King Josiah of Judah
(2 Chronicles 34.12 2)1 Josiah was 8 years old when he became king of Judah, and he ruled 31 years from Jerusalem. His mother Jedidah was the daughter of Adaiah from Bozkath. 2 Josiah always obeyed the Lord, just as his ancestor David had done.
Hilkiah Finds The Book of God's Law
(2 Chronicles 34.8-28)3 After Josiah had been king for 18 years, he told Shaphan, one of his highest officials:
Go to the Lord's temple 4 and ask Hilkiah the high priest to collect from the guards all the money that the people have donated. 5 Tell Hilkiah to give it to the men supervising the repairs to the temple. They can use some of the money to pay 6 the workers, and with the rest of it they can buy wood and stone for the repair work. 7 They are honest, so we won't ask them to keep track of the money.
8 While Shaphan was at the temple, Hilkiah handed him a book and said, “Look what I found here in the temple—The Book of God's Law.”
Shaphan read it, 9 then went back to Josiah and reported, “Your officials collected the money in the temple and gave it to the men supervising the repairs. 10 But there's something else, Your Majesty. The priest Hilkiah gave me this book.” Then Shaphan read it out loud.
11 When Josiah heard what was in The Book of God's Law, he tore his clothes in sorrow. 12 At once he called together Hilkiah, Shaphan, Ahikam son of Shaphan, Achbor son of Micaiah, and his own servant Asaiah. He said, 13 “The Lord must be furious with me and everyone else in Judah, because our ancestors did not obey the laws written in this book. Go find out what the Lord wants us to do.”
14 The five men left at once and went to talk with Huldah the prophet. Her husband was Shallum, who was in charge of the king's clothes. Huldah lived in the northern part of Jerusalem, and when they met in her home, 15 she said:
You were sent here by King Josiah, and this is what the Lord God of Israel says to him: 16 “Josiah, I am the Lord! And I will see to it that this country and everyone living in it will be destroyed. It will happen just as this book says. 17 The people of Judah have rejected me. They have offered sacrifices to foreign gods and have worshiped their own idols. I cannot stand it any longer. I am furious.
18 “Josiah, listen to what I am going to do. 19 I noticed how sad you were when you read that this country and its people would be completely wiped out. You even tore your clothes in sorrow, and I heard you cry. 20 So I will let you die in peace, before I destroy this place.”
The men left and took Huldah's answer back to Josiah.
Jošijāhu valda pār Jūdu
(2L 34:1–2)1 Jošijāhu sāka valdīt astoņu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīsdesmit vienu gadu, un viņa mātes vārds bija Jedīda, Adāja meita, no Bockatas. 2 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.
Hilkija atrod bauslības grāmatu
(2L 34:8–28)3 Kad ķēniņam Jošijāhu bija astoņpadsmit gadu, viņš sūtīja rakstvedi Šāfānu, Acaljāhu dēlu, Mešullāma dēla dēlu, uz Kunga namu un sacīja: 4 “Ej pie augstā priestera Hilkijas un saskaiti naudu, kas ienākusi Kunga namā, ko durvju sargi savākuši no tautas, 5 un to lai dod Kunga nama darbu pārraugiem, un tie lai dod naudu Kunga nama strādniekiem tempļa plaisu labošanai – 6 amatniekiem, namdariem un mūrniekiem, lai tie pērk kokus un tēstus akmeņus un salabo templi.” 7 Bet par izsniegto naudu norēķinus neprasīja, jo tie visu darīja uzticīgi.
8 Augstais priesteris Hilkija sacīja rakstvedim Šāfānam: “Es atradu Kunga namā bauslības grāmatu!” Hilkija iedeva grāmatu Šāfānam, un tas to lasīja. 9 Rakstvedis Šāfāns nāca pie ķēniņa un ziņoja: “Tavi kalpi ņēma naudu, kas bija templī, un deva to Kunga nama darbu pārraugiem.” 10 Un rakstvedis Šāfāns stāstīja ķēniņam: “Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.” Un Šāfāns to lasīja ķēniņam priekšā.
11 Kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, viņš saplēsa savas drānas. 12 Tad ķēniņš pavēlēja priesterim Hilkijam un Ahīkāmam, Šāfāna dēlam, Ahboram, Mihas dēlam, rakstvedim Šāfānam un ķēniņa kalpam Asājam: 13 “Ejiet un iztaujājiet Kungu manis, tautas un visas Jūdas dēļ par atrastās grāmatas vārdiem, jo Kunga dusmas ir lielas – tās ir iedegušās pret mums, jo mūsu tēvi nav pildījuši šīs grāmatas vārdus un nav darījuši visu, kas tajā mums sacīts!”
14 Tad priesteris Hilkija, Ahīkāms, Ahbors, Šāfāns un Asāja gāja pie pravietes Huldas, tērpu pārziņa Šallūma, Tikvas dēla, Harhasa dēla dēla sievas – viņa dzīvoja Jeruzālemes nomalē, – un tie runāja ar viņu. 15 Viņa tiem sacīja: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: sakiet vīram, kurš jūs pie manis sūtīja: 16 tā saka Kungs: redzi, ļaunums nāks pār šo vietu un tās iemītniekiem. Notiks viss, par ko Jūdas ķēniņš lasīja šajā grāmatā! 17 Tas būs tāpēc, ka tie mani atmeta un kvēpināja citiem dieviem, mani sadusmodami ar visiem savu roku darinājumiem. Manas dusmas ir iedegušās pret šo vietu, un tās neapdzisīs! 18 Tā sakiet Jūdas ķēniņam, kurš jūs sūtīja iztaujāt Kungu: tā saka Kungs, Israēla Dievs, par to, ko tu dzirdēji: 19 tāpēc, ka tava sirds ir jūtīga un tu zemojies Kunga priekšā, dzirdēdams viņa vārdus par šo vietu, tās iemītniekiem, visām šausmām un lāstu, un tu saplēsi savas drānas un raudāji manā priekšā, – tāpēc es tevi uzklausu, saka Kungs. 20 Redzi, tādēļ es tevi piepulcināšu tēviem un mierā tevi guldīs kapā, tavas acis neredzēs visu ļaunumu, kam es likšu nākt pār šo vietu!” Šos vārdus viņi atstāstīja ķēniņam.
