The Lord Promises To Give the Land Back to His People
1-2 I was still being held prisoner in the courtyard of the palace guards when the Lord told me:
I am the Lord, and I created the whole world. 3 Ask me, and I will tell you things that you don't know and can't find out.
4-5 Many of the houses in Jerusalem and some of the buildings at the royal palace have been torn down to be used in repairing the walls to keep out the Babylonian attackers. Now there are empty spaces where the buildings once stood. But I am furious, and these spaces will be filled with the bodies of the people I kill. The people of Jerusalem will cry out to me for help, but they are evil, and I will ignore their prayers.
6 Then someday, I will heal this place and my people as well, and let them enjoy unending peace. 7 I will give this land to Israel and Judah once again, and I will make them as strong as they were before. 8 They sinned and rebelled against me, but I will forgive them and take away their guilt. 9 When that happens, all nations on earth will see the good things I have done for Jerusalem, and how I have given it complete peace. The nations will celebrate and praise and honor me, but they will also tremble with fear because of the powerful things I have done.
10 Jeremiah, you say that this land is a desert without people or animals, and for now, you are right. The towns of Judah and the streets of Jerusalem are deserted, and people and animals are nowhere to be seen. But someday you will hear 11 happy voices and the sounds of parties and wedding celebrations. And when people come to my temple to offer sacrifices to thank me, you will hear them say:
“We praise you,
Lord All-Powerful!
You are good to us,
and your love never fails.”
The land will once again be productive. 12-13 Now it is empty, without people or animals. But when that time comes, shepherds will take care of their flocks in pastures near every town in the hill country, in the foothills to the west, in the Southern Desert, in the land of the Benjamin tribe, and around Jerusalem and the towns of Judah.
I, the Lord, have spoken.
The Lord's Wonderful Promise
14 The Lord said:
I made a wonderful promise to Israel and Judah, and the days are coming when I will keep it.
15 I promise that the time will come
when I will appoint a king
from the family of David,
a king who will be honest
and rule with justice.
16 In those days,
Judah will be safe;
Jerusalem will have peace
and will be named,
“The Lord Gives Justice.”
17 The king of Israel will be one of David's descendants, 18 and there will always be priests from the Levi tribe serving at my altar and offering sacrifices to please me and to give thanks.
19 Then the Lord told me:
20 I, the Lord, have an agreement with day and night, so they always come at the right time. You can't break the agreement I made with them, 21 and you can't break the agreements I have made with David's family and with the priests from the Levi tribe who serve at my altar. A descendant of David will always rule as king of Israel, 22 and there will be more descendants of David and of the priests from the Levi tribe than stars in the sky or grains of sand on the beach.
23 The Lord also said:
24 You've heard foreigners insult my people by saying, “The Lord chose Israel and Judah, but now he has rejected them, and they are no longer a nation.”
25 Jeremiah, I will never break my agreement with the day and the night or let the sky and the earth stop obeying my commands. 26 In the same way, I will never reject the descendants of Abraham, Isaac, and Jacob or break my promise that they will always have a descendant of David as their king. I will be kind to my people Israel, and they will be successful again.
Jeruzālemes brūces tiks dziedinātas
1 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju otrreiz, kad vēl viņš bija ieslodzīts cietuma pagalmā: 2 “Tā saka Kungs, kas rada, veido un dibina zemi – Kungs ir viņa vārds: 3 sauc mani, un es tev atbildēšu, un es vēstīšu tev lielas un apslēptas lietas, ko tu nezini.
4 Jo tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šīs pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņu namiem, kas ir noplēsti priekš aplenkuma vaļņiem, lai stātos pretī zobenam 5 cīņā ar kaldiešiem un lai pildītu tos ar ļaužu līķiem, ko es kāvu savās dusmās un niknumā, – viņu ļaunuma dēļ es paslēpu savu vaigu no tiem un no šīs pilsētas! 6 Redzi, es došu tiem nākamību un dziedināšanu, es tos dziedēšu un dāvāšu tiem bagātību, mieru un drošību. 7 Es atvedīšu atpakaļ Jūdas un Israēla gūstekņus un darīšu tos tādus kā senāk. 8 Es šķīstīšu viņus no visām vainām, ko tie pret mani grēkoja, un es piedošu visas viņu vainas, ar ko tie pret mani grēkoja un dumpojās. 9 Un šī pilsēta būs man par līksmi un slavu un par godu visām zemes tautām, kuras dzirdēs visu to labo, ko es tiem daru. Un tie drebēs un trīsēs visa labā un miera dēļ, ko es tiem devu!”
10 Tā saka Kungs: “Šajā vietā, par kuru jūs sakāt: tā ir postaža, kur ne zvēra, ne cilvēka, Jūdas pilsētas un Jeruzālemes laukumi ir izdeldēti, ka ne cilvēka, ne iemītnieka, ne zvēra! – 11 atkal skanēs līksmes un prieka balss, balss, kas teiks: slavējiet Pulku Kungu, Kungs ir labs, un viņa žēlastība ir uz mūžiem! – un viņi pateiksies Kunga namā, jo es atvedīšu atpakaļ šīs zemes gūstekņus kā senāk,” saka Kungs.
12 Tā saka Pulku Kungs: “Šajā nopostītajā vietā, kur ne zvēra, ne cilvēka, un visās tās pilsētās atkal būs pļavas, kur ganiem laist avis. 13 Kalnienes pilsētās, Šefelas pilsētās, Negebas pilsētās un visapkārt Benjāmina zemei, un Jūdas pilsētās atkal ganīs tie, kas savas avis prot skaitīt,” saka Kungs.
Dāvida atvase un derība ar Dāvidu
14 “Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “kad es piepildīšu solījumu, ko teicu Israēla namam un Jūdas namam! 15 Tanīs dienās, tanī laikā es taisnībā izdiedzēšu Dāvidam atvasi, viņš darīs uz zemes tiesu un taisnību. 16 Tanīs dienās tiks glābta Jūda un Jeruzāleme dzīvos drošībā, un viņa vārdu sauks: Kungs – mūsu taisnība!
17 Jo tā saka Kungs: Dāvidam netrūks vīra, kas sēž Israēla nama tronī. 18 Un Levī priesteriem manā priekšā nekad netrūks vīra, kas pienes sadedzināmos upurus, kvēpina labības dāvanas un ziedo kaujamos upurus!”
19 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 20 “Tā saka Kungs: ja jūs lauztu manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka vairs nebūtu dienas un nakts savā laikā, 21 tikai tad tiktu lauzta mana derība ar manu kalpu Dāvidu – tikai tad viņam nebūtu dēla, kas valdītu viņa tronī, un Levī priesteru, kas man kalpo! 22 Kā debesu pulki nav saskaitāmi un jūras smiltis nav nosveramas, tā es vairošu sava kalpa Dāvida dzimumu un levītu dzimumu, kuri man kalpo.”
23 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 24 “Vai nedzirdi, ka šī tauta saka: divas ciltis Kungs izvēlējās, bet atmeta tās! – Manu tautu tie nīst, viņu acīs tā vairs nav mana tauta!
25 Tā saka Kungs: ja es nebūtu dibinājis savu derību ar dienu un nakti un nolicis debesu un zemes likumus, 26 tad es būtu atmetis arī Jēkabu un kalpu Dāvidu, – nebūtu ņēmis no viņu dzimuma valdniekus pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācējiem! Es atvedīšu gūstekņus atpakaļ un viņus apžēlošu!”
