The Lord Speaks to Jeremiah about the Nations
1 The Lord often told me what to say about the different nations of the world.
What the Lord Says about Egypt
2 In the fourth year that Jehoiakim was king of Judah, King Nebuchadnezzar of Babylonia defeated King Neco of Egypt in a battle at the city of Carchemish near the Euphrates River. And here is what the Lord told me to say about the Egyptian army:
3 It's time to go into battle!
So grab your shields,
4 saddle your horses,
and polish your spears.
Put on your helmets and armor,
then take your positions.
5 I can see the battle now—
you are defeated
and running away,
never once looking back.
Terror is all around.
6 You are strong and run fast,
but you can't escape.
You fall in battle
near the Euphrates River.
7 What nation is this,
that rises like the Nile River
overflowing its banks?
8 It is Egypt, rising with a roar
like a raging river
and saying,
“I'll flood the earth,
destroying cities, and killing
everyone in them.”
9 Go ahead, Egypt.
Tell your chariots and cavalry
to attack and fight hard.
Order your troops to march out,
with Ethiopians and Libyans
carrying shields,
and the Lydians armed with bows
and arrows.
10 But the Lord All-Powerful
will win this battle
and take revenge
on his enemies.
His sword will eat them
and drink their blood
until it is full.
They will be killed in the north
near the Euphrates River,
as a sacrifice to the Lord.
11 Egypt, no medicine can heal you,
not even the soothing lotion
from Gilead.
12 All nations have heard you weep;
you are disgraced,
and they know it.
Your troops fall to the ground,
stumbling over each other.
A Warning for Egypt
13-14 When King Nebuchadnezzar of Babylonia was on his way to attack Egypt, the Lord sent me with a warning for every Egyptian town, but especially for Migdol, Memphis, and Tahpanhes. He said to tell them:
Prepare to defend yourselves!
Everywhere in your nation,
people are dying in war.
15 I have struck down
your mighty god Apis
and chased him away.
16 Your soldiers stumble
over each other
and say, “Get up!
The enemy will kill us,
unless we can escape
to our own land.”
17 Give the king of Egypt
this new name,
“Talks-Big-Does-Nothing.”
18 Egypt, I am the true king,
the Lord All-Powerful,
and as surely as I live,
those enemies who attack
will tower over you
like Mount Tabor among the hills
or Mount Carmel by the sea.
19 You will be led away captive,
so pack a few things
to bring with you.
Your capital, Memphis,
will lie empty and in ruins.
20 An enemy from the north
will attack you, beautiful Egypt,
like a fly biting a cow.
21 The foreign soldiers you hired
will turn and run.
But they are doomed,
like well-fed calves
being led to the butcher.
* 22 The enemy army will go forward
like a swarm of locusts.
Your troops will feel helpless,
like a snake in a forest
23 when men with axes
start chopping down trees.
It can only hiss
and try to escape.
24 Your people will be disgraced
and captured by the enemy
from the north.
25 I am the Lord All-Powerful, the God of Israel. Soon I will punish the god Amon of Thebes and the other Egyptian gods, the Egyptian kings, the people of Egypt, and everyone who trusts in the Egyptian power. 26 I will hand them over to King Nebuchadnezzar and his army. But I also promise that Egypt will someday have people living here again, just as it had before. I, the Lord, have spoken.
The Lord Will Bring Israel Home
The Lord said:
27 Israel, don't be afraid.
Someday I will bring you home
from foreign lands.
You and your descendants
will live in peace and safety,
with nothing to fear.
28 So don't be afraid,
even though now
you deserve to be punished
and have been scattered
among other nations.
But when I destroy them,
I will protect you.
I, the Lord, have spoken.
Vēstījums par Ēģipti
1 Kunga vārds nāca pār Jeremiju par tautām. 2 Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Neho karaspēku, kas stāvēja pie Eifrātas Karkemīšā un ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:
3 “Taisiet aizsegus un vairogus
un triecieties kaujā!
4 Jūdziet!
Jātnieki zirgos!
Stājiet ar bruņucepurēm galvā,
triniet šķēpus,
apvelciet bruņas!
5 Kādēļ man jāredz,
kā viņi satriekti?!
Atpakaļ griežas!
Viņu karavīri satriekti,
bēgtin aizbēguši!
