The Laws about Married Women and Land
1 One day the family leaders from the Gilead clan of the Manasseh tribe went to Moses and the other family leaders of Israel 2 and said, “Sir, the Lord has said that he will show what land each tribe will receive as their own. And the Lord has commanded you to give the daughters of our relative Zelophehad the land that he would have received. 3 But if they marry men from other tribes of Israel, the land they receive will become part of that tribe's inheritance and will no longer belong to us. 4 Even when land is returned to its original owner in the Year of Celebration, we will not get back Zelophehad's land—it will belong to the tribe into which his daughters married.”
5 So Moses told the people that the Lord had said:
These men from the Manasseh tribe are right. 6 I will allow Zelophehad's daughters to marry anyone, as long as those men belong to one of the clans of the Manasseh tribe.
7 Tribal land must not be given to another tribe—it will remain the property of the tribe that received it. 8-9 In the future, any daughter who inherits land must marry someone from her own tribe. Israel's tribal land is never to be passed from one tribe to another.
10-11 Mahlah, Tirzah, Hoglah, Milcah, and Noah the daughters of Zelophehad obeyed the Lord and married their uncles' sons 12 and remained part of the Manasseh tribe. So their land stayed in their father's clan.
13 These are the laws that the Lord gave to Moses and the Israelites while they were camped in the lowlands of Moab across the Jordan River from Jericho.
Mantojuma saglabāšana laulībās
1 Tad nāca tēvu namu galvenie no Gileāda, Māhīra dēla, dzimtām, no Manases, Jāzepa dēla, dzimtām un runāja ar Mozu un Israēla dēlu vadoņiem, tēva namu galvenajiem. 2 Un tie teica: “Mans kungs, Kungs ir pavēlējis izlozēt šo zemi Israēla dēliem, un Kungs ir pavēlējis manam kungam dot mūsu brāļa Celofhāda mantojumu viņa meitām. 3 Bet, ja tās kļūs par sievām kādam no Israēla cilšu dēliem, tad viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu mantojuma un pievienots tās cilts mantojumam, kurai viņas piederēs, un tas tiks atrauts no mūsu izlozētā mantojuma. 4 Un, kad Israēla dēliem nāks jubileju gads, tad viņu mantojums tiks pievienots tās cilts mantojumam, kurai tās piederēs, un viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu cilts mantojuma!”
5 Un Mozus pavēlēja Israēla dēliem, kā bija teicis Kungs: “Pareizi runā Jāzepa dēlu cilts! 6 Šie ir vārdi, ko Kungs pavēlējis par Celofhāda meitām: lai tās iziet par sievām pie tiem, kas tām tīk, taču lai tās ir par sievām kādam, kas no viņu tēvu cilts dzimtām. 7 Lai Israēla dēlu mantojums nepāriet no cilts pie cilts, bet katrs Israēla dēls lai turas pie sava mantojuma sava tēva ciltī. 8 Un ik meita, kas iegūst mantojumu kādā Israēla ciltī, lai kļūst par sievu kādam no viņas tēva cilts dzimtām – lai Israēla dēli manto katrs sava tēva mantojumu. 9 Lai mantojums nepāriet no cilts uz cilti, katra Israēla dēlu cilts lai turas pie sava mantojuma.”
10 Kā Kungs Mozum pavēlēja, tā Celofhāda meitas darīja. 11 Un Celofhāda meitas Mahla, Tirca, Hogla, Milka un Noa kļuva par sievām savu tēvoču dēliem, 12 viņas kļuva par sievām vīriem no Jāzepa dēla, Manases dēlu, dzimtām, un viņu mantojums palika viņu tēvu dzimtā.
13 Šie ir baušļi un tiesas, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai.
