Only One Place To Worship the Lord
Moses said to Israel:
1 Now I'll tell you the laws and teachings that you have to obey as long as you live. Your ancestors worshiped the Lord, and he is giving you this land. 2 But the nations that live there worship other gods. So after you capture the land, you must completely destroy their places of worship—on mountains and hills or in the shade of large trees. 3 Wherever these nations worship their gods, you must tear down their altars, break their sacred stones, burn the sacred poles used in worshiping the goddess Asherah, and smash their idols to pieces. Destroy these places of worship so completely that no one will remember they were ever there. 4 Don't worship the Lord your God in the way those nations worship their gods.
5-19 Soon you will cross the Jordan, and the Lord will help you conquer your enemies and let you live in peace, there in the land he has given you. But after you are settled, life will be different. You must not offer sacrifices just anywhere you want to. Instead, the Lord will choose a place somewhere in Israel where you must go to worship him. All of your sacrifices and offerings must be taken there, including sacrifices to please the Lord and any gift you promise or voluntarily give him. That's where you must also take one tenth of your grain, wine, and olive oil, as well as the first-born of your cattle, sheep, and goats. You and your family and servants will eat your gifts and sacrifices and celebrate there at the place of worship, because the Lord your God has made you successful in everything you have done. And since Levites will not have any land of their own, you must ask some of them to come along and celebrate with you.
Sometimes you may want to kill an animal for food and not as a sacrifice. If the Lord has blessed you and given you enough cows or sheep or goats, then you can butcher one of them where you live. You can eat it just like the meat from a deer or gazelle that you kill when you go hunting. And even those people who are unclean and unfit for worship can have some of the meat. But you must not eat the blood of any animal—let the blood drain out on the ground.
20-21 The Lord has promised that later on he will give Israel more land, and some of you may not be able to travel all the way from your homes to the place of worship each time you are hungry for meat. But the Lord will give you cattle, sheep, and goats, and you can butcher any of those animals at home and eat as much as you want. 22 It is the same as eating the meat from a deer or a gazelle that you kill when you go hunting. And in this way, anyone who is unclean and unfit for worship can have some of the meat.
23-24 But don't eat the blood. It is the life of the animal, so let it drain out on the ground before you eat the meat. 25 Do you want the Lord to make you successful? Do you want your children to be successful even after you are gone? Then do what pleases the Lord and don't eat blood.
26-27 All sacrifices and offerings to the Lord must be taken to the place where he chooses to be worshiped. If you offer a sacrifice to please the Lord, all of its meat must be burned on the altar. You can eat the meat from certain kinds of sacrifices, but you must always pour out the animal's blood on the altar.
28 If you obey these laws, you will be doing what the Lord your God says is right and good. Then he will help you and your descendants be successful.
Worship the Lord in the Right Way
Moses said:
29 Israel, as you go into the land and attack the nations that are there, the Lord will get rid of them, and you can have their land.
30 But that's when you must be especially careful not to ask, “How did those nations worship their gods? Shouldn't we worship the Lord in the same way?” 31 No, you should not! The Lord hates the disgusting way those nations worship their gods, because they even burn their sons and daughters as sacrifices.
32 Obey all the laws and teachings I am giving you. Don't add any, and don't take any away.
Vieta, kur kalpot Dievam
1 Šie ir likumi un tiesas, kas jums jāpilda zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums iemantot, – visas dienas, ko jūs dzīvojat tajā zemē. 2 Postīt nopostiet visas vietas, kur tās tautas, ko jūs padzināt, kalpojušas saviem dieviem – kalnos, augstienēs un zem katra zaļoksna koka! 3 Nojauciet visus viņu altārus, sadragājiet visus viņu elku stabus, sadedziniet ugunī viņu ašēras, nocērtiet viņu dievu tēlus un izdeldējiet to vārdus no turienes!
4 Tādas lietas nedariet Kungam, savam Dievam, 5 bet gan meklējiet un ejiet uz to vietu, ko Kungs, jūsu Dievs, no jūsu ciltīm izvēlējies, lai liktu tur savu vārdu. 6 Tur pienesiet savus sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas un cilājamos upurus, solījuma upurus, labprātīgos upurus un liellopu un sīklopu pirmdzimtos. 7 Ēdiet tur Kunga, sava Dieva, priekšā, un priecājieties kopā ar saviem namiem par visu, ko jūsu rokas veikušas, ko Kungs, jūsu Dievs, ir svētījis.
