1 Balaam was sure that the Lord would tell him to bless Israel again. So he did not use any magic to find out what the Lord wanted him to do, as he had the first two times. Instead, he looked out toward the desert 2 and saw the tribes of Israel camped below. Just then, God's Spirit took control of him, 3 and Balaam said:
“I am the son of Beor,
and my words are true,
so listen to my message!
4 It comes from the Lord,
the God All-Powerful.
I bowed down to him
and saw a vision of Israel.
5 “People of Israel,
your camp is lovely.
6 It's like a grove of palm trees
or a garden beside a river.
You are like tall aloe trees
that the Lord has planted,
or like cedars
growing near water.
7 You and your descendants
will prosper like an orchard
beside a stream.
Your king will rule with power
and be a greater king
than Agag the Amalekite.
8 With the strength of a wild ox,
God led you out of Egypt.
You will defeat your enemies,
shooting them with arrows
and crushing their bones.
9 Like a lion you lie down,
resting after an attack.
Who would dare disturb you?
“Anyone who blesses you
will be blessed;
anyone who curses you
will be cursed.”
10 When Balak heard this, he was so furious that he pounded his fist against his hand and said, “I called you here to place a curse on my enemies, and you've blessed them three times. 11 Leave now and go home! I told you I would pay you well, but since the Lord didn't let you do what I asked, you won't be paid.”
12 Balaam answered, “I told your messengers 13 that even if you offered me a palace full of silver or gold, I would still obey the Lord. And I explained that I would say only what he told me. 14 So I'm going back home, but I'm leaving you with a warning about what the Israelites will someday do to your nation.”
Balaam's Fourth Message
15 Balaam said:
“I am the son of Beor,
and my words are true,
so listen to my message!
16 My knowledge comes
from God Most High,
the Lord All-Powerful.
I bowed down to him
and saw a vision of Israel.
17 “What I saw in my vision
hasn't happened yet.
But someday, a king of Israel
will appear like a star.
He will wipe out you Moabites
and destroy those tribes
who live in the desert.
18 Israel will conquer Edom
and capture the land
of that enemy nation.
19 The king of Israel will rule
and destroy the survivors
of every town there.
20 “And I saw this vision
about the Amalekites:
Their nation is now great,
but it will someday
disappear forever.
21 “And this is what I saw
about the Kenites:
They think they're safe,
living among the rocks,
22 but they will be wiped out
when Assyria conquers them.
23 “No one can survive
if God plans destruction.
24 Ships will come from Cyprus,
bringing people who will invade
the lands of Assyria and Eber.
But finally, Cyprus itself
will be ruined.”
25 After Balaam finished, he started home, and Balak also left.
Bileāma trešais pravietojums
1 Un Bileāms manīja, ka Kungam labpatīk svētīt Israēlu, un viņš negāja burties kā citas reizes, bet vērsa savu vaigu pret tuksnesi. 2 Bileāms pacēla savas acis un redzēja Israēlu mītam savās ciltīs, un pār viņu nāca Dieva Gars. 3 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Bileāma, Beora dēla, vēsts,
tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,
4 tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka,
kurš redz Visuspēcīgā redzējumus,
kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!
5 Cik labas ir tavas teltis, Jēkab!
Tavi mājokļi, Israēl!
6 Kā plaša upes ieleja,
kā dārzi, kas upmalā,
kā alvejas, ko stādījis Kungs,
kā ciedri pie ūdens!
7 Ūdens viņa smeļamā kausā plūdīs,
viņa pēcnācējiem – ūdeņi dāsni!
Būs augstāks par Agagu viņa ķēniņš,
stipra būs viņa ķēniņvalsts!
8 Dievs viņu ved no Ēģiptes,
kā mežonīgi vērši tie viņam!
Viņš aprīs tautas, savus pretiniekus,
sadragās tiem kaulus un caururbs bultām!
9 Viņš guļas, nogulst kā lauva,
kā lauvene – kas viņu piecels? –
kas tevi svēta, būs svētīts,
kas tevi nolād, būs nolādēts!”
10 Tad Bālāks iedegās dusmās pret Bileāmu, Bālāks sasita plaukstas un teica Bileāmam: “Es tevi saucu, lai tu nolādi manus ienaidniekus, bet, redzi, tu viņus svētīji trīs reizes! 11 Un tagad – mūc projām, no kurienes nācis! Es teicu: godāt es tevi pagodināšu, bet, redzi, Kungs tev godu nav devis!” 12 Un Bileāms teica Bālākam: “Vai tad jau taviem vēstnešiem, ko tu pie manis atsūtīji, es neteicu: 13 kaut man Bālāks dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, es nevaru pārkāpt Kunga pavēli – darīt ne labu, ne sliktu no sava prāta, bet, ko Kungs man sacīs, to es teikšu! 14 Un tagad, redzi, es eju pie savas tautas, nāc, es tev teikšu, ko šī tauta darīs tavai tautai jau drīz vien!”
Bileāma ceturtais pravietojums
15 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Bileāma, Beora dēla, vēsts,
tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,
16 tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka,
kurš zina Visuaugstā atziņu,
kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!
17 Es viņu redzu, bet ne tagad,
es viņu salūkoju, bet ne tuvu –
radīsies zvaigzne no Jēkaba,
nāks zizlis no Israēla,
tas satrieks Moāba deniņus
un paurus visiem Šēta dēliem.
18 Kļūs Edoms viņam par īpašumu,
viņam par īpašumu kļūs Seīrs, –
saviem ienaidniekiem Israēls rādīs spēku!
19 Tad nāks kāds no Jēkaba
un izdeldēs pilsētas, kas vēl būs atlikušas!
20 Tad viņš paraudzījās uz Amālēku un līdzībā teica:
pirmais starp tautām Amālēks,
bet viņa gals ir posts!
21 Un viņš paraudzījās uz kēnieti un līdzībā teica:
droša ir tava mājvieta,
klintī uzslieta tava ligzda,
22 bet Kains tiks nosvilināts!
Cik ilgi, līdz Asīrija tevi gūstīs?
23 Tad viņš līdzībā teica:
vai tam! kas dzīvos, kad Dievs šo darīs!
24 Un kitiešu kuģi –
tie gan apspiedīs Asīriju un Ēberu,
bet arī tiem pienāks gals!”
25 Tad Bileāms cēlās un devās atpakaļ, un arī Bālāks gāja savu ceļu.
