The People Set Up a Monument
1 After Israel had crossed the Jordan, the Lord said to Joshua:
2-3 Tell one man from each of the twelve tribes to pick up a large rock from where the priests are standing. Then tell the men to set up those rocks as a monument at the place where you camp tonight.
4 Joshua chose twelve men; then he called them together 5 and said:
Go to the middle of the riverbed where the sacred chest is, and pick up a large rock. Carry it on your shoulder to our camp. There are twelve of you, so there will be one rock for each tribe. 6-7 Someday your children will ask, “Why are these rocks here?” Then you can tell them how the water stopped flowing when the chest was being carried across the river. These rocks will always remind our people of what happened here today.
8 The men followed the instructions that the Lord had given Joshua. They picked up twelve rocks, one for each tribe, and carried them to the camp, where they put them down.
9 Joshua set up a monument next to the place where the priests were standing. This monument was also made of twelve large rocks, and it is still there in the middle of the river.
The People of Israel Set Up Camp at Gilgal
10-13 The army got ready for battle and crossed the Jordan with everyone else. They marched quickly past the sacred chest and into the desert near Jericho. Forty thousand soldiers from the tribes of Reuben, Gad, and East Manasseh led the way, as Moses had ordered.
The priests stayed right where they were until the people had followed the orders that the Lord had given Moses and Joshua. Then they watched as the priests carried the chest the rest of the way across.
14-18 “Joshua,” the Lord said, “tell the priests to come up from the Jordan and bring the chest with them.” So Joshua went over to the priests and told them what the Lord had said. And as soon as the priests carried the chest past the highest place that the floodwaters of the Jordan had reached, the river flooded its banks again.
That's how the Lord showed the Israelites that Joshua was their leader. For the rest of Joshua's life, they respected him as they had respected Moses.
19 It was the tenth day of the first month of the year when Israel crossed the Jordan River. They set up camp at Gilgal, which was east of the land controlled by Jericho. 20 The men who had carried the twelve rocks from the Jordan brought them to Joshua, and they made them into a monument. 21 Then Joshua told the people:
Years from now your children will ask you why these rocks are here. 22-23 Tell them, “The Lord our God dried up the Jordan River so we could walk across. He did the same thing here for us that he did for our people at the Red Sea, 24 because he wants everyone on earth to know how powerful he is. And he wants us to worship only him.”
Akmeņi no Jardānas gultnes
1 Kad visa tauta bija pārgājusi Jardānu, Kungs teica Jozuam: 2 “Ņem no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts, 3 un pavēli viņiem: ņemiet tepat no Jardānas vidus, kur droši stāv priesteru kājas, divpadsmit akmeņus, nesiet tos līdzi un nolieciet tajā vietā, kur jūs šonakt nakšņosiet.”
4 Jozua pasauca divpadsmit vīrus, ko bija iecēlis no Israēla dēliem, pa vienam vīram no cilts. 5 Un Jozua tiem sacīja: “Pārejiet upi Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā un Jardānas vidū celiet katrs uz pleciem vienu akmeni – pēc Israēla dēlu cilšu skaita. 6 Lai tie jums ir zīme. Kad jūsu dēli reiz jautās: kas tie par akmeņiem? – 7 tad sakiet viņiem, ka Jardānas ūdeņi izsīka Kunga šķirsta priekšā; kad tas gāja pāri Jardānai, tad Jardānas ūdeņi izsīka! Lai šie akmeņi Israēla dēliem ir piemiņa uz mūžiem!” 8 Israēla dēli darīja, kā Jozua tiem bija pavēlējis, un paņēma Jardānas vidū divpadsmit akmeņus, kā Kungs Jozuam bija sacījis, pēc Israēla dēlu cilšu skaita, un aiznesa tur, kur taisījās nakšņot, un tur tos nolika. 9 Jozua uzslēja divpadsmit akmeņus arī tajā vietā, kur bija stāvējušas priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas, un tur tie ir līdz šai dienai. 10 Priesteri, kas nesa šķirstu, stāvēja Jardānas vidū, līdz bija izdarīts viss, ko Kungs Jozuam pavēlēja teikt tautai – visu, ko Mozus bija pavēlējis Jozuam, – un tauta steigā pārgāja upi. 11 Kad visa tauta bija pārgājusi, tad pārgāja arī Kunga šķirsts, un priesteri nostājās tautas priekšgalā. 12 Israēla dēlu priekšgalā bruņoti upi pārgāja Rūbena dēli un Gāda dēli, un puse Manases cilts, kā Mozus tiem bija pieteicis. 13 Ap četrdesmit tūkstoši karam bruņotu vīru pārgāja upi Kunga priekšā uz kauju Jērikas klajumos.
14 Tajā dienā Kungs darīja Jozuu varenu visa Israēla acīs, un tie bijās viņu, tāpat kā bija Mozu bijušies viņa dzīves dienās.
15 Kungs teica Jozuam: 16 “Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu, lai viņi nāk augšā no Jardānas.” 17 Un Jozua pavēlēja priesteriem: “Kāpiet augšā no Jardānas!” 18 Kad priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, uzkāpa augšā no Jardānas vidus un viņu kāju pēdas jau bija uz sauszemes, tad Jardānas ūdeņi atgriezās savā vietā un, tāpat kā iepriekš, pieplūda līdz krastiem. 19 No Jardānas tauta kāpa augšup pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā, Jērikas austrumu pusē. 20 Tos divpadsmit akmeņus, ko tie bija paņēmuši no Jardānas, Jozua uzslēja Gilgālā. 21 Viņš teica Israēla dēliem: “Kad jūsu dēli nākotnē jautās saviem tēviem: kas ir šie akmeņi? – 22 tad sakiet saviem dēliem: pa sausumu Israēls pārgāja Jardānu, 23 tāpēc ka Kungs, jūsu Dievs, apturēja Jardānas ūdeņus jūsu priekšā, līdz jūs bijāt pāri, tieši tāpat kā Kungs, jūsu Dievs, reiz darīja ar Niedru jūru, kuru viņš apturēja mūsu priekšā, līdz mēs bijām pārgājuši pāri. 24 Lai visas zemes tautas zina Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bītos Kunga, sava Dieva, visas savas dienas.”
