Eliphaz Continues
Call Out for Help
1 Job, call out for help
and see if an angel comes!
2 Envy and jealousy
will kill a stupid fool.
3 I have seen fools take root.
But God sends a curse,
suddenly uprooting them
4 and leaving their children
helpless in court.
5 Then hungry and greedy people
gobble up their crops
and grab their wealth.
6 Our suffering isn't caused
by the failure of crops;
7 it's all part of life,
like sparks shooting skyward.
8 Job, if I were you,
I would ask God for help.
9 His miracles are marvelous,
more than we can count.
10 God sends showers on earth
and waters the fields.
11 He protects the sorrowful
and lifts up those
who have been disgraced.
* 12 God swiftly traps the wicked
13 in their own evil schemes,
and their wisdom fails.
14 Darkness is their only companion,
hiding their path at noon.
15 God rescues the needy
from the words of the wicked
and the fist of the mighty.
16 The poor are filled with hope,
and injustice is silenced.
Consider Yourself Fortunate
17 Consider yourself fortunate
if God All-Powerful
chooses to correct you.
18 He may cause injury and pain,
but he will bandage and heal
your cuts and bruises.
19 God will protect you from harm,
no matter how often
trouble may strike.
20 In times of war and famine,
God will keep you safe.
21 You will be sheltered,
without fear of hurtful words
or any other weapon.
22 You will laugh at the threat
of destruction and famine.
And you won't be afraid
of wild animals—
23 they will no longer be fierce,
and your rocky fields
will become friendly.
24 Your home will be secure,
and your sheep will be safe.
25 You will have more descendants
than there are blades of grass
on the face of the earth.
26 You will live a very long life,
and your body will be strong
until the day you die.
27 Our experience has proven
these things to be true,
so listen and learn.
Ījab, pieņem Dieva pārmācību!
1 Sauc nu, bet kas tev atbildēs?
Kuru no svētajiem tu vaicāsi?
2 Muļķi nogalē paša dusmas,
un nejēgu nokauj viņa dedzība!
3 Es redzēju ģeķi laižam saknes,
bet pēkšņi lāsts pār viņa namu,
4 viņa dēliem glābiņa nav,
vārtos apdala tos, un palīgs nenāk!
5 Viņa ražu badmira aprij,
ir to paņem, kas dzelkšņos izaug,
tver slāpstošie pēc viņa mantas.
6 Neba no pīšļiem nāk posts,
ne no zemes dīgst mokas,
7 jo cilvēks mokām dzimst,
kā dzirkstis šķiļas augšup skriet.
8 Nudien, pēc Dieva es dzītos
un savas rūpes nodotu Dievam,
9 kas veic lielas lietas, ko ne izprast,
un brīnumus bez sava skaita,
10 kas lietiem liek nolīt pār zemi
un ūdeņus sūta tecēt pār ārēm,
11 kas zemotos paaugstina
un zudušiem glābiņu dod,
12 kas viltnieku nolūkus sajauc,
ka rokas tiem padoma nerod,
13 kas gudros pašu viltībā notver,
un blēžu nodoms nepastāv –
14 dienā tos tumsa pārsteidz,
tie pusdienā grābstās kā naktī.
15 No zobena, no viņu mutes,
no spēcīgā rokas viņš bēduli glābj,
16 un nabagam cerība paliek –
netaisnībai aizbāzta rīkle!
17 Redzi, svētīts cilvēks, ko pārmāca Dievs!
Neatgrūd Visuvarenā rīksti!
18 Viņš ievaino, un viņš arī pārsien,
viņš satriec, un viņa roka sadziedē.
19 Sešreiz viņš tevi no mokām glābs,
un septiņreiz ļaunums nesasniegs tevi,
20 badā viņš paglābs tevi no nāves
un karā no zobena varas,
21 no dzelošas mēles būsi paslēpts
un nebaidīsies, kad nāks posts,
22 par postu un badu tu smiesies,
no zemes zvēriem tu nebīsies,
23 jo ar lauka akmeņiem derība tev
un lauka zvēriem ar tevi miers!
24 Tu atzīsi – droša ir tava telts,
tu raudzīsi – mājvietā netrūks nekā,
25 tu redzēsi, kā tava dzimta zeļ
un tavi dēsti kā zemes zāle!
26 Pilnā briedumā nāksi kapā
kā labības kūlis pļaujas laikā.
27 Redzi nu,
to izdibinājām – tā ir!
Uzklausi to un zinies pats!”
