Balaam's First Message
1 Balaam said to Balak, “Build seven altars here, then bring seven bulls and seven rams.”
2 After Balak had done this, they sacrificed a bull and a ram on each altar. 3 Then Balaam said, “Wait here beside your offerings, and I'll go somewhere to be alone. Maybe the Lord will appear to me. If he does, I will tell you everything he says.” And he left.
4 When God appeared to him, Balaam said, “I have built seven altars and have sacrificed a bull and a ram on each one.”
5 The Lord gave Balaam a message, then sent him back to tell Balak. 6 When Balaam returned, he found Balak and his officials standing beside the offerings.
7 Balaam said:
“King Balak of Moab brought me
from the hills of Syria
to curse Israel
and announce its doom.
8 But I can't go against God!
He did not curse
or condemn Israel.
* 9 “From the mountain peaks,
I look down and see Israel,
the obedient people of God.
10 They are living alone in peace.
And though they are many,
they don't bother
the other nations.
“I hope to obey God
for as long as I live
and to die in such peace.”
11 Balak said, “What are you doing? I asked you to come and place a curse on my enemies. But you have blessed them instead!”
12 Balaam answered, “I can say only what the Lord tells me.”
Balaam's Second Message
13 Balak said to Balaam, “Let's go somewhere else. Maybe if you see a smaller part of the Israelites, you will be able to curse them for me.” 14 So he took Balaam to a field on top of Mount Pisgah where lookouts were stationed. Then he built seven altars there and sacrificed a bull and a ram on each one.
15 “Wait here beside your offerings,” Balaam said. “The Lord will appear to me over there.”
16 The Lord appeared to Balaam and gave him another message, then he told him to go and tell Balak. 17 Balaam went back and saw him and his officials standing beside the offerings.
Balak asked, “What did the Lord say?”
18 Balaam answered:
“Pay close attention
to my words—
19 God is no mere human!
He doesn't tell lies
or change his mind.
God always keeps his promises.
20 “My command from God
was to bless these people,
and there's nothing I can do
to change what he has done.
21 Israel's king is the Lord God.
He lives there with them
and intends them no harm.
22 With the strength of a wild ox,
God led Israel out of Egypt.
23 No magic charms can work
against them—
just look what God has done
for his people.
24 They are like angry lions
ready to attack;
and they won't rest
until their victim
is gobbled up.”
25 Balak shouted, “If you're not going to curse Israel, then at least don't bless them.”
26 “I've already told you,” Balaam answered. “I will say only what the Lord tells me.”
Balaam's Third Message
27 Balak said to Balaam, “Come on, let's try another place. Maybe God will let you curse Israel from there.” 28 So he took Balaam to Mount Peor overlooking the desert north of the Dead Sea.
29 Balaam said, “Build seven altars here, then bring me seven bulls and seven rams.”
30 After Balak had done what Balaam asked, he sacrificed a bull and a ram on each altar.
Bileāma pirmais pravietojums
1 Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.” 2 Bālāks darīja, kā Bileāms teica. Bālāks un Bileāms upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam. 3 Un Bileāms teica Bālākam: “Nostājies pie sava sadedzināmā upura, un es iešu – varbūt tuvosies Kungs, panāksies man pretī, un, ko viņš man rādīs, to es tev teikšu.” Un viņš devās uz pašu virsotni.
4 Tad Dievs tuvojās Bileāmam, un Bileāms viņam teica: “Es uzcēlu septiņus altārus un katrā altārī upurēju vērsi un aunu!” 5 Un Kungs lika Bileāmam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!” 6 Un viņš gāja pie viņa atpakaļ, un, redzi, tas kopā ar visiem Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. 7 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“No Arāmas Bālāks mani atveda,
Moāba ķēniņš – no austrumu kalniem:
nāc, nolādi man Jēkabu,
nāc, liec lāstu Israēlam, –
8 bet kā lai nolādu, ko Dievs nav lādējis,
kā lai uzlieku lāstu tam, kam Dievs nav uzlicis?!
9 No klinšu virsotnēm es tos redzu,
no augstienēm es tos salūkoju –
re, tā ir tauta, kas viena mīt,
pie tautām nav pieskaitīta!
10 Kas saskaitīs Jēkabu –
kā putekļi! – un to, cik daudz Israēla vien ceturtdaļā?!
Lai mirst mana dvēsele taisnā nāvi,
lai mans gals tāds kā viņam!”
11 Un Bālāks teica Bileāmam: “Ko tu man nodarīji?! Es tevi atvedu, lai tu uzliktu lāstu maniem ienaidniekiem, bet, redzi, tu viņus svētīdams svētīji!” 12 Bet viņš atbildēja un teica: “Vai ne to, ko Kungs liek man mutē, man jārauga runāt?”
Bileāma otrais pravietojums
13 Un Bālāks viņam teica: “Nāc jel kopā ar mani uz citu vietu, arī no turienes tu tos varēsi redzēt – redzēsi gan tikai tos, kas tuvāk, visus neredzēsi, – un nolādi tos man no turienes!” 14 Un viņš aizveda to uz Cofīmas laukiem, uz Pisgas virsotni, uzcēla septiņus altārus un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam. 15 Tad Bileāms teica Bālākam: “Nostājies šeit pie sava sadedzināmā upura, kamēr es tur tikšos.” 16 Un Kungs tuvojās Bileāmam, lika viņam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!” 17 Un viņš gāja atpakaļ pie tā, un, redzi, tas kopā ar Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. Bālāks viņam jautāja: “Ko Kungs sacīja?” 18 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Celies, Bālāk, un klausies,
klausies manī, Ciporas dēls!
19 Dievs nav cilvēks, ka melos,
nav cilvēka dēls, kam paliek žēl!
Vai tad viņš runā un nedara,
vai sola un nepilda?
20 Redzi, man lika svētīt,
viņš svētīja, un es atsaukt nevaru!
21 Viņš vainas Jēkabam nemanīja,
trūkuma Israēlā neredzēja!
Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu,
un viņš ir līksms par savu Ķēniņu!
22 Dievs viņus ved no Ēģiptes,
kā meža vērši tie viņam!
23 Nav pesteļošanas Jēkabā,
nav pareģošanas Israēlā!
Nāks laiks, tad par Jēkabu teiks
un par Israēlu: to Dievs darījis!
24 Re, tā tauta kā lauvene ceļas,
kā lauva slienas!
Negulst, līdz neaprij saplosīto
un nokauto asinis neizdzer!”
25 Un Bālāks teica Bileāmam: “Ja tu tos lādēt nenolādi, tad arī svētīt nesvētī tos!” 26 Bileāms atbildēja un teica Bālākam: “Vai tad es tev neteicu: man ir jādara viss, ko teiks Kungs!”
27 Un Bālāks teica Bileāmam: “Nāc jel, dosimies uz citu vietu, varbūt tas Dievam šķitīs pareizāk un tu varēsi tos nolādēt no turienes.” 28 Tad Bālāks uzveda Bileāmu Peora virsotnē, kas slejas pār tuksneša klaju. 29 Un Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.” 30 Bālāks darīja, kā Bileāms teica, un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.
