The Second Set of Commandments
(Deuteronomy 10.1-5)1 One day the Lord said to Moses, “Cut two flat stones like the first ones I made, and I will write on them the same commandments that were on the two you broke. 2 Be ready tomorrow morning to come up Mount Sinai and meet me at the top. 3 No one is to come with you or to be on the mountain at all. Don't even let the sheep and cattle graze at the foot of the mountain.” 4 So Moses cut two flat stones like the first ones, and early the next morning he carried them to the top of Mount Sinai, just as the Lord had commanded.
5 The Lord God came down in a cloud and stood beside Moses there on the mountain. God spoke his holy name, “the Lord.” 6 Then he passed in front of Moses and called out, “I am the Lord God. I am merciful and very patient with my people. I show great love, and I can be trusted. 7 I keep my promises to my people forever, but I also punish anyone who sins. When people sin, I punish them and their children, and also their grandchildren and great-grandchildren.”
8 Moses quickly bowed down to the ground and worshiped the Lord. 9 He prayed, “Lord, if you really are pleased with me, I pray that you will go with us. It is true that these people are sinful and rebellious, but forgive our sin and let us be your people.”
A Promise and Its Demands
(Exodus 23.14-19Deuteronomy 7.1-5Deuteronomy 16.1-17)10 The Lord said:
I promise to perform miracles for you that have never been seen anywhere on earth. Neighboring nations will stand in fear and know that I was the one who did these marvelous things. 11 I will force out the Amorites, the Canaanites, the Hittites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites, but you must do what I command you today. 12 Don't make treaties with any of those people. If you do, it will be like falling into a trap. 13 Instead, you must destroy their altars and tear down the sacred poles they use in the worship of the goddess Asherah. 14 I demand your complete loyalty—you must not worship any other god! 15 Don't make treaties with the people there, or you will soon find yourselves worshiping their gods and taking part in their sacrificial meals. 16 Your men will even marry their women and be influenced to worship their gods.
17 Don't make metal images of gods.
18 Don't fail to observe the Festival of Thin Bread in the month of Abib. Obey me and eat bread without yeast for seven days during Abib, because that is the month you left Egypt.
19 The first-born males of your families and of your flocks and herds belong to me.
20 You can save the life of a first-born donkey by sacrificing a lamb; if you don't, you must break the donkey's neck. You must save every first-born son.
Bring an offering every time you come to worship.
21 Work for six days and rest on the seventh day, even during the seasons for plowing and harvesting. 22 Celebrate the Harvest Festival each spring when you start harvesting your wheat, and celebrate the Festival of Shelters each autumn when you pick your fruit.
23 Your men must come to worship me three times a year, because I am the Lord God of Israel. 24 As you advance, I will force the nations out of your land and enlarge your borders. Then no one will try to take your property when you come to worship me these three times each year.
25 When you sacrifice an animal on the altar, don't offer bread made with yeast. And don't save any part of the Passover meal for the next day.
26 I am the Lord your God, and you must bring the first part of your harvest to the place of worship.
Don't boil a young goat in its mother's milk.
27 The Lord told Moses to put these laws in writing, as part of his agreement with Israel. 28 Moses stayed on the mountain with the Lord for 40 days and nights, without eating or drinking. And he wrote down the Ten Commandments, the most important part of God's agreement with his people.
Moses Comes Down from Mount Sinai
29 Moses came down from Mount Sinai, carrying the Ten Commandments. His face was shining brightly because the Lord had been speaking to him. But Moses did not know at first that his face was shining. 30 When Aaron and the others looked at Moses, they saw this, and they were afraid to go near him. 31 Moses called out for Aaron and the leaders to come to him, and he spoke with them. 32 Then the rest of the people of Israel gathered around Moses, and he gave them the laws that the Lord had given him on Mount Sinai.
33 The face of Moses kept shining, and after he had spoken with the people, he covered his face with a veil. 34 Moses would always remove the veil when he went into the sacred tent to speak with the Lord. And when he came out, he would tell the people everything the Lord had told him to say. 35 They could see that his face was still shining. So after he had spoken with them, he would put the veil back on and leave it on until the next time he went to speak with the Lord.
Mozus darina jaunas akmens plāksnes
(5Moz 10:1–5)1 Kungs teica Mozum: “Iztēs sev divas akmens plāksnes kā iepriekš, un es rakstīšu uz plāksnēm tos vārdus, kas bija uz iepriekšējām plāksnēm, ko tu sadauzīji. 2 Un no rīta esi gatavs – kāp no rīta Sīnaja kalnā un stājies tur manā priekšā kalna galā. 3 Neviens lai nekāpj kopā ar tevi, un neviens lai nerādās nekur kalnā, arī avis un vēršus lai negana kalna pakājē!” 4 Un Mozus iztēsa divas akmens plāksnes kā iepriekš – viņš cēlās agri no rīta un uzkāpa Sīnaja kalnā, kā Kungs viņam bija pavēlējis, un abas akmens plāksnes viņš ņēma līdzi. 5 Tad Kungs nolaidās mākonī, nostājās tur pie viņa un sauca Kunga vārdu. 6 Kungs gāja viņam garām un sauca: “Kungs, Kungs! Dievs līdzcietīgs un žēlīgs, lēns dusmās un dāsns žēlastībā un patiesībā, 7 kas uztur žēlastību pie tūkstošiem, piedod vainas, pārkāpumus un grēkus, bet neatstāj nesodītu, viņš piemeklē tēvu vainas pie dēliem līdz trešajam un ceturtajam augumam!” 8 Un Mozus steidza noliekties līdz zemei un zemojās. 9 Viņš teica: “Kaut jel es gūtu tavu vēlību, Kungs, – lai jel Kungs nāk ar mums, kaut arī šī ir stūrgalvīga tauta! Piedod tu mūsu vainas un mūsu grēkus, ņem mūs sev par īpašumu!”
