The Lord's Promises to Zion
1 The Lord All-Powerful said to me:
2 I love Zion so much that her enemies make me angry. 3 I will return to Jerusalem and live there on Mount Zion. Then Jerusalem will be known as my faithful city, and Zion will be known as my holy mountain.
4 Very old people with walking sticks will once again sit around in Jerusalem, 5 while boys and girls play in the streets. 6 This may seem impossible for my people who are left, but it isn't impossible for me, the Lord All-Powerful. 7 I will save those who were taken to lands in the east and the west, 8 and I will bring them to live in Jerusalem. They will be my people, and I will be their God, faithful to bring about justice.
9 I am the Lord All-Powerful! So don't give up. Think about the message my prophets spoke when the foundation of my temple was laid. 10 Before that time, neither people nor animals were rewarded for their work, and no one was safe anywhere, because I had turned them against each other.
11 My people, only a few of you are left, and I promise not to punish you as I did before. 12 Instead, I will make sure that your crops are planted in peace and your vineyards are fruitful, that your fields are fertile, and the dew falls from the sky. 13 People of Judah and Israel, you have been a curse to the nations, but I will save you and make you a blessing to them. So don't be afraid or lose courage.
14 When your ancestors made me angry, I decided to punish you with disasters, and I didn't hold back. 15 Now you no longer need to be afraid. I have decided to treat Jerusalem and Judah with kindness. 16 But you must be truthful with each other, and in court you must give fair decisions that lead to peace. 17 Don't ever plan evil things against others or tell lies under oath. I, the Lord, hate such things.
A Time of Celebration
18 The Lord All-Powerful told me to say:
19 People of Judah, I, the Lord, demand that whenever you go without food as a way of worshiping me, it should become a time of celebration. No matter if it's the fourth month, the fifth month, the seventh month, or the tenth month, you should have a joyful festival. So love truth and live at peace.
20 I tell you that people will come here from cities everywhere. 21 Those of one town will go to another and say, “We're going to ask the Lord All-Powerful to treat us with kindness. Come and join us.”
22 Many people from strong nations will come to Jerusalem to worship me and to ask me to treat them with kindness. 23 When this happens, ten people from nations with different languages will grab a Jew by his clothes and say, “Let us go with you. We've heard that God is on your side.” I, the Lord All-Powerful, have spoken!
Kunga apsolījumi Ciānai
1 Un pār mani nāca Pulku Kunga vārds: 2 “Tā saka Pulku Kungs:
es esmu greizsirdīgs uz Ciānu,
liela ir mana greizsirdība!
Es kvēloju greizsirdībā pret viņu!
3 Tā saka Kungs:
es atgriezīšos Ciānā,
es apmetīšos pašā Jeruzālemē,
Jeruzālemi sauks par patiesības pilsētu,
un Pulku Kunga kalns būs svētais kalns!
4 Tā saka Pulku Kungs:
vēl veči sēdēs un vecenes
Jeruzālemes ielās,
katram spieķis rokā
lielā vecuma dēļ!
5 Pilsētas ielas būs pilnas
ar zēniem un meitenēm,
kas spēlēsies ielās.
6 Tā saka Pulku Kungs:
ja tas šķitīs brīnums
pārpalikušajiem ļaudīm,
kas dzīvos tajās dienās, –
vai arī man jābrīnās?! –
saka Pulku Kungs.
7 Tā saka Pulku Kungs:
redzi, es izglābšu savu tautu
no austrumu zemes
un no zemes, kur riet saule!
8 Es pārvedīšu tos atpakaļ,
pašā Jeruzālemē ļaušu tiem mājot –
viņi būs mana tauta,
un es būšu viņu Dievs
patiesībā un taisnībā!
9 Tā saka Pulku Kungs:
lai jums stipras rokas,
jums, kas šajās dienās
dzirdat šos vārdus
no praviešu mutes –
dienās, kad pamatus liek
Pulku Kunga namam,
lai celtu templi!
10 Jo pirms šīm dienām
nedz cilvēks dabūja algu,
nedz iztika bija lopam,
lai ko arī censtos darīt,
no naidnieka miera nebija,
jo visus cilvēkus
es biju sarīdījis vienu pret otru!
11 Pret atlikušajiem tautā
es vairs nebūšu tāds kā agrāk! –
saka Pulku Kungs,
12 būs miera sēja,
vīnakoks dos augļus,
zeme dāvās ražu
un debesis savu rasu –
to visu es ļaušu iemantot
tiem, kas tautā atlikuši.
13 Kā jūs bijāt
par lāstu svešām tautām,
Jūdas nams un Israēla nams,
tā es jūs glābšu,
un jūs būsiet par svētību!
Nebīstieties,
lai jūsu rokas ir stipras!
14 Tā saka Pulku Kungs:
kā es nolēmu darīt jums ļaunu,
kad jūsu tēvi mani nokaitināja,
saka Pulku Kungs,
un es nelikos mierā,
15 tāpat šajās dienās
es esmu nolēmis darīt labu
Jeruzālemei un Jūdas namam,
nebīstieties!
16 Dariet šīs lietas –
sakiet viens otram patiesību,
patiesība, taisnība un miers
lai valda jūsu vārtos!
17 Ļaunu viens par otru sirdī nedomājiet,
melīgu zvērestu nemīļojiet,
jo visas šīs lietas es nīstu,”
saka Kungs.
Līksma gavēšana
18 Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds: 19 “Tā saka Pulku Kungs:
ceturtā mēneša gavēnis
un piektā mēneša gavēnis,
un septītā mēneša gavēnis,
un desmitā mēneša gavēnis
Jūdas namam lai kļūst par līksmi
un tīkamiem prieka svētkiem –
mīliet patiesību un mieru!
Daudzas tautas meklēs Dievu
20 Tā saka Pulku Kungs:
nāks vēl tautas
un daudzu pilsētu iemītnieki,
21 vienas pilsētas iemītnieki
ies pie otras un sacīs:
iesim jel un pielūgsim Kungu,
izjautāsim Pulku Kungu, –
tad nākšu arī es!
22 Tad nāks daudzas tautas
un varenas svešas tautas
uz Jeruzālemi izjautāt Pulku Kungu
un pielūgt Kungu!
23 Tā saka Pulku Kungs: tajās dienās desmit vīri no dažādām svešu tautu valodām sakamps aiz svārku stērbeles vienu jūdu un sacīs: mēs iesim jums līdzi, jo dzirdējām, ka Dievs ir ar jums!”
