Jeremiah Buys a Field
1 The Lord spoke to me in the tenth year that Zedekiah was king of Judah, which was the eighteenth year that Nebuchadnezzar was king of Babylonia. 2 At that time, the Babylonian army had surrounded Jerusalem, and I was in the prison at the courtyard of the palace guards. 3 Zedekiah had ordered me to be held there because I told everyone that the Lord had said:
I am the Lord, and I am about to let the king of Babylonia conquer Jerusalem. 4 King Zedekiah will be captured and taken to King Nebuchadnezzar, who will speak with him face to face. 5 Then Zedekiah will be led away to Babylonia, where he will stay until I am finished with him. So, if you people of Judah fight against the Babylonians, you will lose. I, the Lord, have spoken.
6 Later, when I was in prison, the Lord said:
7 Jeremiah, your cousin Hanamel, the son of your uncle Shallum, will visit you. He must sell his field near the town of Anathoth, and because you are his nearest relative, you have the right and the responsibility to buy it and keep it in the family.
8 Hanamel came, just as the Lord had promised. And he said, “Please buy my field near Anathoth in the territory of the Benjamin tribe. You have the right to buy it, and if you do, it will stay in our family.”
The Lord had told me to buy it 9 from Hanamel, and so I did. The price was 17 pieces of silver, and I weighed out the full amount on a scale. 10-11 I had two copies of the bill of sale written out: an official copy containing the details of our agreement and another copy, without the details. Some witnesses and I signed the official copy, which was folded and tied, before being sealed shut with hot wax. Then I gave Hanamel the silver. 12 And while he, the witnesses, and all the other Jews sitting in the courtyard were still watching, I gave both copies to Baruch son of Neriah.
13-14 I told Baruch that the Lord had said:
Take both copies of this bill of sale, one sealed shut and the other open, and put them in a clay jar so they will last a long time. 15 I am the Lord All-Powerful, the God of Israel, and I promise you that people will once again buy and sell houses, farms, and vineyards in this country.
Jeremiah Questions the Lord
16 Then I prayed:
17 Lord God, you stretched out your mighty arm and made the sky and the earth. You can do anything. 18 You show kindness for a thousand generations, but you also punish people for the sins of their parents. You are the Lord All-Powerful. 19 With great wisdom you make plans, and with your great power you do all the mighty things you planned. Nothing we do is hidden from your eyes, and you reward or punish us as we deserve.
20 You are famous because you worked miracles in Egypt, and you are still working them in Israel and in the rest of the world as well. 21 You terrified the Egyptians with your miracles, and you reached out your mighty arm and rescued your people Israel from Egypt. 22 Then you gave Israel this land rich with milk and honey, just as you had promised our ancestors.
23 But when our ancestors took over the land, they did not obey you. And now you have punished Israel with disaster. 24 Jerusalem is under attack, and we suffer from hunger and disease. The Babylonians have already built dirt ramps up to the walls of our city, and you can see that Jerusalem will be captured just as you said.
25 So why did you tell me to get some witnesses and buy a field with my silver, when Jerusalem is about to be captured by the Babylonians?
The Lord Explains about the Field
26 The Lord explained:
27 Jeremiah, I am the Lord God. I rule the world, and I can do anything!
28 It is true that I am going to let King Nebuchadnezzar of Babylonia capture Jerusalem. 29 The Babylonian army is already attacking, and they will capture the city and set it on fire. The people of Jerusalem have made me angry by going up to the flat roofs of their houses and burning incense to Baal and offering wine sacrifices to other gods. Now these houses will be burned to the ground!
30-33 The kings and the officials, the priests and the prophets, and everyone else in Israel and Judah have turned from me and made me angry by worshiping idols. Again and again I have tried to teach my people to obey me, but they refuse to be corrected.
I am going to get rid of Jerusalem, because its people have done nothing but evil. 34 They have set up repulsive idols in my temple, and now it isn't a fit place to worship me. 35 And they led Judah into sin by building places to worship Baal in Hinnom Valley, where they also sacrificed their sons and daughters to the god Molech. I have never even imagined they would commit such disgusting sins.
36 Jeremiah, what you said is true. The people of Jerusalem are suffering from hunger and disease, and so the king of Babylonia will be able to capture Jerusalem.
