Sarah's Death and Burial
1-2 When Sarah was 127 years old, she died in Kiriath-Arba, better known as Hebron, in the land of Canaan. After Abraham had mourned for her, 3 he went to the Hittites and said, 4 “I live as a foreigner in your land, and I don't own any property where I can bury my wife. Please let me buy a piece of land.”
5-6 “Sir,” they answered, “you are an important man. Choose the best place to bury your wife. None of us would refuse you a resting place for your dead.”
7 Abraham bowed down 8 and replied, “If you are willing to let me bury my wife here, please ask Zohar's son Ephron 9 to sell me Machpelah Cave at the end of his field. I'll pay what it's worth, and all of you can be witnesses.”
10 Ephron was sitting there near the city gate, when Abraham made this request, and he answered, 11 “Sir, the whole field, including the cave, is yours. With my own people as witnesses, I freely give it to you as a burial place for your dead.”
12 Once again, Abraham bowed down 13 and said to Ephron, “In front of these witnesses, I offer you the full price, so I can bury my wife. Please accept my offer.”
14-15 “But sir,” the man replied, “the property is worth only 400 pieces of silver. Why should we haggle over such a small amount? Take the land. It's yours.”
16-18 Abraham accepted Ephron's offer and paid him the 400 pieces of silver in front of everyone at the city gate. That's how Abraham came to own Ephron's property east of Mamre, which included the field with all of its trees, as well as Machpelah Cave at the end of the field. 19 So Abraham buried his wife Sarah in Machpelah Cave that was in the field 20 he had bought from the Hittites.
Sāras nāve un apbedīšana
1 Un Sāras dzīve ilga simts divdesmit septiņus gadus, tie ir Sāras dzīves gadi. 2 Sāra nomira Kirjat-Arbā, tā ir Hebrona, Kanaāna zemē, un Ābrahāms gāja raudāt un vaimanāt par Sāru. 3 Ābrahāms mitējās apraudāt savu mirušo un runāja ar Hēta dēliem, sacīdams: 4 “Es esmu svešinieks un piemājotājs pie jums! Dodiet man pie jums kapavietu, lai varu apglabāt savu mirušo!” 5 Un Hēta dēli atbildēja Ābrahāmam: 6 “Uzklausi mūs, mans kungs! Dieva diženais tu esi starp mums – izmeklē labāko no mūsu kapavietām un apglabā savu mirušo tur! Neviens no mums neliegs tev savu kapavietu, ka tu tur apglabā savu mirušo!” 7 Un Ābrahāms cēlās un klanījās tās zemes ļaudīm, Hēta dēliem. 8 Un viņš runāja ar tiem, sacīdams: “Ja jums rūp, ka apglabāju savu mirušo, tad aizbilstiet Efronam, Cohara dēlam, 9 lai viņš man dod Mahpēlas alu, kas viņam pieder, kas viņa tīruma galā, par pilnu maksu lai viņš man to atdod par kapavietu, jums klātesot!” 10 Efrons bija starp Hēta dēliem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, dzirdot visiem Hēta dēliem, kuri nāca pa pilsētas vārtiem: 11 “Nē, mans kungs, klausies mani! Es tev došu lauku un alu, kas tur, es atdošu tev savas tautas dēlu acu priekšā! Es tev to došu! Apglabā savu mirušo!” 12 Un Ābrahāms klanījās tās zemes ļaužu priekšā. 13 Un viņš runāja ar Efronu, dzirdot visiem tās zemes ļaudīm: “Taču, ja tu tomēr mani paklausītu, es došu par lauku tev sudrabu, pieņem to no manis, un es apglabāšu tur savu mirušo!” 14 Un Efrons atbildēja Ābrahāmam: 15 “Mans kungs, paklausies mani! Četri simti sudraba šekeļu zeme ir vērta! Kas tas ir man vai tev!? Apglabā tur savu mirušo!” 16 Un Ābrahāms piekrita Efronam. Ābrahāms iesvēra Efronam sudrabu, un viņš teica, dzirdot visiem Hēta dēliem: “Četri simti šekeļu sudraba, kādi tirgoņiem apgrozībā!”
17 Un Efrona lauks, kas Mahpēlā uz Mamres pusi, lauks un ala, kas tur, un visi koki, kas laukā, kas tā robežām visapkārt, 18 nu kļuva par Ābrahāma īpašumu to Hēta dēlu priekšā, kuri nāca pa pilsētas vārtiem. 19 Un pēc tam Ābrahāms apglabāja savu sievu Sāru Mahpēlas lauka alā uz Mamres pusi – tas ir pie Hebronas, Kanaāna zemē. 20 Un Hēta dēlu lauks un ala, kas tur, nu tika Ābrahāmam par kapavietu.
