1 Keep your Creator in mind while you are young! In years to come, you will be burdened down with troubles and say, “I don't enjoy life anymore.”
2 Someday the light of the sun
and the moon and the stars
will all seem dim to you.
Rain clouds will remain
over your head.
3 Your body will grow feeble,
your teeth will decay,
and your eyesight fail.
4 The noisy grinding of grain
and the voices of singers
will be shut out
by your deaf ears,
but even the song of a bird
will keep you awake.
5 You will be afraid
to climb up a hill
or walk down a road.
Your hair will turn as white
as almond blossoms.
You will feel lifeless
and drag along
like an old grasshopper.
We each go to our eternal home,
and the streets here are filled
with those who mourn.
6 The silver cord snaps,
the golden bowl breaks;
the water pitcher is smashed,
and the pulley at the well
is shattered.
7 So our bodies return
to the earth,
and the life-giving breath
returns to God.
8 Nothing makes sense.
I have seen it all—
nothing makes sense.
Respect and Obey God
9 I was a wise teacher with much understanding, and I collected a number of proverbs that I had carefully studied. 10 Then I tried to explain these things in the best and most accurate way.
11 Words of wisdom are like the stick a farmer uses to make animals move. These sayings come from a shepherd, and they are like nails that fasten things together. 12 My child, I warn you to stay away from any teachings except these.
There is no end to books,
and too much study
will wear you out.
13 Everything you were taught can be put into a few words:
Respect and obey God!
This is what life
is all about.
14 God will judge
everything we do,
even what is done in secret,
whether good or bad.
1 Atceries Radītāju savās jaunības dienās,
pirms ļaunās dienas ir atnākušas
un klāt gadi, par kuriem tu teiksi:
man nav no tiem patikas! –
2 Pirms vēl saule ir aptumsusi
un gaisma, un mēness, un zvaigznes,
un mākoņi atgriežas, nesdami lietu, –
3 dienā, kad dreb nama sargi
un liecas pie zemes spēka vīri,
kad malējas mitas, jo viņu tik maz,
kad sadrūmst sievas, kas raugās pa logu,
4 un durvis uz ielu ciet,
un noklust dzirnu balss,
un cilvēks ceļas ar putnu balsīm –
jo dziesmu meitas visas pieklusušas,
5 ir augstāk pakāpties tas bīstas –
briesmas tam visur ceļā.
Vēl mandeļkoks zied,
bet sienāzis sevi nes kā nastu,
un kaperkrūma auglis viļ,
jo cilvēks iet uz savu mūža namu
un apraudātāji jau riņķo apkārt –
6 līdz pušu sudraba saite
un sadauzīta zelta bļoda,
un sasista krūka pie avota,
un salauzts ritenis ūdens akai,
7 un atgriežas pīšļi zemē, kur tie bija,
bet gars atgriežas pie Dieva, kas to deva!
8 Tukšību tukšība, saka mācītājs, viss ir tukšība!
Epilogs
9 Mācītājs ne tikai pats bija gudrs vīrs, viņš mācīja gudrību tautai un apsvēra, pārlūkoja un sarindoja daudzus sakāmvārdus. 10 Mācītājs pūlējās atrast tīkamus vārdus – uzrakstīti ir īsti patiesības vārdi.
11 Gudro vārdi ir kā vēršu dzenamie dzelkšņi,
un kā iedzītas naglas
ir savāktie izteicieni,
kas vienīgā Gana doti.
12 Un vēl, mans dēls, uzmanies –
lielai grāmatu sacerēšanai nav gala
un liela aizraušanās ar tām nopūlē miesu!
13 Saņemot kopā visu dzirdēto:
bīsties Dieva
un ievēro viņa baušļus,
jo tas ir viss, kas cilvēkam jādara!
14 Jo Dievs iztiesās visu, kas darīts, –
visu apslēpto, vai tas labs vai ļauns.