37 I am angry with the people of Jerusalem, and I will scatter them in foreign countries. But someday I will bring them back here and let them live in safety. 38 They will be my people, and I will be their God. 39-41 I will make their thoughts and desires pure. Then they will realize that, for their own good and the good of their children, they must worship only me. They will even be afraid to turn away from me. I will make an agreement with them that will never end, and I won't ever stop doing good things for them. With all my heart I promise that they will be planted in this land once again. 42 Even though I have brought disaster on the people, I will someday do all these good things for them.
43 Jeremiah, when you bought the field, you showed that fields will someday be bought and sold again. You say that this land has been conquered by the Babylonians and has become a desert, emptied of people and animals. 44 But someday, people will again spend their silver to buy fields everywhere—in the territory of Benjamin, the region around Jerusalem and the towns of Judah, and in the hill country, the foothills to the west, and the Southern Desert. Buyers and sellers and witnesses will sign and seal the bills of sale for the fields. It will happen, because I will give this land back to my people. I, the Lord, have spoken.
Jeremija pērk tīrumu Jeruzālemes aplenkuma laikā
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Cedekijas desmitajā gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebūkadnecara valdīšanas gads. 2 Tolaik Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, bet pravietis Jeremija bija ieslodzīts Jūdas ķēniņa nama cietuma pagalmā. 3 Viņu ieslodzīja Jūdas ķēniņš Cedekija, sacīdams: “Kādēļ tu pravietoji: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to ieņems. 4 Un Jūdas ķēniņš Cedekija nepaglābsies no kaldiešu rokas, viņš tiks atdots Bābeles ķēniņa rokā – runās ar viņu muti pret muti un skatīsies aci pret aci! 5 Viņš aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur tas paliks, kamēr es viņu piemeklēšu, saka Kungs, jo, kaut tu pret kaldiešiem cīnīsies, tu tos nepieveiksi!”
6 Jeremija teica: “Pār mani nāca Kunga vārds: 7 redzi, Hanamēls, Šallūma dēls, tavs tēvocis, nāk pie tevis un saka: pērc manu lauku, kas Anātotā, jo tev ir pirmpirkuma tiesības.” 8 Kā Kungs bija teicis, pie manis uz cietuma pagalmu atnāca mana tēvoča dēls Hanamēls un teica: “Pērc jel manu lauku, kas Anātotā, Benjāmina zemē, jo tev ir mantošanas un pirmpirkuma tiesības, pērc to sev!” Un es zināju, ka tas ir Kunga vārds. 9 Un es nopirku no Hanamēla, mana tēvoča dēla, lauku, kas Anātotā, un iesvēru viņam sudrabu – septiņpadsmit šekeļus sudraba. 10 Par darījumu es uzrakstīju līgumu, apzīmogoju, apliecināju ar lieciniekiem un uz svariem nosvēru sudrabu. 11 Un es paņēmu apzīmogoto līgumu ar nosacījumiem un noteikumiem, un pirkšanas apliecības norakstu. 12 Un es iedevu pirkšanas līgumu Bārūham, Nērijas dēlam, Mahsēja dēlam, mana tēvoča Hanamēla un liecinieku klātbūtnē, un tie parakstījās pirkšanas līgumā visu to jūdu klātbūtnē, kuri sēdēja cietuma pagalmā. 13 Viņu klātbūtnē es pavēlēju Bārūham: 14 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ņemiet šo apzīmogoto pirkšanas līgumu un šo pirkšanas apliecību un lieciet tos māla traukā, lai tie var glabāties daudzas dienas.” 15 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Šajā zemē atkal pirks namus, laukus un vīnadārzus!”