Derības atjaunošana
(2Moz 23:14–195Moz 7:1–65Moz 16:1–17)10 Un viņš teica: “Redzi, es slēgšu derību. Visas tavas tautas priekšā es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nevienā tautā uz zemes, un visa tauta, pie kuras tu piederi, redzēs Kunga darbus, jo briesmīgs ir tas, ko es darīšu ar tevi! 11 Ievēro to, ko es tev šodien pavēlu, redzi, es padzīšu tavā priekšā amoriešus, kanaāniešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus! 12 Sargies, ka ar tās zemes iemītniekiem, kurā tu ieiesi, tu neslēdz derību – lai tā nekļūst tev par lamatām –, 13 bet noposti viņu altārus, satriec viņu elku stabus un nocērt viņu ašēras! 14 Nezemojies citam dievam kā vien Kungam – Greizsirdīgais ir viņa vārds, viņš ir greizsirdīgs Dievs! 15 Lai tu neslēgtu derību ar tās zemes iemītniekiem! Tie visi maukojas pakaļ saviem dieviem un upurē saviem dieviem – jo tad tie sauks tevi un tev būs jāēd no viņu upura! 16 Ja tu ņemsi viņu meitas saviem dēliem, tad viņu meitas taču maukos pakaļ saviem dieviem un arī taviem dēliem liks maukot pakaļ saviem dieviem! 17 Netaisi sev izlietus dievus! 18 Turi Neraudzētās maizes svētkus! Septiņas dienas ēd neraudzētu maizi, kā es tev pavēlēju, – noliktajā laikā abība mēnesī, jo abība mēnesī tu iznāci no Ēģiptes! 19 Visi, kas pirmie no klēpja izlauzušies, – man. Nodali no visiem saviem lopiem tēviņus, kas govīm un avīm pirmie no klēpja izlauzušies. 20 Ēzeļa pirmdzimto izpērc ar jēru, bet, ja tu neizpērc, pārlauz tam kaklu! Izpērc ikvienu pirmdzimto no saviem dēliem – neviens lai nerādās mana vaiga priekšā tukšā! 21 Sešas dienas strādā, bet septītajā dienā atpūties – pat ja tas būtu aršanas un pļaušanas laikā, tev jāatpūšas! 22 Rīko Nedēļu svētkus, kad nāk pirmā kviešu raža, un Ražas svētkus gada beigās. 23 Trīs reizes gadā visi tavi vīri lai parādās Kungam, Israēla Dievam! 24 Es padzīšu tautas tavā priekšā un paplašināšu tavas robežas, un neviens neiekāros tavu zemi laikā, kad tu trīs reizes gadā iesi rādīties Kungam. 25 Neupurē mana upura asinis pār raudzētu, un lai Pashas svētku upuris nepaliek pa nakti līdz rītam. 26 Pirmos no savas zemes augļiem nes uz Kunga, sava Dieva, namu. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!”
27 Un Kungs teica Mozum: “Pieraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem es slēdzu derību ar tevi un Israēlu!” 28 Mozus bija tur kopā ar Kungu četrdesmit dienas un četrdesmit naktis – maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra, un viņš rakstīja uz plāksnēm derības vārdus – desmit vārdus!
Mozus vaiga āda spīdēja
29 Kad Mozus nokāpa no Sīnaja kalna – abas liecības plāksnes tam bija rokā; nokāpis no kalna, Mozus nezināja, ka viņa vaigs spīd, jo viņš bija runājis ar Dievu. 30 Ārons un visi Israēla dēli redzēja Mozu, un redzi – viņa vaiga āda spīdēja, un tie bijās viņam tuvoties. 31 Mozus uzsauca viņiem, un Ārons kopā ar visiem sapulces vadoņiem pievērsās viņam, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca visi Israēla dēli, un viņš tiem pavēlēja visu, ko Kungs ar viņu bija runājis Sīnaja kalnā. 33 Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš savu vaigu aizsedza ar apsegu. 34 Un, kad Mozus gāja Kunga priekšā, lai runātu ar viņu, tad viņš noņēma apsegu, līdz kamēr bija jāiet projām, un tad viņš gāja un teica Israēla dēliem, kas tiem ir pavēlēts. 35 Un Israēla dēli redzēja Mozus vaigu – ka Mozus vaiga āda spīdēja, un Mozus atkal aizsedza savu vaigu, līdz kamēr bija jāiet runāt ar viņu.
