A Story about a Farmer
(Mark 4.1-9Luke 8.4-8)
1 That same day Jesus left the house and went out beside Lake Galilee, where he sat down to teach. 2 Such large crowds gathered around him that he had to sit in a boat, while the people stood on the shore. 3 Then he taught them many things by using stories. He said:
A farmer went out to scatter seed in a field. 4 While the farmer was scattering the seed, some of it fell along the road and was eaten by birds. 5 Other seeds fell on thin, rocky ground and quickly started growing because the soil wasn't very deep. 6 But when the sun came up, the plants were scorched and dried up, because they did not have deep roots. 7 Some other seeds fell where thornbushes grew up and choked the plants. 8 But a few seeds did fall on good ground where the plants produced 100 or 60 or 30 times as much as was scattered. 9 If you have ears, pay attention!
Why Jesus Used Stories
(Mark 4.10-12Luke 8.9Luke 10)
10 Jesus' disciples came to him and asked, “Why do you use stories to speak to the people?”
11 Jesus answered:
I have explained the secrets about the kingdom of heaven to you, but not to others. 12 Everyone who has something will be given more. But people who don't have anything will lose even what little they have. 13 I use stories when I speak to them because when they look, they cannot see, and when they listen, they cannot hear or understand. 14 So God's promise came true, just as the prophet Isaiah had said,

“These people will listen
and listen,
but never understand.
They will look and look,
but never see.
15 All of them have
stubborn minds!
They refuse to listen;
they cover their eyes.
They cannot see or hear
or understand.
If they could,
they would turn to me,
and I would heal them.”

16 But God has blessed you, because your eyes can see and your ears can hear! 17 Many prophets and good people were eager to see what you see and to hear what you hear. But I tell you they did not see or hear.
Jesus Explains the Story about the Farmer
(Mark 4.13-20Luke 8.11-15)
18 Now listen to the meaning of the story about the farmer:
19 The seeds that fell along the road are the people who hear the message about the kingdom, but don't understand it. Then the evil one comes and snatches the message from their hearts. 20 The seeds that fell on rocky ground are the people who gladly hear the message and accept it at once. 21 But they don't have deep roots, and they don't last very long. As soon as life gets hard or the message gets them in trouble, they give up.
22 The seeds that fell among the thornbushes are also people who hear the message. But they start worrying about the needs of this life and are fooled by the desire to get rich. So the message gets choked out, and they never produce anything. 23 The seeds that fell on good ground are the people who hear and understand the message. They produce as much as 100 or 60 or 30 times what was planted.
Weeds among the Wheat
24 Jesus then told them this story:
The kingdom of heaven is like what happened when a farmer scattered good seed in a field. 25 But while everyone was sleeping, an enemy came and scattered weed seeds in the field and then left.
26 When the plants came up and began to mature, the farmer's servants could see the weeds. 27 The servants came and asked, “Sir, didn't you scatter good seed in your field? Where did these weeds come from?”
28 “An enemy did this,” he replied.
His servants then asked, “Do you want us to go out and pull up the weeds?”
29 “No!” he answered. “You might also pull up the wheat. 30 Leave the weeds alone until harvest time. Then I'll tell my workers to gather the weeds and tie them up and burn them. But I'll order them to store the wheat in my barn.”
Stories about a Mustard Seed and Yeast
(Mark 4.30-32Luke 13.18-21)
31 Jesus told them another story:
The kingdom of heaven is like what happens when a farmer plants a mustard seed in a field. 32 Although it is the smallest of all seeds, it grows larger than any garden plant and becomes a tree. Birds even come and nest on its branches.
33 Jesus also said:
The kingdom of heaven is like what happens when a woman mixes a little yeast into three big batches of flour. Finally, all the dough rises.
The Reason for Teaching with Stories
(Mark 4.33Mark 34)
34 Jesus used stories when he spoke to the people. In fact, he did not tell them anything without using stories. 35 So God's promise came true, just as the prophet had said,

