Some of the People Rebel against Rehoboam
(2 Chronicles 10.1-19)1 Rehoboam went to Shechem where everyone was waiting to crown him king.
2 Jeroboam son of Nebat heard what was happening, and he stayed in Egypt, where he had gone to hide from Solomon. 3 But the people from the northern tribes of Israel sent for him. Then together they went to Rehoboam and said, 4 “Your father Solomon forced us to work very hard. But if you make our work easier, we will serve you and do whatever you ask.”
5 “Give me three days to think about it,” Rehoboam replied, “then come back for my answer.” So the people left.
6 Rehoboam went to some leaders who had been his father's senior officials, and he asked them, “What should I tell these people?”
7 They answered, “If you want them to serve and obey you, then you should do what they ask today. Tell them you will make their work easier.”
8 But Rehoboam refused their advice and went to the younger men who had grown up with him and were now his officials. 9 He asked, “What do you think I should say to these people who asked me to make their work easier?”
10 His younger advisors said:
Here's what we think you should say to them: “Compared to me, my father was weak. 11 He made you work hard, but I'll make you work even harder. He punished you with whips, but I'll use whips with pieces of sharp metal!”
12 Three days later, Jeroboam and the others came back. 13 Rehoboam ignored the advice of the older advisors. 14 He spoke bluntly and told them exactly what his own advisors had suggested: “My father made you work hard, but I'll make you work even harder. He punished you with whips, but I'll use whips with pieces of sharp metal!”
15-19 When the people realized that Rehoboam would not listen to them, they shouted: “We don't have to be loyal to David's family. We can do what we want. Come on, people of Israel, let's go home! Rehoboam can rule his own people.”
Adoniram was in charge of the forced labor, and Rehoboam sent him to talk to the people. But they stoned him to death. Then Rehoboam ran to his chariot and hurried back to Jerusalem.
So the people from the northern tribes of Israel went home, leaving Rehoboam to rule only the people from the towns in Judah. Ever since that day, the people of Israel have opposed David's family in Judah. All of this happened just as the Lord's prophet Ahijah had told Jeroboam.
20 When the Israelites heard that Jeroboam was back, they called everyone together. Then they sent for Jeroboam and made him king of Israel. Only the people from the tribe of Judah remained loyal to David's family.
Shemaiah Warns Rehoboam
(2 Chronicles 11.1-4)21 After Rehoboam returned to Jerusalem, he decided to attack Israel and take control of the whole country. So he called together 180,000 soldiers from the tribes of Judah and Benjamin.
22 Meanwhile, God told Shemaiah the prophet 23 to give Rehoboam and everyone from Judah and Benjamin this warning: 24 “Don't go to war against the people from Israel—they are your relatives. Go home! I am the Lord, and I made these things happen.”
Rehoboam and his army obeyed the Lord and went home.
Jeroboam Makes Religious Changes
25 Jeroboam rebuilt Shechem in Ephraim and made it a stronger town, then he moved there. He also fortified the town of Penuel.
26-27 One day, Jeroboam started thinking, “Everyone in Israel still goes to the temple in Jerusalem to offer sacrifices to the Lord. What if they become loyal to David's family again? They will kill me and accept Rehoboam as their king.”
28 Jeroboam asked for advice and then made two gold statues of calves. He showed them to the people and said, “Listen everyone! You won't have to go to Jerusalem to worship anymore. Here are your gods who rescued you from Egypt.” 29 Then he put one of the gold calves in the town of Bethel and the other in the town of Dan. 30 The people sinned because they started going to these places to worship.
31 Jeroboam built small places of worship at the shrines and appointed men who were not from the tribe of Levi to serve as priests. 32-33 He also decided to start a new festival for the Israelites on the fifteenth day of the eighth month, just like the one in Judah. On that day, Jeroboam went to Bethel and offered sacrifices on the altar to the gold calf he had put there. Then he assigned the priests their duties.
Israēls saceļas pret Rehabeāmu
(2L 10:1–19)1 Rehabeāms devās uz Šehemu, jo viss Israēls bija sanācis Šehemā, lai viņu ieceltu par ķēniņu. 2 To dzirdēja Jārobāms, Nebāta dēls, kurš vēl bija Ēģiptē, kurp bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana. Jārobāms dzīvoja Ēģiptē. 3 Un tie sūtīja viņam pakaļ, un Jārobāms nāca ar visu Israēla sapulci un sacīja Rehabeāmam: 4 “Tavs tēvs darīja smagu mūsu jūgu, bet tu tagad atvieglini sava tēva smagās klaušas un jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim!” 5 Un viņš tiem atbildēja: “Ejiet prom un nāciet pie manis pēc trim dienām!” Un tauta aizgāja.
