Dry Bones Live Again
1 Some time later, I felt the Lord's power take control of me, and his Spirit carried me to a valley full of bones. 2 The Lord showed me all around, and everywhere I looked I saw bones that were dried out. 3 He said, “Ezekiel, son of man, can these bones come back to life?”
I replied, “Lord God, only you can answer that.”
4 He then told me to say:
Dry bones, listen to what the Lord is saying to you, 5 “I, the Lord God, will put breath in you, and once again you will live. 6 I will wrap you with muscles and skin and breathe life into you. Then you will know that I am the Lord.”
7 I did what the Lord said, but before I finished speaking, I heard a rattling noise. The bones were coming together! 8 I saw muscles and skin cover the bones, but they had no life in them.
9 The Lord said:
Ezekiel, now say to the wind, “The Lord God commands you to blow from every direction and to breathe life into these dead bodies, so they can live again.”
10 As soon as I said this, the wind blew among the bodies, and they came back to life! They all stood up, and there were enough to make a large army.
11 The Lord said:
Ezekiel, the people of Israel are like dead bones. They complain that they are dried up and that they have no hope for the future. 12 So tell them, “I, the Lord God, promise to open your graves and set you free. I will bring you back to Israel, 13 and when that happens, you will realize that I am the Lord. 14 My Spirit will give you breath, and you will live again. I will bring you home, and you will know that I have kept my promise. I, the Lord, have spoken.”
Judah and Israel Together Again
15 The Lord said:
16 Ezekiel, son of man, get a stick and write on it, “The kingdom of Judah.” Then get another stick and write on it, “The kingdom of Israel.” 17 Hold these two sticks end to end, so they look like one stick. 18 And when your people ask you what this means, 19 tell them that I, the Lord, will join together the stick of Israel and the stick of Judah. I will hold them in my hand, and they will become one.
20 Hold these two sticks where they can be seen by everyone 21 and then say:
I, the Lord God, will gather the people of Israel and bring them home from the foreign nations where they now live. 22 I will make them into one nation and let them once again live in the land of Israel. Only one king will rule them, and they will never again be divided into two nations. 23 They will no longer worship idols and do things that make them unacceptable to me. I will wash away their sin and make them clean, and I will protect them from everything that makes them unclean. They will be my people, and I will be their God.
24-25 Their king will always come from the family of my servant King David and will care for them like a shepherd. The people of Israel will faithfully obey my laws. They and their descendants will live in the land I gave my servant Jacob, just as their ancestors did. 26 I solemnly promise to bless the people of Israel with unending peace. I will protect them and let them become a powerful nation. My temple will stand in Israel for all time, 27 and I will live among my people and be their God. 28 Every nation on earth will know that my temple is in Israel and that I have chosen the Israelites to be my people.
Izkaltušo kaulu ieleja
1 Kunga roka bija pār mani, un es tiku nests Kunga Garā un nonācu kādā ielejā, kas bija pilna kauliem. 2 Viņš mani vadāja ap tiem – redzi, ielejā to bija varen daudz un visi galīgi izkaltuši! 3 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai šie kauli var atdzīvoties?” Es teicu: “Kungs Dievs, tu zini pats!” 4 Viņš man sacīja: “Pravieto šiem kauliem, saki tiem: jūs, izkaltušie kauli, klausieties Kunga vārdu! 5 Kungs Dievs šiem kauliem saka tā: redzi, es iedvesīšu jums garu, un jūs atdzīvosieties! 6 Es jums uzvilkšu dzīslas un apaudzēšu jūs ar miesu, es pārklāšu jūs ar ādu, un es jums došu garu, un jūs atdzīvosieties – tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!” 7 Es pravietoju, kā man pavēlēts. Kad es pravietoju, sākās troksnis – redzi, kauli sakustējās un tuvojās viens otram, 8 un es paraudzījos, un redzi – tie pārklājās dzīslām un miesu un apvilkās ar ādu, bet gara tajos nebija! 9 Viņš man sacīja: “Pravieto garam! Pravieto, cilvēka dēls, un saki garam: tā saka Kungs Dievs: nāc, gars, no četriem vējiem un pūt pār nokautajiem, lai tie atdzīvojas!” 10 Un es pravietoju, kā man pavēlēts. Tad pār tiem nāca gars, tie kļuva dzīvi un nostājās uz kājām – varen liels pulks!
11 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, šie kauli ir viss Israēla nams, kas saka: mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi, un mēs esam pagalam! 12 Tādēļ pravieto un saki tiem: tā saka Kungs Dievs: redzi, es atvēršu jūsu kapus, un es jūs, savus ļaudis, uzcelšu no kapiem un vedīšu uz Israēla zemi!
13 Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es atvēršu jūsu kapus un uzcelšu jūs, mani ļaudis, no kapiem. 14 Es jums došu savu Garu, un jūs atdzīvosieties, un es jums došu atelpu jūsu zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es to esmu teicis, un es to darīšu!” saka Kungs.
Divi spieķi – Israēla un Jūdas apvienošanas zīme
15 Kunga vārds nāca pār mani: 16 “Cilvēka dēls, ņem koka spieķi un raksti uz tā Jūdai un Israēla dēliem, kas tai piepulcējušies. Tad ņem otru spieķi un raksti uz tā Jāzepam, Efraimam un visai Israēla saimei, kas tiem piepulcējušies. 17 Tad saliec tos kopā, lai tev rokā būtu itin kā viens spieķis. 18 Kad tavi tautas brāļi jautās: vai tu mums nepateiksi, kas tas ir? – 19 tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Jāzepa spieķi, kas Efraima rokā, un pievienošu Israēla ciltīm, un tās pievienošu Jūdas spieķim. Es tās darīšu par vienu spieķi savā rokā! 20 Lai tie redz spieķus, kas tev rokā, uz kuriem tu rakstīji. 21 Tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Israēla dēlus no visām tautām, kur tie izklīduši, un sapulcināšu tos no visām pusēm, es tos vedīšu uz viņu zemi! 22 Es tos darīšu par vienu tautu vienā zemē, Israēla kalnos, un pār tiem visiem valdīs viens ķēniņš! Nebūs vairs divu tautu, un tie vairs nesašķelsies divās valstīs! 23 Tie vairs neaptraipīsies nedz ar elkiem, nedz preteklībām, nedz pārkāpumiem, un es tos paglābšu no atkrišanas un šķīstīšu – viņi būs mani ļaudis, un es būšu viņu Dievs! 24 Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš, un tiem visiem būs viens gans! Tie sekos manām tiesām, turēs manus likumus un pildīs tos! 25 Tie dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam – tur, kur dzīvoja viņu tēvi, mūžam dzīvos viņi, viņu dēli un dēlu dēli, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks mūžīgi! 26 Es ar tiem noslēgšu miera derību, tā būs mūžīga derība! Es tiem likšu vairoties, un mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi! 27 Mans mājoklis būs pie tiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mani ļaudis! 28 Tad tautas zinās, ka es esmu Kungs, kas svētī Israēlu, – mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!”
