Jeremiah's Message in the Temple
(Jeremiah 7.1-15)1 Soon after Jehoiakim became king of Judah, the Lord said:
2 Jeremiah, I have a message for everyone who comes from the towns of Judah to worship in my temple. Go to the temple courtyard and speak every word that I tell you. 3 Maybe the people will listen this time. And if they stop doing wrong, I will change my mind and not punish them for their sins. 4 Tell them that I have said:
You have refused to listen to me and to obey my laws and teachings. 5 Again and again I have sent my servants the prophets to preach to you, but you ignored them as well. Now I am warning you that if you don't start obeying me at once, 6 I will destroy this temple, just as I destroyed the town of Shiloh. Then everyone on earth will use the name “Jerusalem” as a curse word.
Jeremiah on Trial
7 The priests, the prophets, and everyone else in the temple heard what I said, 8-9 and as soon as I finished, they all crowded around me and started shouting, “Why did you preach that the Lord will destroy this temple, just as he destroyed Shiloh? Why did you say that Jerusalem will be empty and lie in ruins? You ought to be put to death for saying such things in the Lord's name!” Then they had me arrested.
10 The royal officers heard what had happened, and they came from the palace to the new gate of the temple to be the judges at my trial. 11 While they listened, the priests and the prophets said to the crowd, “All of you have heard Jeremiah prophesy that Jerusalem will be destroyed. He deserves the death penalty.”
12-13 Then I told the judges and everyone else:
The Lord himself sent me to tell you about the terrible things he will do to you, to Jerusalem, and to the temple. But if you change your ways and start obeying the Lord, he will change his mind.
14 You must decide what to do with me. Just do whatever you think is right. 15 But if you put me to death, you and everyone else in Jerusalem will be guilty of murdering an innocent man, because everything I preached came from the Lord.
16 The judges and the other people told the priests and prophets, “Since Jeremiah only told us what the Lord our God had said, we don't think he deserves to die.”
17 Then some of the leaders from other towns stepped forward. They told the crowd that 18 years ago when Hezekiah was king of Judah, a prophet named Micah from the town of Moresheth had said:
“I, the Lord All-Powerful, say
Jerusalem will be plowed under
and left in ruins.
Thorns will cover the mountain
where the temple
now stands.”
19 Then the leaders continued:
No one put Micah to death for saying that. Instead, King Hezekiah prayed to the Lord with fear and trembling and asked him to have mercy. Then the Lord decided not to destroy Jerusalem, even though he had already said he would.
People of Judah, if Jeremiah is killed, we will bring a terrible disaster on ourselves.
20-24 After these leaders finished speaking, an important man named Ahikam son of Shaphan spoke up for me as well. And so, I wasn't handed over to the crowd to be killed.
Uriah the Prophet
While Jehoiakim was still king of Judah, a man named Uriah son of Shemaiah left his hometown of Kiriath-Jearim and came to Jerusalem. Uriah was one of the Lord's prophets, and he was saying the same things about Judah and Jerusalem that I had been saying. And when Jehoiakim and his officials and military officers heard what Uriah said, they tried to arrest him, but he escaped to Egypt. So Jehoiakim sent Elnathan son of Achbor and some other men after Uriah, and they brought him back. Then Jehoiakim had Uriah killed and his body dumped in a common burial pit.
Jeremija sludina templī
(Jer 7:1–15)1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, valdīšanas sākumā no Kunga nāca šie vārdi: 2 “Tā saka Kungs: stājies Kunga nama pagalmā un runā uz visām Jūdas pilsētām, kas nāk zemoties Kunga namā, visus šos vārdus, ko es pavēlēju runāt uz tiem – neizlaid ne vārda! 3 Varbūt tie klausīsies un novērsīsies katrs no sava ļaunā ceļa, un es varēšu rimt no ļauna, ko es biju domājis tiem darīt viņu ļauno darbu dēļ. 4 Saki viņiem: tā saka Kungs: ja jūs neklausīsieties uz mani, lai rīkotos pēc manas bauslības, ko es jums devu, 5 lai klausītos manu kalpu praviešu vārdos, kurus es sūtīju pie jums – bez mitas sūtīju, bet jūs neklausījāties! – 6 tad es darīšu šim namam kā Šīlo un šo pilsētu es padarīšu par lāstu visām zemes tautām!”
