Job Continues
Gold and Silver Are Mined
1 Gold and silver are mined,
then purified;
2 the same is done
with iron and copper.
3 Miners carry lanterns
deep into the darkness
to search for these metals.
4 They dig tunnels
in distant, unknown places,
where they dangle by ropes.
5 Far beneath the grain fields,
fires are built
to break loose those rocks
6 that have jewels or gold.
7 Miners go to places unseen
by the eyes of hawks;
8 they walk on soil unknown
to the proudest lions.
9 With their own hands
they remove sharp rocks
and uproot mountains.
10 They dig through the rocks
in search of jewels
and precious metals.
11 They also uncover
the sources of rivers
and discover secret places.
Where Is Wisdom Found?
12 But where is wisdom found?
13 No human knows the way.
14 Nor can it be discovered
in the deepest sea.
* 15 It is worth much more
than silver or pure gold
16 or precious stones.
17 Nothing is its equal—
not gold or costly glass.
18 Wisdom is worth much more than
coral, jasper, or rubies.
19 All the topaz of Ethiopia
and the finest gold
cannot compare with it.
20 Where then is wisdom?
21 It is hidden from human eyes
and even from birds.
22 Death and destruction
have merely heard rumors
about where it is found.
23 God is the only one who knows
the way to wisdom;
24 he alone sees everything
beneath the heavens.
25 When God divided out
the wind and the water,
26 and when he decided the path
for rain and lightning,
27 he also determined the truth
and defined wisdom.
28 God told us, “Wisdom means
that you respect me, the Lord,
and turn from sin.”
Par gudrību un atziņu
1 Ir vietas, kur sudrabu rod,
kur zeltu tīra no sārņiem,
2 dzelzi no pīšļiem rok
un iežus pārkausē varā.
3 Cilvēks tumsai robežas sprauž,
izlodā malu malas,
iežus, kas tumsībā un nāves ēnā,
4 raktuves lauž, kur ļaužu nav,
kur nav minusi kāja, –
šūpojas virvēs, kur neviena nav!
5 Zeme, no kuras maize nāk,
apakšā ugunīs mutuļo,
6 zemes akmeņos safīri gul,
zelta smiltis ir tur.
7 Ērglis nezina taku turp,
nemana tos vanaga acs,
8 nemīņā tos lepnības dēli ,
nestaigā pār tiem lauva.
9 Pie krama liek cilvēks roku
un izceļ ar saknēm kalnus,
10 klintīs tas gultnes izcērt,
visus dārgumus redz tā acs.
11 Straumes nosien, lai neasaro,
apslēpto iznes gaismā!
12 Bet gudrība – kur to rast?
Un saprašana – kur tā mīt?
13 Nezin cilvēks ceļu pie tās,
nevar to rast dzīvo zemē.
14 Dzīle saka: manī tās nav!
Un dzelme saka: nav pie manis!
15 Nevar to atsvērt tīrā zeltā,
sudrabā nevar atmērīt,
16 par Ofīra kalumiem to nedabūt,
nedz dārgiem oniksiem un safīriem,
17 nestāv tai līdzās ne zelts, ne stikls,
nevar to iemīt pret zelta trauku.
18 Koraļļi, kristāls – kas piemin tos? –
par pērlēm gudrība vērtīgāka!
19 Nestāv tai līdzās pat Kūšas topāzi,
pat tīrā zeltā nevar to vērtēt!
20 Gudrība – no kurienes tā,
un saprašana – kur tā mīt?
21 Tā noslēpta visu dzīvo acīm,
no debesu putniem noglabāta.
22 Bezdibenis un nāve saka:
tik dzirdējuši esam par to!
23 Dievs saprot ceļu pie tās,
viņš vien zina tās vietu,
24 jo viņš līdz zemes malai redz,
skata visu, kas apakš debess!
25 Kad viņš vējam piešķīra svaru
un ūdenim nolika mēru,
26 kad viņš lietum likumu lēma
un ceļu pērkona dārdiem,
27 tad viņš skatīja to un pasludināja,
iedibināja to un pārbaudīja
28 un sacīja cilvēkam:
redzi, bijāt Kungu ir gudrība,
un vairīties ļauna ir saprašana!”
