Sinful Jerusalem
1 Too bad for that disgusting,
corrupt, and lawless city!
2 Forever rebellious
and rejecting correction,
Jerusalem refuses to trust
or obey the Lord God.
3 Its officials are roaring lions,
its judges are wolves;
in the evening they attack,
by morning nothing is left.
4 Jerusalem's prophets are proud
and not to be trusted.
The priests have disgraced
the place of worship
and abused God's Law.
5 All who do evil are shameless,
but the Lord does right
and is always fair.
With the dawn of each day,
God brings about justice.
6 The Lord wiped out nations
and left fortresses
crumbling in the dirt.
Their streets and towns
were reduced to ruins
and emptied of people.
7 God felt certain that Jerusalem
would learn to respect
and obey him.
Then he would hold back
from punishing the city
and not wipe it out.
But everyone there was eager
to start sinning again.
Nations Will Turn to the Lord
8 The Lord said:
Just wait for the day
when I accuse you nations.
I have decided on a day,
when I will bring together
every nation and kingdom
and punish them all
in my fiery anger.
I will become furious
and destroy the earth.
9 I will purify each language
and make those languages
acceptable for praising me.
Then, with hearts united,
everyone will serve
only me, the Lord.
10 From across the rivers
of Ethiopia,
my scattered people,
my true worshipers,
will bring offerings to me.
11 When that time comes,
you won't rebel against me
and be put to shame.
I'll do away with those
who are proud and arrogant.
Never will any of them
strut around
on my holy mountain.
12 But I, the Lord, won't destroy
any of your people
who are truly humble
and turn to me for safety.
13 The people of Israel who survive
will live right
and refuse to tell lies.
They will eat and rest
with nothing to fear.
A Song of Celebration
14 Everyone in Jerusalem and Judah,
celebrate and shout
with all your heart!
15 Zion, your punishment is over.
The Lord has forced your enemies
to turn and retreat.
Your Lord is King of Israel
and stands at your side;
you don't have to worry
about any more troubles.
16 Jerusalem, the time is coming,
when it will be said to you:
“Don't be discouraged
or grow weak from fear!
17 The Lord your God
wins victory after victory
and is always with you.
He celebrates and sings
because of you,
and he will refresh your life
with his love.”
The Lord's Promise to His People
18 The Lord has promised:
Your sorrow has ended,
and you can celebrate.
19 I will punish those
who mistreat you.
I will bring together the lame
and the outcasts,
then they will be praised,
instead of despised,
in every country on earth.
20 I will lead you home,
and with your own eyes
you will see me bless you
with all you once owned.
Then you will be famous
everywhere on this earth.
I, the Lord, have spoken!
Jeruzālemes noziegums
1 Vai! dumpīgai un piesmietai,
apspiedēju pilsētai!
2 Manā balsī tā neklausās, nepieņem pārmācību,
Kungam neuzticas, Dievam netuvojas!
3 Tās augstmaņi ir kā rēcoši lauvas,
tās tiesneši – vilki,
tie vakarā neko neatstāj līdz rītam!
4 Tās pravieši ir muļķi, īsti bezdievji,
tās priesteri svētumu sagāna,
par bauslību ņirgājas!
5 Kungs pret viņu ir taisns,
nedara nekā slikta,
ik rītu savu taisnību dod kā gaismu,
viņam tās papilnam, bet negantnieks neprotas kauna!
6 “Citas tautas es iznīdēju,
viņu torņus es izdeldēju,
viņu ielas tuksnesī pārvērtu,
ka neviens tur pat neiet,
viņu pilsētas tā izdeldēju,
ka ne cilvēka, ka neviens tur nemīt!
7 Es teicu:
varbūt reiz bīsies manis,
pieņems pārmācību –
tad to mājvieta netiktu iznīdēta,
nekas nezustu, ko tagad esmu piemeklējis, –
bet, jo brašāki tie tapa, jo nešķīstāki tiem darbi!
Sods tautām un to atgriešanās pie Dieva
(Sal. 1Moz 11:1–9Apd 2:1–11)8 Tādēļ pagaidiet tikai, saka Kungs,
dienu, kad es celšos liecināt, –
tāda ir mana tiesa, es sapulcēšu tautas,
sasaukšu ķēniņvalstis,
izliešu pār tiem niknumu savā dusmu kvēlē,
un manas dedzības uguns aprīs visu zemi!
9 Tad gan es visu apgriezīšu otrādi,
ka tautām būs šķīsta mēle, –
tad visi piesauks Kunga vārdu
un kalpos viņam plecu pie pleca!
10 No Kūšas upju otras puses
kā dāvanu atvedīs manus pielūdzējus –
manus izsūtītos!
11 Tajā dienā tu vairs nekaunēsies par saviem darbiem,
ko esi noziedzies pret mani,
jo tad es izraušu no tava vidus
tavus lepnos līksmotājus,
tad tu vairs nelielīsies
manā svētajā kalnā!
12 Es atstāšu tev apspiestus un nabagus ļaudis,
un tie zemosies Kunga vārdam!
13 Israēla atlikums vairs nedarīs negantību,
vairs nerunās melus,
tiem mutē vairs nebūs viltīgas mēles,
tie ganīsies un gulšņās,
neviens tos vairs nebaidīs!”
Gaviļu dziesma
14 Gavilē, Ciānas meita,
Klaigā, Israēl,
priecājies un līksmo no visas sirds,
Jeruzālemes meita!
15 Kungs savu tiesu ir pārtraucis,
novērsis tavus naidniekus,
Israēla ķēniņš, pats Kungs ir pie tevis,
nebaidies vairs ļauna!
16 Todien teiks Jeruzālemei:
nebaidies, Ciāna, nenolaid savas rokas!
17 Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis –
varonis, glābējs! –
Viņš līksmos par tevi ar prieku,
cietīs klusu savā mīlestībā,
priecāsies par tevi ar gavilēm!
18 “Tos, kas pēc svētkiem ilgojas,
es padzīšu no tevis,
jo tie tev bija nasta un negods!
19 Redzi, tā es darīšu visiem taviem apspiedējiem,
tajā laikā es izglābšu klibos
un sapulcēšu padzītos,
visiem piešķiršu slavu un vārdu,
no visām gūsta zemēm atpakaļ atvedīšu!
20 Tajā laikā es atvedīšu jūs atpakaļ,
tajā laikā es jūs sapulcināšu,
es jums piešķiršu vārdu un slavu,
dižāku nekā visām zemes tautām,
paši redzēsiet, kā jūsu gūstekņus atpakaļ atvedīšu!”
saka Kungs.
