Making Promises to the Lord
1 The Lord told Moses 2 to say to the community of Israel:
If you ever want to free someone who has been promised to me, 3-7 you may do so by paying the following amounts, weighed according to the official standards:
50 pieces of silver for men
ages 20 to 60,
and 30 pieces for women;20 pieces of silverfor young men ages 5 to 20,
and 10 piecesfor young women;
15 pieces of silver for menages 60 and aboveand 10 pieces for women;
5 pieces of silver for boysages 1 month to 5 years,and 3 pieces for girls.
8 If you have promised to give someone to me and can't afford to pay the full amount for that person's release, you will be taken to a priest, and he will decide how much you can afford.
9 If you promise to sacrifice an animal to me, it becomes holy, and there is no way you can set it free. 10 If you try to substitute any other animal, no matter how good, for the one you promised, they will both become holy and must be sacrificed. 11 Donkeys are unfit for sacrifice, so if you promise me a donkey, you must bring it to the priest, 12 and let him determine its value. 13 But if you want to buy it back, you must pay an additional 20 percent.
14 If you promise a house to me, a priest will set the price, whatever the condition of the house. 15 But if you decide to buy it back, you must pay an additional 20 percent.
16 If you promise part of your family's land to me, its value must be determined by the amount of seed needed to plant the land, and the rate will be ten pieces of silver for every 20 kilograms of seed. 17 If this promise is made in the Year of Celebration, the land will be valued at the full price. 18 But any time after that, the price will be figured according to the number of years before the next Year of Celebration. 19 If you decide to buy back the land, you must pay the price plus an additional 20 percent, 20 but you cannot buy it back once someone else has bought it. 21 When the Year of Celebration comes, the land becomes holy because it belongs to me, and it will be given to the priests.
22 If you promise me a field that you have bought, 23 its value will be decided by a priest, according to the number of years before the next Year of Celebration, and the money you pay will be mine. 24 However, on the next Year of Celebration, the land will go back to the family of its original owner. 25 Every price will be set by the official standards.
Various Offerings
The Lord said:
26 All first-born animals of your flocks and herds are already mine, and so you cannot promise any of them to me. 27 If you promise me a donkey, you may buy it back by adding an additional 20 percent to its value. If you don't buy it back, it can be sold to someone else for whatever a priest has said it is worth.
28 Anything that you completely dedicate to me must be completely destroyed. It cannot be bought back or sold. Every person, animal, and piece of property that you dedicate completely is only for me. 29 In fact, any humans who have been promised to me in this way must be put to death.
30 Ten percent of everything you harvest is holy and belongs to me, whether it grows in your fields or on your fruit trees. 31 If you want to buy back this part of your harvest, you may do so by paying what it is worth plus an additional 20 percent.
32 When you count your flocks and herds, one out of ten of every newborn animal is holy and belongs to me, 33 no matter how good or bad it is. If you substitute one animal for another, both of them become holy, and neither can be bought back.
34 Moses was on Mount Sinai when the Lord gave him these laws for the people of Israel.
Par solījumiem un veltījumiem
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kāds ar zvērestu ir apsolīts Kungam, lai dod Kungam pēc tava vērtējuma. 3 Tavs vērtējums lai ir šāds: par vīru no divdesmit līdz sešdesmit gadiem – piecdesmit šekeļu sudraba pēc svētvietas šekeļa. 4 Ja tā ir sieva, tavs vērtējums lai ir trīsdesmit šekeļi. 5 Ja tas ir kāds no piecu līdz divdesmit gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – divdesmit šekeļi, par sievu – desmit šekeļi. 6 Ja tas ir kāds no viena mēneša līdz piecu gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – pieci šekeļi sudraba, un sievas vērtējums lai ir trīs šekeļi sudraba. 7 Ja tam ir sešdesmit gadi un vairāk: ja tas ir vīrs, tad tavs vērtējums lai ir piecpadsmit šekeļi, ja sieva – desmit šekeļi. 8 Ja kāds ir par nabagu, lai maksātu pēc tava vērtējuma, tad lai to ved pie priestera, lai viņu novērtē priesteris pēc tā, cik liela ir zvērējušā rocība, – tā lai vērtē priesteris.
