1 I am Habakkuk the prophet. And this is the message that the Lord gave me.
Habakkuk Complains to the Lord
2 Our Lord, how long must I beg
for your help
before you listen?
How long before you save us
from all this violence?
3 Why do you make me watch
such terrible injustice?
Why do you allow violence,
lawlessness, crime, and cruelty
to spread everywhere?
4 Laws cannot be enforced;
justice is always the loser;
criminals crowd out honest people
and twist the laws around.
The Lord Answers Habakkuk
5 Look and be amazed
at what's happening
among the nations!
Even if you were told,
you would never believe
what's taking place now.
6 I am sending the Babylonians.
They are fierce and cruel—
marching across the land,
conquering cities and towns.
7 How fearsome and frightening.
Their only laws and rules
are the ones they make up.
8 Their cavalry troops are faster
than leopards,
more ferocious than wolves
hunting at sunset,
and swifter than hungry eagles
suddenly swooping down.
9 They are eager to destroy,
and they gather captives
like handfuls of sand.
10 They make fun of rulers
and laugh at fortresses,
while building dirt mounds
so they can capture cities.
11 Then suddenly they disappear
like a gust of wind—
those sinful people who worship
their own strength.
Habakkuk Complains Again
12 Holy Lord God, mighty rock,
you are eternal,
and we are safe from death.
You are using those Babylonians
to judge and punish others.
13 But you can't stand sin or wrong.
So don't sit by in silence
while they gobble up people
who are better than they are.
14 The people you put on this earth
are like fish or reptiles
without a leader.
15 Then an enemy comes along
and takes them captive
with hooks and nets.
It makes him so happy
16 that he offers sacrifices
to his fishing nets,
because they make him rich
and provide choice foods.
17 Will he keep hauling in his nets
and destroying nations
without showing mercy?
Pravieša sūdzība
1 Vēstījums, ko redzēja pravietis Habakuks.
2 Cik ilgi, Kungs, man palīgā saukt,
ka tu nedzirdi?!
Es kliedzu tev: varmācība! –
bet tu neglāb!
3 Kādēļ tu liec man skatīt nekrietnību
un nolūkoties mokās?
Posts un varasdarbi ir manā priekšā,
un rodas tik strīdi un ķildas!
4 Tādēļ bauslībai spēka nav
un taisnu tiesu nemūžam neatrast,
jo ļaundaris pārmāc taisno –
taisnība sagrozīta!
Kunga atbilde
5 “Skatieties uz citām tautām un lūkojiet,
nenobrīnīties vien –
jūsu dienās paveiks ko tādu,
ka stāstītam jūs pat neticētu!
6 Jo, redzi, es likšu kaldiešiem celties,
tā ir rūgta un nikna tauta,
kas dodas zemes plašumos
iemantot mājvietas, kas tiem nepieder!
7 Baisi un draudīgi tie,
savu tiesu un taisnību visiem uztiepj!
8 Par leopardiem straujāki viņu zirgi,
naskāki nekā vilki naktī,
to jātnieki auļo,
to jātnieki no tālienes joņo,
knaši kā lijas tie laižas plosīt!
9 Tie visi uz varasdarbiem,
visi kopā uz priekšu! –
nu kā smilšu sagrābsies gūstekņu.
10 Par ķēniņiem viņi ņirgājas
un apsmej vadoņus,
par mūriem tie tikai pasmejas,
saber no zemēm valni – un iekšā!
11 Tad tie aizšalc kā vējš – un prom!
Grēcīgs, kam viņa spēks ir par dievu!”
Otra Habakuka sūdzība
12 Kungs, vai jau no senatnes
tu neesi mans svētais Dievs?!
Mēs nemirsim!
Kungs, tiesāt tu sūtījis viņus,
tu klints!
Par pārmācību tu nolicis tos!
13 Tavas acis ir šķīstas un neredz ļauna,
tās nevar raudzīties nelaimē –
kādēļ tu lūkojies uz krāpniekiem,
kādēļ tu klusē, kad ļaundaris aprij kādu,
kas taisnāks par viņu?!
14 Tu dari cilvēku līdzīgu jūras zivīm un rāpuļiem,
kam nav valdnieka.
15 Tos visus ar āķi viņš paceļ
un izvelk ar tīklu,
savāc tos savā murdā –
nu līksmo un gavilē!
16 Tagad viņš upurē savam tīklam
un kvēpina savam murdam,
jo tie dara treknu viņa daļu
un viņa maltīti dāsnu!
17 Vai viņš varēs tukšot savu tīklu
un vienmēr galēt tautas bez žēlastības?!