8 Nedariet neko no tā, ko mēs darām šeit un šodien – te ikviens dara, kas pašam šķiet pareizi, 9 jo līdz šim jūs vēl neesat nonākuši miera vietā, mantojumā, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod. 10 Pārcelieties pār Jardānu un dzīvojiet zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums mantojumā, atbrīvodams jūs no visiem ienaidniekiem, kas ir visapkārt, lai jūs varētu dzīvot drošībā. 11 Tajā vietā, ko Kungs, jūsu Dievs, izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, pienesiet visu, ko es jums pavēlu, – sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas, cilājamos upurus un vislabākos no saviem solījuma upuriem, ko jūs pienesat Kungam. 12 Priecājieties Kunga, sava Dieva, priekšā – jūs un jūsu dēli, meitas, vergi un verdzenes, un levīti, kas mīt jūsu pilsētās un kam nav savas daļas un mantojuma kā jums. 13 Piesargieties, ka neupurējat savus sadedzināmos upurus ik vietā, ko redzat! 14 Tikai tajā vietā, ko Kungs pats izvēlēsies vienā no jūsu ciltīm, – tur upurējiet savus sadedzināmos upurus un dariet visu, ko es jums pavēlu.
15 Kad vien tev kārojas, kauj un ēd gaļu kā Kunga, tava Dieva, svētību, ko viņš tev devis it visur, kur tu mīti. Nešķīstais lai to ēd kopā ar šķīsto – gan stirnu, gan briedi. 16 Taču asinis neēd, tās izlej zemē kā ūdeni! 17 Desmito tiesu no savas labības, jaunvīna, eļļas, no savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem, no saviem solījuma upuriem, ko esi solījis, un no saviem labprātīgajiem upuriem un cilājamiem upuriem neēd tur, kur tu mīti, bet 18 ēd to Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, – tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, kas mīt pie tevis, un Kunga, sava Dieva, priekšā priecājies par visu, ko tavas rokas paveikušas! 19 Sargies, ka neaizmirsti levītus – nekad, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20 Kad Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā viņš solījis, un tu teiksi: nu ēdīšu gaļu! – jo tev kārosies gaļas, tad ēd gaļu ik reizi, kad tev kārojas! 21 Ja no tevis būs tālu tā vieta, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlējies, lai liktu tur mājot savam vārdam, tad kauj savus liellopus un sīklopus, ko Kungs tev devis, kā es tev pavēlēju, un ēd tur, kur tu mīti, vienmēr, kad tev kārojas, 22 taču ēd to, kā ēd stirnu vai briedi, – nešķīstais lai ēd kopā ar šķīsto! 23 Pielūko, neēd asinis, jo asinis ir dzīvība, neapēd dzīvību kopā ar gaļu! 24 Neēd tās, izlej zemē kā ūdeni! 25 Neēd tās, lai būtu labi tev un taviem dēliem pēc tevis – jo tad tu būsi darījis to, kas Kungam šķiet taisns! 26 Vienīgi savus svētumus, kas tev būs, un savus solījuma upurus ņem un ej uz to vietu, ko Kungs būs izvēlējies. 27 Un upurē savus sadedzināmos upurus – asinis un gaļu – Kunga, sava Dieva, altārī, un tavu upuru asinis lai tiek izlietas pār Kunga, tava Dieva, altāri, bet gaļu tu apēd! 28 Ievēro un klausi visiem šiem vārdiem, ko es tev pavēlu, lai vienmēr būtu labi gan tev, gan taviem pēcnācējiem pēc tevis; tā būs, ja tu darīsi to, kas Kungam, tavam Dievam, šķiet labs un taisns.
29 Kad Kungs, tavs Dievs, iznīdēs tās tautas, kurp tu ej, un padzīs tās tavā priekšā un tu būsi padzinis tos un iemantojis viņu zemi, 30 tad sargies, ka nekrīti lamatās, sekodams tiem pēc tam, kad tie tavā priekšā būs iznīcināti, – nesāc sekot viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas kalpoja saviem dieviem, tā darīšu arī es! 31 Nenodari Kungam, savam Dievam, to, kas Kungam riebj, kā viņi ir darījuši saviem dieviem, ko Kungs nīst, – pat savus dēlus un meitas tie dedzinājuši ugunī saviem dieviem!
