A Prayer of Thanks to God
1 You, Lord, are my God!
I will praise you
for doing the wonderful things
you had planned and promised
since ancient times.
2 You have destroyed the fortress
of our enemies,
leaving their city in ruins.
Nothing in that foreign city
will ever be rebuilt.
3 Now strong and cruel nations
will fear and honor you.
4 You have been a place of safety
for the poor and needy
in times of trouble.
Brutal enemies pounded us
like a heavy rain
or the heat of the sun at noon,
but you were our shelter.
5 Those wild foreigners struck
like scorching desert heat.
But you were like a cloud,
protecting us from the sun.
You kept our enemies from singing
songs of victory.
The Lord Has Saved Us
6 On this mountain
the Lord All-Powerful
will prepare for all nations
a feast of the finest foods.
Choice wines and the best meats
will be served.
7 Here the Lord will strip away
the burial clothes
that cover the nations.
8 The Lord All-Powerful
will destroy the power of death
and wipe away all tears.
No longer will his people
be insulted everywhere.
The Lord has spoken!
9 At that time, people will say,
“The Lord has saved us!
Let's celebrate.
We waited and hoped—
now our God is here.”
10 The powerful arm of the Lord
will protect this mountain.
The Moabites will be put down
and trampled on like straw
in a pit of manure.
11 They will struggle to get out,
but God will humiliate them
no matter how hard they try.
12 The walls of their fortresses
will be knocked down
and scattered in the dirt.
Slavas dziesma par Dieva vēlību
1 Kungs, tu esi mans Dievs,
es slavēšu tevi, es godāšu tavu vārdu,
jo tu dari brīnumus!
Jau no senlaikiem tavi nodomi ir patiesi un uzticami!
2 Tu padarīji pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu par drupu kaudzi,
svešinieku pils vairs nav pilsēta,
to nemūžam vairs neuzcels!
3 Par to tevi slavē stipras tautas,
un varmācīgu tautu pilsētas bīstas tevis.
4 Tu esi bijis kā cietoksnis nabagam,
cietoksnis bēdulim nelaimē,
aizsegs negaisā, ēna karstumā,
jo varmāku dvaša –
kā negaiss pret sienu!
5 Kā karstums izkveldē,
tā tu apspied svešinieku aurus,
karstums mākoņu ēnā –
varmāku dziesma nu noklususi!
6 Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām
treknas dzīres šai kalnā –
dzīres ar nostāvējušos vīnu,
ar treknuma leknumiem,
ar vecu briedušu vīnu!
7 Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu,
kas klājas pār visu tautu,
apklāju, kas sedz visus ļaudis!
8 Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi,
Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem,
visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu,
jo Kungs ir runājis!
9 Tajā dienā sacīs:
“Redzi, šis ir mūsu Dievs,
uz viņu mēs cerējām,
un viņš mūs glābj,
Kungs ir tas, uz kuru mēs cerējām,
līksmosim un priecāsimies
par viņa glābšanu!”
10 Kunga roka guls pār šo kalnu –
Moābs tiks samīts uz vietas,
kā mēslu bedrē mīcot salmus!
11 Tad tas iepletīs savas rokas
kā peldētājs peldot,
bet viņa lepnums slīgs lejup – tāpat kā rokas!
12 Saplaks viņa augstie nocietinājumu mūri,
viņš ļaus sabrukt savu augsto nocietinājumu vaļņiem –
līdz zemei un pīšļos!
