Israel's War against Midian
1 The Lord said to Moses, 2 “Before you die, make sure that the Midianites are punished for what they did to Israel.”
3 Then Moses told the people, “The Lord wants to punish the Midianites. So tell our men to prepare for battle. 4 Each tribe will send 1,000 men to fight.”
5 Twelve thousand men were picked from the tribes of Israel, and after they were prepared for battle, 6 Moses sent them off to war. Phinehas the son of Eleazar went with them and took along some things from the sacred tent and the trumpets for sounding the battle signal.
7 The Israelites fought against the Midianites, just as the Lord had commanded Moses. They killed all the men, 8 including Balaam son of Beor and the five Midianite kings, Evi, Rekem, Zur, Hur, and Reba. 9 The Israelites captured every woman and child, then led away the Midianites' cattle and sheep, and took everything else that belonged to them. 10 They also burned down the Midianite towns and villages.
11 Israel's soldiers gathered together everything they had taken from the Midianites, including the captives and the animals. 12-13 Then they returned to their own camp in the hills of Moab across the Jordan River from Jericho, where Moses, Eleazar, and the other Israelite leaders met the troops outside camp.
14 Moses became angry with the army commanders 15 and said, “I can't believe you let the women live! 16 They are the ones who followed Balaam's advice and invited our people to worship the god Baal Peor. That's why the Lord punished us by killing so many of our people. 17 You must put to death every boy and all the women who have ever had sex. 18 But do not kill the young women who have never had sex. You may keep them for yourselves.”
19 Then Moses said to the soldiers, “If you killed anyone or touched a dead body, you are unclean and have to stay outside the camp for seven days. On the third and seventh days, you must go through a ceremony to make yourselves and your captives clean. 20 Then wash your clothes and anything made from animal skin, goat's hair, or wood.”
21-23 Eleazar then explained, “If you need to purify something that won't burn, such as gold, silver, bronze, iron, tin, or lead, you must first place it in a hot fire. After you take it out, sprinkle it with the water that purifies. Everything else should only be sprinkled with the water. Do all of this, just as the Lord commanded Moses. 24 Wash your clothes on the seventh day, and after that, you will be clean and may return to the camp.”
Everything Taken from the Midianites Is Divided
25 The Lord told Moses:
26-27 Make a list of everything taken from the Midianites, including the captives and the animals. Then divide them between the soldiers and the rest of the people. Eleazar the priest and the family leaders will help you.
28-29 From the half that belongs to the soldiers, set aside for the Lord one out of every 500 people or animals and give these to Eleazar.
30 From the half that belongs to the people, set aside one out of every 50 and give these to the Levites in charge of the sacred tent.
31 Moses and Eleazar followed the Lord's instructions 32-35 and listed everything that had been taken from the Midianites. The list included 675,000 sheep and goats, 72,000 cattle, 61,000 donkeys, and 32,000 young women who had never had sex.
36-47 Each half included 337,500 sheep and goats, 36,000 cattle, 30,500 donkeys, and 16,000 young women. From the half that belonged to the soldiers, Moses counted out 675 sheep and goats, 72 cattle, 61 donkeys, and 32 women and gave them to Eleazar to be dedicated to the Lord. Then from the half that belonged to the people, Moses set aside one out of every 50 animals and women, as the Lord had said, and gave them to the Levites.
48 The army commanders went to Moses 49 and said, “Sir, we have counted our troops, and not one soldier is missing. 50 So we want to give the Lord all the gold jewelry we took from the Midianites. It's our gift to him for watching over us and our troops.”
51 Moses and Eleazar accepted the jewelry from the commanders, 52 and its total weight was over 200 kilograms. 53 This did not include the things that the soldiers had kept for themselves. 54 So Moses and Eleazar placed the gold in the Lord's sacred tent to remind Israel of what had happened.
Karš pret Midjānu
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Riebtin atrieb Israēla dēlus midjāniešiem! Pēc tam tu tiksi piepulcināts savai tautai.” 3 Un Mozus sacīja tautai: “Bruņojiet vīrus karam, ka tie dotos pret Midjānu – nest Midjānam Kunga atriebību. 4 Pa tūkstotim no cilts! Pa tūkstotim no cilts sūti tos karā no visām Israēla ciltīm!” 5 Un no Israēla tūkstošiem tika norīkoti pa tūkstotim no katras cilts – divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru. 6 Un Mozus sūtīja viņus karā pa tūkstotim no katras cilts – viņus un tiem līdzi Pinhāsu, priestera Elāzāra dēlu, un tam bija visi svētie trauki un sasaucamās taures. 7 Un viņi karoja pret Midjānu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visus vīrus. 8 Kopā ar tiem viņi nokāva Midjāna ķēniņus – Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, piecus midjāniešu ķēniņus, un viņi nokāva ar zobenu Bileāmu, Beora dēlu. 9 Un Israēla dēli sagūstīja midjāniešu sievas un to bērnus, visus viņu lopus un ganāmpulkus, tie nolaupīja visu viņu mantu. 10 Tie nodedzināja ar uguni visas viņu pilsētas, kur vien tie mita, un viņu apmetnes. 11 Tie ņēma visu guvumu un laupījumu – gan cilvēkus, gan lopus – 12 un veda tos pie Mozus, priestera Elāzāra un Israēla dēlu sapulces – gūstekņus, guvumu un laupījumu tie aizgādāja uz savu nometni Moāba klajumos, kas pie Jardānas iepretī Jērikai.