Mēģinājums nonāvēt Jeremiju
7 Priesteri, pravieši un visa tauta dzirdēja Jeremiju runājam šos vārdus Kunga namā. 8 Un, kad Jeremija pateica tautai visu, ko Kungs bija pavēlējis, tad priesteri, pravieši un tauta viņu sagrāba, sacīdami: “Mirtin tu mirsi! 9 Kādēļ tu pravietoji Kunga vārdā, sacīdams: šis nams būs kā Šīlo, un šī pilsēta izputēs, ka neviens tur vairs nedzīvos?!” Un visa tauta sapulcējās ap Jeremiju Kunga namā. 10 To dzirdējuši, Jūdas augstmaņi atnāca no ķēniņa nama uz Kunga namu un apsēdās Kunga Jauno vārtu ailā.
11 Tad priesteri un pravieši teica augstmaņiem un visai tautai: “Nāves spriedums šim vīram, jo par šo pilsētu viņš pravietoja tā, kā jūs pašu ausīm to dzirdējāt!” 12 Bet Jeremija teica visiem augstmaņiem un visai tautai: “Kungs mani sūtīja pravietot šim namam un šai pilsētai visus šos vārdus, ko jūs dzirdējāt! 13 Un tagad – dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi, un klausiet Kunga, jūsu Dieva, balsij, un Kungs rimsies no ļauna, ko jums solījis! 14 Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās! Dariet man to, kas jums šķiet labi un taisnīgi! 15 Tik zināt ziniet – ja jūs mani nonāvēsiet, tad jūs izliesiet nevainīgā asinis pār jums pašiem un pār šo pilsētu un tās iemītniekiem, jo patiesi Kungs mani ir sūtījis runāt, ka jūs dzirdat visus šos vārdus!”
16 Tad augstmaņi un tauta teica priesteriem un praviešiem: “Lai nav šim vīram nāves sprieduma, jo viņš runājis uz mums Kunga, mūsu Dieva, vārdā!” 17 Un cēlās vīri no zemes vecajiem un runāja uz visu tautas sapulci: 18 “Moraštietis Miha pravietoja Jūdas ķēniņa Hizkijas dienās un teica visai Jūdas tautai: tā saka Pulku Kungs:
kā lauku Ciānu uzars,
un Jeruzāleme būs drupās,
un tempļa kalns par krūmainu pakalnu kļūs! –
19 Vai Jūdas ķēniņš Hizkija un visa Jūda viņu nāvēt nonāvēja? Vai viņš nebijās Kunga? Vai nelūdza Kungu? – un Kungs rimās no ļauna, ko bija tiem solījis, bet mēs darām lielu ļaunumu sev pašiem!”
20 Bija vēl kāds vīrs, kas pravietoja Kunga vārdā, – Ūrijāhu, Šemaja dēls, no Kirjat-Jeārīmas, viņš pravietoja par šo pilsētu un par šo zemi gluži kā Jeremija! 21 Ķēniņš Jehojākīms un visi viņa varenie un augstmaņi dzirdēja viņa vārdus, un ķēniņš lūkoja viņu nonāvēt. Ūrijāhu to padzirdēja, nobijās un aizbēga uz Ēģipti. 22 Bet ķēniņš Jehojākīms sūtīja vīrus uz Ēģipti – Elnātānu, Ahbora dēlu, un citus kopā ar viņu, 23 un tie aizveda Ūrijāhu no Ēģiptes un atveda viņu pie ķēniņa Jehojākīma, un tas viņu nogalēja ar zobenu un nometa viņa līķi vienkāršu ļaužu kapos!
24 Taču Jeremijas pusē bija Ahīkāms, Šāfāna dēls, un viņu neatdeva tautas rokā, ka tie viņu nogalē.