“I will use stories
to speak my message
and to explain things hidden
since the creation
of the world.”
Jesus Explains the Story about the Weeds
36 After Jesus left the crowd and went inside, his disciples came to him and said, “Explain to us the story about the weeds in the wheat field.”
37 Jesus answered:
The one who scattered the good seed is the Son of Man. 38 The field is the world, and the good seeds are the people who belong to the kingdom. The weeds are those who belong to the evil one, 39 and the one who scattered them is the devil. The harvest is the end of time, and angels are the ones who bring in the harvest.
40 Weeds are gathered and burned. That's how it will be at the end of time. 41 The Son of Man will send out his angels, and they will gather from his kingdom everyone who does wrong or causes others to sin. 42 Then he will throw them into a flaming furnace, where people will cry and grit their teeth in pain. 43 But everyone who has done right will shine like the sun in their Father's kingdom. If you have ears, pay attention!
A Hidden Treasure
44 The kingdom of heaven is like what happens when someone finds a treasure hidden in a field and buries it again. Such a person is happy and goes and sells everything in order to buy that field.
A Valuable Pearl
45 The kingdom of heaven is like what happens when a shop owner is looking for fine pearls. 46 After finding a very valuable one, the owner goes and sells everything in order to buy that pearl.
A Fish Net
47 The kingdom of heaven is like what happens when a net is thrown into a lake and catches all kinds of fish. 48 When the net is full, it is dragged to the shore, and the fishermen sit down to separate the fish. They keep the good ones, but throw the bad ones away. 49 That's how it will be at the end of time. Angels will come and separate the evil people from the ones who have done right. 50 Then those evil people will be thrown into a flaming furnace, where they will cry and grit their teeth in pain.
New and Old Treasures
51 Jesus asked his disciples if they understood all these things. They said, “Yes, we do.”
52 So he told them, “Every student of the Scriptures who becomes a disciple in the kingdom of heaven is like someone who brings out new and old treasures from the storeroom.”
The People of Nazareth Turn against Jesus
(Mark 6.1-6Luke 4.16-30)
53 When Jesus had finished telling these stories, he left 54 and went to his hometown. He taught in their synagogue, and the people were so amazed that they asked, “Where does he get all this wisdom and the power to work these miracles? 55 Isn't he the son of the carpenter? Isn't Mary his mother, and aren't James, Joseph, Simon, and Judas his brothers? 56 Don't his sisters still live here in our town? How can he do all this?” 57 So the people were upset because of what he was doing.
But Jesus said, “Prophets are honored by everyone, except the people of their hometown and their own family.” 58 And because the people did not have any faith, Jesus did not work many miracles there.
Līdzība par sējēju
(Mk 4:1–9Lk 8:4–8)
1 Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā. 2 Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā. 3 Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt. 4 Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6 Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7 Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca. 8 Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. 9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Kādēļ Jēzus runā līdzībās
(Mk 4:10–12Lk 8:9–10)
10 Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?” 11 Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. 12 Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. 13 Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot. 14 Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums:
jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet.
Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet.
15 Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga,
viņu ausis ar grūtībām sadzird,
un savas acis viņi ir aizvēruši:
ka tik ar acīm neredzētu
un ar ausīm nedzirdētu,
ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos,
lai es viņus dziedinātu.
16 Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird. 17 Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mk 4:13–20Lk 8:11–15)
18 Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju: 19 pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā. 20 Bet kas sēts akmenājā – tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem, 21 bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas. 22 Bet kas sēts starp ērkšķiem – tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs. 23 Bet kas sēts labā zemē – tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”
Līdzība par nezālēm labības laukā
24 Viņš tiem stāstīja vēl kādu līdzību: “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā, 25 bet, kad ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāles starp kviešiem, un aizgāja. 26 Kad izauga labība un vārpās brieda graudi, kļuva redzamas arī nezāles. 27 Nama saimnieka kalpi atnāca pie viņa un teica: kungs, vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles? 28 Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. Tad kalpi viņam jautāja: vai tu gribi, lai ejam tās izravēt? 29 Viņš tiem atbildēja: nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. 30 Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāles un sasieniet tās kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus savāciet manos šķūņos.”
Līdzība par sinepju graudiņu un raugu
(Mk 4:30–32Lk 13:18–21)
31 Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā. 32 Tā gan ir pati mazākā no sēklām, bet, kad izaug, ir lielāka par citiem stādiem un kļūst par koku, tā ka pat debesu putni ligzdo tā zaros.” 33 Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.” 34 To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja. 35 Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma.
Jēzus skaidro līdzību par nezālēm
36 Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.” 37 Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls, 38 un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli. 39 Ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns, bet pļauja ir laiku piepildījums, un pļāvēji ir eņģeļi. 40 Tāpat kā savāc nezāles un ugunī sadedzina, būs arī laiku beigās: 41 Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie savāks no viņa Valstības visas apgrēcības un visus ļauna darītājus 42 un tos iemetīs ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. 43 Tad taisnie mirdzēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
Līdzība par apslēpto mantu, pērli un tīklu
44 Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu. 45 Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles. 46 Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to. 47 Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. 48 Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. 49 Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem 50 un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana.
Līdzība par jaunām un vecām lietām
51 Vai jūs to visu saprotat?” Tie viņam atbild: “Jā.” 52 Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”
Jēzus Nācaretē
(Mk 6:1–6Lk 4:16–30)
53 Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes. 54 Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki? 55 Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda? 56 Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?” 57 Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.” 58 Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.