblock
between you and your God.
That's why he doesn't answer
your prayers
or let you see his face.
3 Your talk is filled with lies
and plans for violence;
every finger on your hands
is covered with blood.
4 You falsely accuse others
and tell lies in court;
sin and trouble are the names
of your children.
5 You eat the deadly eggs
of poisonous snakes,
and more snakes crawl out
from the eggs left to hatch.
You weave spider webs,
6 but you can't make clothes
with those webs
or hide behind them.
You're sinful and brutal.
7 You hurry off to do wrong
or murder innocent victims.
All you think about is sin;
you leave ruin and destruction
wherever you go.
8 You don't know how
to live in peace
or to be fair with others.
The roads you make are crooked;
your followers cannot find peace.
The People Confess Their Sins
9 No one has come to defend us
or to bring about justice.
We hoped for a day of sunshine,
but all we found
was a dark, gloomy night.
10 We feel our way along,
as if we were blind;
we stumble at noon,
as if it were night.
We can see no better
than someone dead.
11 We growl like bears
and mourn like doves.
We hope for justice and victory,
but they escape us.
12 How often have we sinned
and turned against you,
the Lord God?
Our sins condemn us!
We have done wrong.
13 We have rebelled and refused
to follow you.
Our hearts were deceitful,
and so we lied;
we planned to abuse others
and turn our backs on you.
14 Injustice is everywhere;
justice seems far away.
Truth is chased out of court;
honesty is shoved aside.
15 Everyone tells lies;
those who turn from crime
end up ruined.
The Lord Will Rescue His People
When the Lord noticed
that justice had disappeared,
he became very displeased.
16 It disgusted him even more
to learn that no one
would do a thing about it.
So with his own powerful arm,
he won victories for truth.
17 Justice was the Lord's armor;
saving power was his helmet;
anger and revenge
were his clothes.
18 Now the Lord will get furious
and do to his enemies,
both near and far,
what they did to his people.
19 He will attack like a flood
in a mighty windstorm.
Nations in the west and the east
will then honor and praise
his wonderful name.
20 The Lord has promised to rescue
the city of Zion
and Jacob's descendants
who turn from sin.
21 The Lord says: “My people,
I promise to give you my Spirit
and my message.
These will be my gifts to you
and your families forever.
I, the Lord, have spoken.”
Grēks
1 Redzi, Kunga roka nav par īsu,
ka nevarētu glābt,
viņa auss nav tik kurla,
ka nesadzirdētu!
2 Taču jūsu vainas
jūs nošķir no Dieva,
jūsu grēki apslēpj viņa vaigu,
ka viņš jūs nesadzird!
3 Jūsu rokas nošķiestas asinīm
un jūsu pirksti noziegumiem,
jūsu lūpas runā melus,
un jūsu mēles gvelž niekus!
4 Neviens nesauc pēc taisnības,
neviens netiesā pēc patiesības,
tik tukšībai paļaujas un runā niekus,
ļaunumu ieņēmuši, dzemdē postu!
5 Čūsku olas tie izperē
un zirnekļu tīklus noauž –
kas tās olas ēd, tas mirst,
kad tādu olu pāršķeļ, iznāk odze!
6 Ko tie auduši, tas drānām nederēs,
ar savu darinājumu tiem neapsegties,
viņu darbi ir netaisnības darbi,
un rokas tiem pilnas ļaundarības!
7 Kājas tiem tik uz ļaunu skrien,
tie steidz izliet nevainīgas asinis,
viņu domas ir pilnas nekrietnības,
posts un sagrāve, kur vien tie iet!
8 Miera ceļu tie nezina,
un nav tiesas viņu gaitās,
ceļi tiem greizi,
ikviens, kas tos iet,
nezina miera.
Nožēla
9 Tādēļ tiesa tālu no mums,
taisnības nav pie mums,
mēs cerējām uz gaismu,
bet, redzi, tumsa,
uz gaišuma,
un krēslā mums jāstaigā!
10 Kā akli taustāmies gar sienām,
taustāmies, it kā nebūtu acu,
dienas vidū klūpam kā mijkrēslī,
starp stipriniekiem mēs kā miroņi!
11 Mēs visi rēcam kā lāči,
kā dūjas vaidam un dūdojam,
uz tiesu ceram – bet nav,
uz glābiņu – bet tas tālu no mums!
12 Daudz mūsu pārkāpumu pret tevi,
mūsu grēki liecina pret mums –
tiešām, mums tikai pārkāpumi,
savas vainas mēs zinām!
13 Mēs noziedzāmies un noliedzām Kungu,
novērsāmies un nesekojām savam Dievam,
runājām tik par varasdarbiem un dumpi,
ar to mēs esam grūti,
no sirds nāk tik meli!
14 Tiesa ir prom no mums
un taisnība stāv iztālēm,
patiesība paklupusi ielās,
taisnīgums nevar atnākt!
Pestīšana
15 Nu re, patiesības trūkst,
kas atkāpjas no ļauna,
tas kļūst par laupījumu –
Kungs redz un nīst,
ka nav tiesas!
16 Viņš redzēja, ka nav neviena,
pārsteigts, ka nav, kas aizstāv,
tad viņš saņēmās –
savu elkoni un savu taisnību –
tos lika lietā!
17 Viņš apvilka taisnību kā krūšu bruņas,
glābšanas bruņucepuri uzlika galvā,
viņš apvilka atriebības drānas
un ietinās niknuma apmetnī!
18 Pēc viņu darbiem –
tā viņš tiem atmaksās,
atmaksās dusmās saviem pretiniekiem,
atmaksās saviem naidniekiem,
atmaksās piekrastes salām –
atdarīs!
19 Rietumos bīsies Kunga vārda
un austrumos – viņa goda,
jo viņš nāks kā krācoša upe,
kuru triec Kunga vējš!
20 “Viņš nāks uz Ciānu kā izpircējs –
pie tiem no Jēkaba cilts,
kas novērsušies no grēka,”
saka Kungs.
21 “Un es – šī ir mana derība ar viņiem,” saka Kungs, “mans Gars ir pār tevi, un tavā mutē es esmu ielicis savus vārdus. Lai tie nav tālu no tavas mutes, no tavu pēcnācēju mutes un no tavu pēcnācēju pēcnācēju mutes,” saka Kungs, “no šī brīža līdz mūžībai!”