6 Ķēniņš Rehabeāms apspriedās ar vecajiem, kas bija kalpojuši viņa tēvam Sālamanam viņa dzīves laikā, un jautāja: “Kāds ir jūsu padoms – ko lai atbildu šai tautai?” 7 Un tie viņam sacīja: “Ja tu šajā dienā būsi tautas kalps, kalposi viņiem un atbildēsi laipniem vārdiem, tad viņi būs tavi kalpi uz visiem laikiem.” 8 Bet viņš atmeta vecajo doto padomu un apspriedās ar jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un viņam kalpoja. 9 Viņš tiem jautāja: “Ko jūs iesakāt atbildēt šai tautai, kas man teica: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlika?” 10 Un jaunekļi, kas bija ar viņu kopā uzauguši, sacīja: “Tā atbildi tautai, kas tev teica: tavs tēvs darīja grūtu mūsu jūgu, bet tu mums to atvieglini! – tā saki viņiem: mans maziņais ir resnāks nekā mana tēva gurni! 11 Mans tēvs jums uzkrāva smagu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem! ”
12 Trešajā dienā Jārobāms un visa tauta atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija teicis: “Nāciet pie manis trešajā dienā.” 13 Ķēniņš tautai atbildēja bargi, atmezdams vecajo padomu. 14 Viņš runāja ar tiem, kā bija ieteikuši jaunekļi: “Mans tēvs darīja smagu jūsu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!” 15 Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo Kungs pavērsa tā, lai piepildītos viņa vārds, ko viņš bija sacījis par Jārobāmu, Nebāta dēlu, caur Ahiju no Šīlo.
16 Tad viss Israēls redzēja, ka ķēniņš viņus nav uzklausījis, un ļaudis atbildēja ķēniņam: “Kāda mums daļa gar Dāvidu? Vai mantojums mums pie Jišaja dēla! Israēl, uz savām teltīm! Uzraugi pats savu namu, Dāvid!” Un Israēls devās uz savām teltīm. 17 Bet pār tiem Israēla dēliem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās, valdīja Rehabeāms.
18 Ķēniņš Rehabeāms sūtīja Adorāmu, kas pārraudzīja strādniekus, bet viss Israēls viņu nomētāja akmeņiem, un viņš nomira. Bet ķēniņš Rehabeāms steigšus kāpa ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi. 19 Un Israēls ir atkritis no Dāvida nama līdz šai dienai.
Jārobāms valda pār Israēlu – pirmā dinastija
(2L 11:1–4)20 Kad viss Israēls dzirdēja, ka Jārobāms ir atgriezies, tie sūtīja pēc viņa, aicināja uz sapulci un iecēla par ķēniņu visam Israēlam. Neviens nesekoja Dāvida namam, izņemot Jūdas cilti. 21 Un Rehabeāms nāca uz Jeruzālemi un sapulcināja visu Jūdas namu un Benjāmina cilti – simts astoņdesmit tūkstošus izlases karotāju, lai karotu ar Israēla namu un atgūtu valsti Sālamana dēlam Rehabeāmam.
22 Tad Dieva vārds nāca pār Dieva vīru Šemaju: 23 “Saki Sālamana dēlam Jūdas ķēniņam Rehabeāmam, visam Jūdas namam, Benjāminam un pārējai tautai: 24 tā saka Kungs: neejiet karot pret saviem brāļiem Israēla dēliem, atgriezieties savos namos, jo no manis tas nācis!” Un tie paklausīja Kunga vārdam un devās atpakaļ, lai notiktu, kā Kungs bija teicis.
Zelta teļi
25 Jārobāms Efraima kalnā uzcēla Šehemu un tur dzīvoja. Vēlāk viņš aizgāja no turienes un uzcēla Penuēlu. 26 Un Jārobāms sacīja savā sirdī: tagad valsts atkal piederēs Dāvida namam. 27 Ja šī tauta ies uz Jeruzālemi upurēt Kunga namā, tad viņu sirdis atgriezīsies pie sava kunga, Jūdas ķēniņa Rehabeāma. Tie nogalinās mani un atgriezīsies pie Jūdas ķēniņa Rehabeāma! 28 Apspriedies ķēniņš darināja divus zelta teļus un sacīja tautai: “Uz Jeruzālemi iet jums ir par tālu; redzi, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes!” 29 Vienu viņš novietoja Bētelē, bet otru nolika Dānā. 30 Tas bija grēks! Tauta gāja līdz pat Dānai, lai stātos tā priekšā.
31 Viņš būvēja tempļus augstienēs un iecēla priesterus no visas tautas, tie nebija no Levī dēliem. 32 Astotā mēneša piecpadsmitajā dienā Jārobāms rīkoja tādus pašus svētkus kā Jūdā un pienesa upuri. To viņš darīja Bētelē – upurēja teļiem, kurus bija taisījis, un iecēla Bētelē priesterus altāriem, ko bija uzcēlis augstienēs. 33 Bētelē viņš bija uztaisījis altāri, uz kura upurēja astotā mēneša piecpadsmitajā dienā – mēnesī, kuru pats bija izraudzījies. Viņš rīkoja svētkus Israēla dēliem un upurēja altārī kvēpinādams.