Atpakaļ negriežas!
Visapkārt šaušalas!”
saka Kungs.
6 Neaizbēgt ātrajam,
un neglābties karavīram!
Ziemeļos pie Eifrātas upes
viņi kritīs un klups!
7 Kas tur –
ceļas kā Nīla?
Kā upe mutuļo ūdeņus?
8 Ēģipte ceļas kā Nīla,
kā upe mutuļo ūdeņus!
Saka: es celšos, es apklāšu zemi,
es izdeldēšu pilsētas un to iemītniekus!
9 Slejieties zirgos
un brāzieties ratos,
lai iziet karavīri –
no Kūšas un Pūtas,
kas vairogu tver,
no Lūdas,
kas loku velk!
10 Kungam, Pulku Kungam,
todien būs atriebes diena,
lai atriebtu viņa naidniekiem!
Rīs zobens līdz sātam,
asiņu atdzersies!
Kungam, Pulku Kungam,
būs kaujamais upuris
ziemeļu zemē pie Eifrātas upes!
11 Ej augšup uz Gileādu,
balzamu ņem,
jaunava, Ēģiptes meita!
Velti tev ņemties zāļu,
tev neizdziedēties!
12 Dzirdēja tautas tavu kaunu,
un tavas klaigas piepilda zemi,
jo karavīrs klupa pār karavīru,
visi krituši kaujā!
13 Šis ir vārds, ko Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara karagājienu pret Ēģiptes zemi:
14 “Stāstiet Ēģiptē un skandējiet Migdolā,
skandējiet Memfisā un Tahpanhēsā,
sakiet: stājiet un taisieties,
jo zobens jums apkārt rīs!
15 Kādēļ pamucis Apiss, tavs vērsis?
Nenostāvēja!
Kungs to nobadīja!
16 Viņš vairoja klupušos,
vīrs krita pār vīru un teica:
ceļamies, ejam atpakaļ pie savas tautas
uz zemi, kur esam dzimuši,
apspiedēja zobena dēļ!
17 Viņi sauca uz faraonu:
Ēģiptes ķēniņš ir bļauris,
kas palaidis īsto brīdi!
18 Kā es esmu dzīvs – saka ķēniņš,
Pulku Kungs ir viņa vārds! –
Kā Tābors starp kalniem,
kā Karmels iekš jūras
tie nāks!
19 Gatavojiet traukus trimdai,
pie Ēģiptes meitas mītošie,
jo Memfisa par postažu kļūs
un nosvils, ka neviens tur nemitīs!
20 Ēģipte ir jauna tele,
no ziemeļiem nāks uz to dundurs!
21 Viņai ir algotņi –
kā stallī turēti teļi!
Bet novērsīsies pat tie,
visi pamuks un nenostāvēs!
Jo pār viņiem nākusi nelaimes diena,
viņu piemeklēšanas laiks!
22 Karaspēkā tie nāk,
viņu balss slīd kā čūska.
Ar cirvjiem tie nāk –
kā koku gāzēji!
23 Viņas mežu tie nocirtuši,
kaut tas bija neizejams,”
saka Kungs,
“un viņu ir vairāk nekā siseņu,
tiem nav skaita!”
24 Ēģiptes meita tiks apkaunota
un atdota ziemeļu tautas rokā!
25 Teica Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, es piemeklēšu No-Āmonu un faraonu un Ēģipti, un tās dievus un ķēniņus, un faraonu un tos, kas paļaujas uz viņu! 26 Un es atdošu viņus to rokās, kas lūko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā un viņa kalpu rokā. Pēc tam tur dzīvos kā senāk, saka Kungs.
27 Nebaidies, Jēkab,
tu mans kalps,
saka Kungs,
nebīsties, Israēl,
jo, redzi, no tālienes es tevi glābju,
tavus pēcnācējus no gūsta zemes,
atgriezīsies Jēkabs
un dzīvos bez rūpēm,
dzīvos bez rūpēm,
neviens viņu vairs nebaidīs.
28 Nebaidies, Jēkab,
tu mans kalps,
saka Kungs,
es esmu kopā ar tevi,
es piebeigšu visas tautas,
starp kurām es tevi izklīdināju,
bet tevi es nepiebeigšu,
tik ar tiesu pārmācīšu,
bez soda jau neatstāšu!”