Jeremija lūdz šā notikuma izskaidrojumu
16 Atdevis Bārūham, Nērijas dēlam, pirkšanas līgumu, es lūdzos Kungu: 17 “Ak, Kungs Dievs! Redzi, ar savu lielo spēku un ar savu izstiepto elkoni tu radīji debesis un zemi, nekas tev nav neiespējams! 18 Tu izrādi žēlastību tūkstošiem un tēvu grēkus piepildi pie viņu bērniem! Lielais un varenais Dievs, Pulku Kungs ir tavs vārds! 19 Liels padomā un darbu skaitā! – Tavas acis ir atdarītas pār visiem cilvēka dēlu ceļiem, lai katram darītu pēc viņa gājuma un pēc viņa darba augļiem. 20 Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē, līdz šai dienai Israēlā un pie cilvēkiem, tā tu iemantoji slavu, un tā pastāv vēl šodien! 21 Ar zīmēm un brīnumiem, savu stipro roku un izstiepto elkoni, un šausmas dvesošiem brīnumiem tu izvedi savu tautu no Ēģiptes zemes! 22 Tu devi viņiem šo zemi, kā biji zvērējis to dot viņu tēviem, zemi, kur plūst medus un piens! 23 Un viņi atnāca un to iemantoja, bet tavā balsī neklausījās un pēc tavas bauslības nestaigāja, visu, ko tu tiem vēlēji darīt, tie nedarīja, – tad tu liki, lai tiem notiek šis ļaunums! 24 Redzi, ap pilsētu jau aplenkuma valnis, un to ieņems – ar zobenu, badu un mēri šī pilsēta ir atdota kaldiešu rokās, kuri karo pret to! Kā tu teici, tā ir! Nu tu redzi! 25 Un tu, Kungs Dievs, man teici: pērc lauku par sudrabu un apliecini to ar lieciniekiem! – Bet nu pilsēta atdota kaldiešiem!”
Dieva atbilde
26 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 27 “Redzi, es esmu Kungs, visu dzīvo Dievs! Vai man kas ir neiespējams!? 28 Tādēļ tā saka Kungs: redzi, šo pilsētu es atdošu kaldiešu rokā un Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un viņš to ieņems! 29 Un kaldiešu karavīri nāks pār šo pilsētu un to nodedzinās ar uguni, nosvilinās gan to, gan mājas, uz kuru jumtiem kvēpināja Baalam un laistīja lejamos upurus citiem dieviem, mani kaitinādami! 30 Jo Jūdas dēli un Israēla dēli kopš jaunības darījuši ļaunu pret mani, Israēla dēli mani tikai kaitinājuši ar saviem darinājumiem, saka Kungs. 31 Šī pilsēta man ir bijusi par dusmām un niknumu no dienas, kad viņi to uzcēla, līdz šai dienai! Es to novākšu no savas priekšas! 32 Visa Israēla dēlu un Jūdas dēlu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami: viņi, viņu ķēniņi, viņu augstmaņi, viņu priesteri un viņu pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iemītnieki! 33 Man viņi pagrieza muguru, ne seju, kaut es viņus mācīju, bez mitas mācīju, bet viņi neklausīja un mācību nepieņēma! 34 Viņi laistīja savas preteklības namā, kas saukts manā vārdā, to sagānīdami. 35 Ben-Hinnomas ielejā viņi cēla augstienes Baalam, lai ziedotu Moleham savus dēlus un meitas, – es viņiem to nepavēlēju, no manas mutes tas nenāca, ka tie dara šo preteklību, apgrēcinādami Jūdu!
36 Tādēļ tagad tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par ko jūs sakāt, ka tā atdota Bābeles ķēniņa rokā ar zobenu, badu un mēri: 37 redzi, es sapulcēšu viņus no visām tām zemēm, kur esmu tos aiztriecis – savās dusmās, niknumā un bardzībā, un es viņus atvedīšu uz šejieni atpakaļ un ļaušu tiem dzīvot drošībā. 38 Un viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs! 39 Es došu tiem vienu prātu un vienu gaitu, lai tie bīstas mani uz mūžiem par labu sev pašiem un saviem dēliem. 40 Es slēgšu ar viņiem mūža derību, ka es nenovērsīšos no viņiem un darīšu tiem labu, un es likšu tiem sirdī manis bijāšanu, lai tie nenovēršas no manis. 41 Un es līksmošu, tiem darīdams labu, patiesi – es dēstīšu viņus šai zemē no visas sirds un dvēseles!
42 Jo tā saka Kungs: kā es nesu šai tautai visu šo lielo ļaunumu, tā es nesīšu viņiem visu labo, ko esmu apsolījis. 43 Šai zemē tiks pirkti lauki, par kuriem jūs sakāt: tie ir nopostīti, kur ne zvēra, ne cilvēka, tie atdoti kaldiešu rokā, – 44 laukus par sudrabu pirks, slēgs līgumus, apzīmogos un apliecinās ar lieciniekiem. Benjāmina zemē, visapkārt Jeruzālemei un Jūdas pilsētās, kalnienes pilsētās un Šefelas pilsētās, un Negebas pilsētās, jo gūstekņus es atvedīšu atpakaļ,” saka Kungs.
