Learn a Lesson from the Rechabites
1 When Jehoiakim was king of Judah, the Lord told me, 2 “Go to the Rechabite clan and invite them to meet you in one of the side rooms of the temple. When they arrive, offer them a drink of wine.”
3 So I went to Jaazaniah, the leader of the clan, and I invited him and all the men of his clan. 4 I brought them into the temple courtyard and took them upstairs to a room belonging to the prophets who were followers of Hanan son of Igdaliah. It was next to a room belonging to some of the officials, and that room was over the one belonging to Maaseiah, a priest who was one of the high officials in the temple.
5 I set out some large bowls full of wine together with some cups, and then I said to the Rechabites, “Have some wine!”
6 But they answered:
No! The ancestor of our clan, Jonadab son of Rechab, made a rule that we must obey. He said, “Don't ever drink wine 7 or build houses or plant crops and vineyards. Instead, you must always live in tents and move from place to place. If you obey this command, you will live a long time.”
8-10 Our clan has always obeyed Jonadab's command. To this very day, we and our wives and sons and daughters don't drink wine or build houses or plant vineyards or crops. And we have lived in tents, 11 except now we have to live inside Jerusalem because Nebuchadnezzar has taken over the countryside with his army from Babylonia and Syria.
12-13 Then the Lord told me to say to the people of Judah and Jerusalem:
I, the Lord All-Powerful, the God of Israel, want you to learn a lesson 14 from the Rechabite clan. Their ancestor Jonadab told his descendants never to drink wine, and to this very day they have obeyed him. But I have spoken to you over and over, and you haven't obeyed me! 15 You refused to listen to my prophets, who kept telling you, “Stop doing evil and worshiping other gods! Start obeying the Lord, and he will let you live in this land he gave your ancestors.”
16 The Rechabites have obeyed the command of their ancestor Jonadab, but you have not obeyed me, 17 your God. I am the Lord All-Powerful, and I warned you about the terrible things that would happen to you if you did not listen to me. But you have ignored me, so now disaster will strike you. I, the Lord, have spoken.
The Lord Makes a Promise to the Rechabites
18 Then the Lord told me to say to the Rechabite clan:
“I am the Lord All-Powerful, the God of Israel. You have obeyed your ancestor Jonadab, 19 so I promise that your clan will be my servants and will never die out.”
Rēhābiešu piemērs
1 Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, dienās: 2 “Ej pie rēhābiešu nama, runā ar tiem un atved tos uz Kunga namu, uz vienu no istabām, un dod tiem dzert vīnu!” 3 Un es ņēmu Jaazanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēlu, un viņa brāļus, visus viņa dēlus, un visu rēhābiešu namu. 4 Es atvedu viņus uz Kunga namu, uz Dieva vīra Hānāna, Jigdaljāhu dēla, istabu, kas atrodas virs durvju sarga Maasejāhu, Šallūma dēla, istabas. 5 Un es devu rēhābiešu nama dēliem vīna pilnas krūkas un kausus un teicu viņiem: “Dzeriet vīnu!” 6 Bet viņi teica: “Mēs nedzersim vīnu, jo mūsu tēvs Jehonādābs, Rēhāba dēls, mums ir pavēlējis, sacīdams: nedzeriet vīnu – nedz jūs, nedz jūsu dēli – nemūžam! 7 Un mājas neceliet, un sēklu nesējiet, un vīnadārzus nestādiet, lai jums to nav, dzīvojiet teltīs visas savas dienas, tad jūs dzīvosiet daudzas dienas tajā zemē, kur mītat! – 8 Un mēs esam klausījuši mūsu tēvu Jehonādābu, Rēhāba dēlu, it visā, ko viņš mums ir pavēlējis, – neesam dzēruši vīnu visas savas dienas – ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli un meitas. 9 Un mēs neesam cēluši mājas, lai tajās dzīvotu, un mums nav ne vīnadārzu, ne lauku, ne sēklu. 10 Un mēs esam dzīvojuši teltīs – klausījuši un darījuši visu, ko mūsu tēvs Jehonādābs mums pavēlējis! 11 Un, kad pret šo zemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, mēs teicām: iesim projām kaldiešu karaspēka un Arāma karaspēka dēļ uz Jeruzālemi, – un tā nu mēs mītam Jeruzālemē.”
12 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 13 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: vai jūs nedabūjāt mācību, lai klausītu maniem vārdiem!? – saka Kungs. 14 Ir taču ticis turēts Jehonādāba, Rēhāba dēla, vārds, ko viņš pavēlējis saviem dēliem, sacīdams: nedzeriet vīnu! – Un tie nedzēra līdz pat šai dienai, jo viņi klausīja sava tēva pavēles! Bet es runāju uz jums, bez mitas runāju, bet jūs mani neklausāt! 15 Es sūtīju pie jums visus savus kalpus praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: atgriezieties katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labi jūsu darbi, un nesekojiet citiem dieviem, lai tiem vergotu, un dzīvojiet uz zemes, ko es devu jums un jūsu tēviem, – bet jūs pat ausi nepastiepāt un mani neklausījāt! 16 Jā, Jehonādābs, Rēhāba dēls, pildīja sava tēva pavēli, ko tas bija pavēlējis, bet šī tauta mani neklausīja!
17 Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: redzi, es nesu Jūdai un visiem Jeruzālemes iemītniekiem to ļaunumu, ko esmu tiem apsolījis, jo es uz tiem runāju, bet viņi neklausījās, un es saucu uz viņiem, bet viņi neatbildēja!” 18 Bet rēhābiešu namam Jeremija teica: “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tādēļ, ka jūs klausījāt sava tēva Jehonādāba pavēlei un pildījāt visas viņa pavēles, un darījāt visu, ko viņš jums pavēlēja,
19 tādēļ Pulku Kungs, Israēla Dievs, saka tā: Jehonādābam, Rēhāba dēlam, vairs nekad netrūks vīra, kas stāv manā priekšā!”
