Bildad's Second Speech
How Long Will You Talk?
1 Bildad from Shuah said:
2 How long will you talk?
Be sensible! Let us speak.
3 Or do you think that we
are dumb animals?
4 You cut yourself in anger.
Will that shake the earth
or even move the rocks?
* 5 The lamps of sinful people
soon are snuffed out,
6 leaving their tents dark.
7 Their powerful legs become weak,
and they stumble on schemes
of their own doing.
* 8 Before they know it,
9 they are trapped in a net,
10 hidden along the path.
11 Terror strikes and pursues
from every side.
12 Starving, they run,
only to meet disaster,
13 then afterwards to be eaten alive
by death itself.
14 Those sinners are dragged
from the safety of their tents
to die a gruesome death.
15 Then their tents and possessions
are burned to ashes,
16 and they are left like trees,
dried up from the roots.
17 They are gone and forgotten,
18 thrown far from the light
into a world of darkness,
19 without any children
to carry on their name.
20 Everyone, from east to west,
is overwhelmed with horror.
21 Such is the fate of sinners
and their families
who don't know God.
Bildads: Dievs soda bezdievjus
1 Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2 “Cik ilgi jūs liksiet vārdiem slazdus? –
Nāciet pie prāta, tad parunāsim!
3 Kādēļ uzskatāt mūs par lopiem?
Vai mēs esam nešķīsti jūsu acīs?
4 Tu, kas dusmās pats sevi plēs,
vai tevis dēļ zeme paliks tukša,
vai klints aizies no savas vietas?
5 Jā, ļaundarim gaisma dzisīs
un nespīdēs tādam uguns liesma,
6 gaisma satumsīs viņa teltī,
virs tā galvas lukturis dzisīs,
7 saruks tā platie soļi,
nogāzīs paša padoms,
8 paša kājas ievedīs tīklā,
starp valgiem tas sapīsies,
9 tā papēdi satvers slazds,
savilksies ap viņu cilpa,
10 zemē to pineklis gaida
un lamatas uz viņa takas!
11 Visapkārt šaušalas biedē,
dzenas viņam pa pēdām,
12 noliesē viņa spēks,
un posts jau tam pie sāniem
13 ēd tam ādu un miesu,
ēd viņa miesu nāves pirmdzimtais !
14 Cerību izdzīs no viņa telts,
pie briesmu ķēniņa viņu novedīs,
15 cits dzīvos viņa teltī,
viņa mājoklī izkaisīs sēru,
16 no apakšas saknes tam kaltīs,
no augšas novītīs zari,
17 viņa piemiņa iznīks virs zemes,
viņa vārdu neminēs ielās,
18 izvedīs viņu no gaismas tumsā,
no pasaules izmetīs viņu,
19 ne asna, ne atvases viņam tautā,
neviena palicēja viņa mājvietā!
20 Par viņa likteni rietumnieki trūksies
un austrumniekus sagrābs briesmas!
21 Redzi, šis ir netaisnā miteklis,
tādam tur vieta, kas Dieva nezin!”
