How Proverbs Can Be Used
1 These are the proverbs
of King Solomon of Israel,
the son of David.
2 Proverbs will teach you
wisdom and self-control
and how to understand
sayings with deep meanings.
3 You will learn what is right
and honest and fair.
4 From these, an ordinary person
can learn to be smart,
and young people can gain
knowledge and good sense.
5 If you are already wise,
you will become even wiser.
And if you are smart,
you will learn to understand
6 proverbs and sayings,
as well as words of wisdom,
and all kinds of riddles.
7 Respect and obey the Lord!
This is the beginning
of knowledge.
Only a fool rejects wisdom
and good advice.
Warnings against Bad Friends
8 My child, obey the teachings
of your parents,
9 and wear their teachings
as you would a pretty hat
or a lovely necklace.
10 Don't be tempted by sinners
or listen 11 when they say,
“Come on! Let's gang up
and kill somebody,
just for the fun of it!
12 They're well and healthy now,
but we'll finish them off
once and for all.
13 We'll take their valuables
and fill our homes
with stolen goods.
14 If you join our gang,
you'll get your share.”
15 Don't follow anyone like that
or do what they do.
16 They are in a big hurry
to commit some crime,
perhaps even murder.
17 They are like a bird
that sees the bait,
but ignores the trap.
18 They gang up to murder someone,
but they are the victims.
19 The wealth you get from crime
robs you of your life.
Wisdom Speaks
20 Wisdom shouts in the streets
wherever crowds gather.
21 She shouts in the marketplaces
and near the city gates
as she says to the people,
22 “How much longer
will you enjoy
being stupid fools?
Won't you ever stop sneering
and laughing at knowledge?
23 Listen as I correct you
and tell you what I think.
24 You completely ignored me
and refused to listen;
25 you rejected my advice
and paid no attention
when I warned you.
26 “So when you are struck
by some terrible disaster,
27 or when trouble and distress
surround you like a whirlwind,
I will laugh and make fun.
28 You will ask for my help,
but I won't listen;
you will search,
but you won't find me.
29 No, you would not learn,
and you refused
to respect the Lord.
30 You rejected my advice
and paid no attention
when I warned you.
31 “Now you will eat the fruit
of what you have done,
until you are stuffed full
with your own schemes.
32 Sin and self-satisfaction
bring destruction and death
to stupid fools.
33 But if you listen to me,
you will be safe and secure
without fear of disaster.”
Prologs
1 Sālamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmvārdi,
2 kur izzināt gudrību, smelt pamācību,
kur uzzināt gudro izteicienus,
3 kur skoloties prātā, taisnībā,
tiesā un krietnumā,
4 kur vientiešiem atjautu gūt
un jauneklim zinības un izmanību.
5 Klausīsies gudrais un pieņemsies zināšanā,
un sapratējs padomu dabūs,
6 kā iztulkot sakāmvārdu un līdzību,
gudro runas un viņu mīklas.
7 Bijāt Kungu – zinību pamats!
Gan gudrību, gan pamācību muļķi nīst!
Brīdinājums no ļauniem biedriem
8 Ieklausies, dēls, sava tēva pamācībās,
neatmet, ko māte tev māca,
9 tas jauks vainags tavai galvai
un rota tavam kaklam!
10 Dēls, ja grēcinieki tevi vilina,
tu neļaujies!
11 Kad tie saka:
nāc mums līdzi, uzglūnēsim asinis izliet,
uzklupsim šķīstajiem, kas bez vainas,
12 kā šeols aprīsim tos dzīvus,
veselus aizrausim bedrē,
13 dārgas mantas sev gūsim,
pildīsim namus ar laupījumu,
14 tu metīsi lozi kopā ar mums,
viens maks būs mums visiem! –
15 Dēls, neej vienu ceļu ar tiem,
nesper kāju uz viņu takas,
16 jo viņu kājas uz nelaimi skrien,
kad tie steidz asinis izliet!
17 Ko dod, ka tīkls plests
ik putnam acu priekšā –
18 tie paši savām asinīm uzglūn,
uzklūp paši savai dzīvībai!
19 Tā iziet visiem, kas grābtin grābj, –
viņu dzīvība izput!
Gudrības saukšana
20 Gudrība ielās kliedz,
laukumos ceļ balsi,
21 kņadas vidū sauc,
pie pilsētas vārtiem teic savas runas:
22 vientieši, cik ilgi mīlēsiet vientiesību,
un jūs, mēdītāji, tīkosiet izsmiet,
un, muļķi, nīdīsiet zināšanu?
23 Uzklausiet, kad jūs rāju, –
redzi, pār jums izliešu savu garu,
sacīšu jums, ko gribu teikt!
24 Es saucu – bet jūs novērsāties,
es izstiepu roku – neviens nepalūkojās!
25 Jūs atmetāt visus manus padomus,
kad jūs rāju, jums vienalga,
26 tad arī es –
par jūsu nelaimēm smiešos,
jūs izzobošu, kad jums būs bail,
27 kad kā vētra jums uznāks bailes
un nelaime kā viesulis uzbruks,
kad pār jums nāks posts un mokas.
28 Tad tie sauks mani, bet es neatsaukšos,
tie meklēs mani, bet neatradīs,
29 jo tie ienīda zināšanu
un bijāt Kunga nevēlējās,
30 mans padoms tiem – vienaldzīgs,
kad vien tos rāju, tie ņirdza par mani!
31 Nu tie ēdīs, ko izaudzējuši,
no pašu viltībām būs sāti –
32 jo vientiešu aušība tos nokauj
un muļķus bezrūpība pazudina!
33 Bet, kas mani klausa, tas dzīvos drošs
un savā rimtumā nebīsies ļauna!