Atgriešanās no kara
13 Un Mozus, priesteris Elāzārs un visi sapulces vadoņi iznāca no nometnes tiem pretī. 14 Mozus sadusmojās uz karaspēka pavēlniekiem – virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, kas bija pārnākuši no kara. 15 Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs atstājāt dzīvas visas sievas? 16 Redzi, viņas pierunāja Israēla dēlus, kā teicis Bileāms, kļūt Kungam neuzticīgiem ar Peoru, un sērga nāca pār Kunga sapulci! 17 Un tagad nokaujiet visus bērnus, kas vīra dzimuma, un visas sievas, kam bijis vīrs, kas ar vīru gulējušas, – tās nokaujiet! 18 Bet visas meitenes, kas ar vīru nav gulējušas, atstājiet dzīvas! 19 Un septiņas dienas mītiet ārpus nometnes – ikviens, kas kādu nokāvis vai kas pieskāries nokautajam, lai šķīstās no grēka trešajā dienā un septītajā dienā – gan jūs, gan jūsu gūstekņi. 20 Šķīstiet no grēka visas drānas, visus ādas traukus, visu, kas darināts no kazu vilnas, un visus koka traukus!”
21 Un priesteris Elāzārs teica karavīriem, kas bija pārnākuši no kara: “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis Mozum. 22 Zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu – 23 visas lietas, kas iztur uguni, izvediet caur uguni, un tās būs šķīstas, taču lai tās tiek šķīstītas arī ar ūdeni, kas šķīsta no grēka, bet visas lietas, kas neiztur uguni, lai izved caur ūdeni. 24 Septītajā dienā mazgājiet savas drānas, tad jūs būsiet šķīsti un pēc tam varat nākt uz nometni.”
Laupījuma sadalīšana
25 Un Kungs teica Mozum: 26 “Kopā ar priesteri Elāzāru un sapulces tēvu galvenajiem saskaiti sagrābtos gūstekņus – gan cilvēkus, gan lopus. 27 Un sadali guvumu starp tiem, kas gāja karā un karoja, un pārējo sapulci. 28 Un no karavīriem, kas bija devušies karā, noskaiti nodevu Kungam no cilvēkiem, vērsēnien, ēzeļiem un sīklopiem – pa vienam no ik pieciem simtiem. 29 Ņem no viņu daļas un dod priesterim Elāzāram Kunga upurdāvanu. 30 Un no Israēla dēlu puses ņem pa vienam no ik piecdesmit – no cilvēkiem, vēršiem, ēzeļiem, sīklopiem un visiem lopiem – un dod tos levītiem, kas uzrauga kalpošanu Kunga Mājoklī.”
31 Tad Mozus un priesteris Elāzārs darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 32 Tik bija guvuma, kas atlicis no karavīru laupījuma, – seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu 33 un septiņdesmit divi tūkstoši vēršu, 34 un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu, 35 un trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku – sievu, kas ar vīru nebija gulējušas. 36 Un puse, tā daļa, kas tika tiem, kas bija gājuši karā, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu. 37 Nodeva Kungam no sīklopiem bija seši simti septiņdesmit pieci. 38 Vēršu bija trīsdesmit seši tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija septiņdesmit divi. 39 Ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti. Nodeva Kungam no tiem bija sešdesmit viens. 40 Un cilvēku bija sešpadsmit tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija trīsdesmit divi. 41 Un Mozus deva nodevu, Kunga upuri, priesterim Elāzāram, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 42 Un tā puse, kuru Mozus bija nodalījis Israēla dēliem no to daļas, kas bija devušies karā, 43 tā puse, kas tika sapulcei, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu. 44 Trīsdesmit seši tūkstoši vēršu. 45 Trīsdesmit tūkstoši pieci simti ēzeļu. 46 Sešpadsmit tūkstoši cilvēku. 47 Un no Israēla dēlu puses Mozus ņēma pa vienam no ik piecdesmit – gan no cilvēkiem, gan no lopiem – un deva tos levītiem, kas uzraudzīja kalpošanu Kunga Mājoklī, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
48 Tad pie Mozus nāca pavēlnieki, kas pār karaspēka tūkstošiem, – virsnieki pār tūkstošiem un simtiem. 49 Tie teica Mozum: “Tavi kalpi saskaitīja karavīrus, kas mums ir, un netrūkst neviena. 50 Un mēs esam atnesuši Kungam upuri no tā, kas katram bija zeltā, – rokassprādzes, kaklarotas, zīmoggredzenus, auskarus un piekarus, lai Kunga priekšā veiktu izlīgumu par mūsu grēku.” 51 Mozus un priesteris Elāzārs ņēma no tiem zeltu – visas no tā darinātās lietas. 52 Kopā tie upurēja Kungam sešpadsmit tūkstošus septiņsimt piecdesmit šekeļus zelta no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem – 53 no tā, ko karavīri bija salaupījuši katrs sev. 54 Mozus un priesteris Elāzārs ņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem un aiznesa uz Saiešanas telti – par Israēla dēlu piemiņas upuri Kunga priekšā.