9 Ja lopu velta par upuri Kungam, tad tas viss ir Kungam svēts. 10 Lai viņš nemaina to pret citu, lai nemaina labu pret sliktu vai sliktu pret labu, bet, ja viņš tomēr ir apmainījis lopu pret lopu, tad gan pirmais, gan tas, pret ko viņš to apmainījis, ir svēts. 11 Ja lops ir nešķīsts un nav pienesams par upuri Kungam, tad lai lopu ved pie priestera. 12 Un lai priesteris to novērtē – vai labs vai slikts; kā tu, priesteri, to vērtēsi, tā būs. 13 Bet, ja viņš to grib izpirkt, tad lai pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu.
14 Ja kāds velta savu māju Kungam par svētumu, tad priesteris lai novērtē, vai tā ir laba vai slikta; kā priesteris novērtē, tā lai ir. 15 Ja tas, kas veltījis, grib savu māju izpirkt, tad lai pieliek klāt tās vērtībai vēl piekto daļu sudrabā, un tā ir viņa.
16 Ja kāds velta Kungam lauku, kas tam pieder, tad lai tavs vērtējums ir pēc tā, cik apsēts – par vienu omeru kviešu sējuma piecdesmit šekeļi sudraba. 17 Ja viņš velta savu lauku pirms jubilejas gada, lai tā cena ir pēc tava vērtējuma. 18 Bet, ja viņš velta savu lauku pēc jubilejas gada, tad priesteris lai aprēķina pēc gadiem, kas atlikuši līdz jubilejas gadam, un lai samazina vērtējumu. 19 Ja tas, kas veltījis, grib savu lauku izpirkt, lai viņš pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu sudrabā, un tas ir viņa. 20 Bet, ja viņš lauku neizpērk vai pārdod lauku kādam citam, tad lai tas vairs netiek izpirkts nekad. 21 Kad lauks tiek atlaists jubilejas gadā, tas ir svēts Kungam, – šis lauks ir upurēts un tiek par īpašumu priesterim.
22 Ja kāds velta Kungam lauku, ko nopircis, kas nav bijis viņa paša īpašums, 23 tad priesteris lai aprēķina tā vērtību līdz jubilejas gadam un lai tas maksā pilnu vērtību – tad tas ir svēts Kungam. 24 Jubilejas gadā lai lauku atdod atpakaļ tam, no kā viņš to nopirka, kam tas bija zemes īpašums. 25 Viss, ko tu vērtē, lai ir svētvietas šekeļos – šekelis ir divdesmit geras.
26 Taču pirmdzimtos, kas no lopiem kā pirmdzimtie pienākas Kungam, neviens lai nevelta – ne vērsi, ne aunu, jo tie tāpat pienākas Kungam. 27 Ja lops ir nešķīsts, tad viņš lai to atpērk pēc tava vērtējuma un vēl pieliek tam piekto daļu vērtības, bet, ja tas netiek atpirkts, tad lai to pārdod pēc tava vērtējuma. 28 Taču neviena velte, ko kāds Kungam velta no visa, kas tam pieder, – vai cilvēku, vai lopu, vai lauku, kas īpašumā, nevar ne pārdot, ne izpirkt – viss, kas veltīts, ir svētumu svētums Kungam. 29 Tas no cilvēkiem, kurš nodots iznīcības lāstam, nav izpērkams, tas lai mirtin mirst.
30 Desmitā daļa no tā, ko dod zeme – no sēklas, kas zemē, un koku augļiem, ir Kunga, tas ir svēts Kungam! 31 Ja kāds grib izpirkt kaut ko no viņa desmitās daļas, tad lai pieliek tai klāt vēl piekto daļu! 32 Un ik desmito daļu no liellopiem un sīklopiem, ikvienu, kas gājis zem rīkstes, – desmito daļu lai svēta Kungam! 33 Lai neviens neskatās, kas labs, kas slikts, lai neko nemaina, bet, ja samainījis, tad gan tas, gan iemainītais ir svēts – tas nevar tikt izpirkts.”
34 Šie ir baušļi, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Sīnaja kalnā.
