Judgment on Ammon
1 The Lord God said:
2 Ezekiel, son of man, condemn the people of Ammon 3 and tell them:
You celebrated when my temple was destroyed, when Israel was defeated, and when my people were taken away as prisoners. 4 Now I am going to let you be conquered by tribes from the eastern desert. They will set up their camps in your land and eat your fruit and drink your milk. 5 Your capital city of Rabbah will be nothing but pastureland for camels, and the rest of the country will be pastures for sheep. Then you will know that I am the Lord God.
6 You hated Israel so much that you clapped and shouted and celebrated. 7 And so I will hand you over to enemies who will rob you. I will completely destroy you. There won't be enough of your people left to be a nation ever again, and you will know that I, the Lord, have done these things.
Judgment on Moab
8 The Lord God said, “The people of Moab thought Judah was no different from any other nation. 9 So I will let Moab's fortress towns along its border be attacked, including Beth-Jeshimoth, Baal-Meon, and Kiriathaim. 10 The same eastern desert tribes that invade Ammon will invade Moab, and just as Ammon will be forgotten forever, 11 Moab will be punished. Then the people there will know that I am the Lord.”
Judgment on Edom
12 The Lord God then said, “The people of Edom are guilty of taking revenge on Judah. 13 So I will punish Edom by killing all its people and livestock. It will be an empty wasteland all the way from Teman to Dedan. 14 I will send my own people to take revenge on the Edomites by making them feel my fierce anger. And when I punish them, they will know that I am the Lord God.”
Judgment on Philistia
15 The Lord God said, “The cruel Philistines have taken revenge on their enemies over and over and have tried to destroy them. 16 Now it's my turn to treat the Philistines as my enemies and to kill everyone living in their towns along the seacoast. 17 In my fierce anger, I will take revenge on them. And when I punish them, they will know that I am the Lord.”
Vēstījums par amoniešiem
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pagriezies pret Amona dēliem un pravieto par tiem. 3 Saki Amona dēliem: klausieties Kunga Dieva vārdu: tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka jūs sakāt – redzi, nu! – par manu svētvietu, kas sagānīta, un par Israēla zemi, kas izdeldēta, un par Jūdas namu, kas aizvests trimdā, – 4 tādēļ es jūs atdošu īpašumā austrumniekiem, tie pie tevis uzcels savas nometnes un teltis un ēdīs tavus augļus, un dzers tavu pienu. 5 Es padarīšu Rabu par kamieļu ganībām un Amona dēlus par avju kūti, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!
6 Jo tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka tu plaukšķināji, dauzīji kājām, priecājies un nicināji Israēla zemi, 7 tādēļ es pacelšu roku pret tevi un atdošu tevi tautām par laupījumu un es tevi iznīdēšu no tautām. Es tevi izdeldēšu no zemes virsas, es tevi iznīcināšu, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!
Vēstījums par Moābu
8 Tā saka Kungs Dievs: Moābs un Seīrs saka: Jūdas nams ir tāds pats kā visas citas tautas! 9 Tādēļ es atvēršu Moāba sānus – sākot no pilsētām, viņa robežpilsētām Bēt-Ješīmotas, Baal-Meonas un Kirjataimas, no viņa zemes daiļuma. 10 Es tās atdošu īpašumā austrumniekiem – klāt pie Amona dēliem, lai tautas vairs nepiemin Amona dēlus. 11 Es Moābam spriedīšu tiesu, tad tie zinās, ka es esmu Kungs!
Vēstījums par Edomu
12 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka Edoms ir atriebies Jūdas namam un atriebdams ļoti sagrēkojis, 13 tādēļ, Kungs Dievs saka, es pacelšu roku pret Edomu un iznīdēšu viņa ļaudis un lopus! Es iznīdēšu! No Tēmānas līdz Dedānai tie kritīs no zobena! 14 Es atriebšu Edomam savu Israēla tautu! Un tie Edomam darīs pēc manām dusmām un niknuma, tad tie zinās, kas ir atriebība, saka Kungs Dievs.
Vēstījums par filistiešiem
15 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka filistieši riebtin ir atriebušies, no sirds kārodami nebeidzamu postu un naidu, 16 tādēļ, Kungs Dievs saka, es pacelšu roku pret filistiešiem, es iznīdēšu krētiešus un izdeldēšu jūras malā atlikušos! 17 Es tiem atriebšos katrā ziņā – ar niknu atmaksu, tad tie zinās, ka es esmu Kungs, es tiem atriebšos!”
