A Warning and a Hope
1 The Lord said, “Isaiah, get something to write on. Then write in big clear letters the name, MAHER-SHALAL-HASH-BAZ. 2 I will tell Uriah the priest and Zechariah son of Jeberechiah to serve as witnesses to this.”
3 Sometime later, my wife and I had a son, and the Lord said, “Name him Maher-Shalal-Hash-Baz. 4 Because before he can say ‘Mommy’ or ‘Daddy,’ the king of Assyria will attack and take everything of value from Damascus and Samaria.”
5 The Lord spoke to me again and said:
6 These people have refused the gentle waters of Shiloah and have gladly gone over to the side of King Rezin and King Pekah. 7 Now I will send the king of Assyria against them with his powerful army, which will attack like the mighty Euphrates River overflowing its banks. 8 Enemy soldiers will cover Judah like a flood reaching up to your neck.
But God is with us.
He will spread his wings
and protect our land.
9 All of you foreign nations,
go ahead and prepare for war,
but you will be crushed.
10 Get together and make plans,
but you will fail
because God is with us.
11 The Lord took hold of me with his powerful hand and said:
I'm warning you! Don't act like these people. 12 Don't call something a rebellious plot, just because they do, and don't be afraid of something, just because they are. 13 I am the one you should fear and respect. I am the holy God, the Lord All-Powerful! 14-15 Run to me for protection. I am a rock that will make both Judah and Israel stumble and break their bones. I am a trap that will catch the people of Jerusalem—they will be captured and dragged away.
Isaiah and His Followers
16 My message and my teachings are to be sealed and given to my followers. 17 Meanwhile, I patiently trust the Lord, even though he is no longer pleased with Israel. 18 My children and I are warning signs to Israel from the Lord All-Powerful, who lives on Mount Zion.
19 Someone may say to you, “Go to the fortunetellers who make soft chirping sounds or ask the spirits of the dead. After all, a nation ought to be able to ask its own gods 20 what it should do.”
None of those who talk like that will live to see the light of day! 21 They will go around in great pain and will become so hungry that they will angrily curse their king and their gods. And when they try to find help in heaven 22 and on earth, they will find only trouble and darkness, terrible trouble and deepest darkness.
Jesajas dēls – zīme par Asīrijas iebrukumu
1 Un Kungs runāja uz mani: “Ņem lielu dēli un raksti uz tā ar parastu irbuli: laupi ātri, gūsti drīz. 2 Pieaicini man uzticamus lieciniekus, lai tie apliecina, – priesteri Ūriju un Zeharjahu, Jeberehjahu dēlu.”
3 Pēc tam es gāju pie pravietes, un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu. Tad Kungs man teica: “Nosauc viņu vārdā Laupiātri-Gūstidrīz. 4 Jo, vēl pirms zēns mācēs pateikt “tēvs” vai “māte”, Asīrijas ķēniņš paņems Damaskas bagātības un to, kas Samarijā laupāms!”
5 Un Kungs runāja uz mani vēl un teica:
6 “Tādēļ, ka šī tauta atmeta
Šīlohas ūdeņus, kas rāmi plūst,
un uzgavilēja Recīnam un Remaljāhu dēlam,
7 redzi, tādēļ Kungs viņiem uzsūtīs
stipras un platas upes ūdeņus –
Asīrijas ķēniņu ar visu tā varenību, –
tā izkāps no savas gultnes
un ies pāri krastiem!
8 Tā ieplūdīs Jūdā, šļāksies un tecēs,
līdz kaklam celsies,
izpletīs savus spārnus,
piepildīs tavas zemes plašumus, Immānū-Ēl!”
Bīstieties Kunga
9 Ļauni jums, tautas, – nu jūs satriekti!
Klausieties visi, kas tālās zemēs, –
sajozieties un topiet satriekti,
sajozieties un topiet satriekti!
10 Meklējiet padomu – bet nesanāks,
sakiet kaut ko – bet tā nenotiks,
jo Dievs ir ar mums!
11 Jo Kungs ar mani runāja bargi, mācīja nedarīt kā šī tauta:
12 nesauciet jūs par nodevību to,
ko šī tauta sauc par nodevību,
ko tie baidās –
to nebijājiet un nebīstieties!
13 Pulku Kungu –
viņu slavējiet,
viņu bijājiet,
viņa bīstieties!
14 Viņš būs svētnīca un piedauzības akmens,
un klupšanas klints abiem Israēla namiem,
slazds un lamatas Jeruzālemes iemītniekiem,
15 daudzi pār to klups,
kritīs un sasitīsies,
iekritīs slazdos – tur tos notvers!
16 Liecību sasieniet,
bauslību apzīmogojiet
manu mācekļu dēļ!
17 Es gaidīšu uz Kungu,
kas paslēpis savu vaigu no Jēkaba nama,
es cerēšu uz viņu!
18 Redzi, es un bērni,
ko Kungs man devis par zīmi un brīnumu Israēlā, –
tie ir no Pulku Kunga, kas mīt Ciānas kalnā!
19 Un, kad viņi jums teiks: “Prašņājiet garu izsaucējus un zintniekus, kas čiepst un bubina!” – vai tad tautai nav jāizjautā savs Dievs, nevis par dzīvajiem mirušie! 20 Pie bauslības un liecības! Tiešām – tiem, kas tā saka, vairs neredzēt ausmu!
21 Grūtumā un badā tie vilksies caur zemi,
kad badā bijuši, tā noskaitīsies,
ka lādēs savu ķēniņu un savu Dievu
un griezīs ģīmjus uz augšu!
22 Uz zemi tie raudzīsies,
redzi, nelaime, tumsa, tumsība, spaidi,
un tie tumšumā ietriekti!
23 Bet tiem, kas tagad apspiesti,
vairs tumsības nebūs!
Agrākos laikos viņš apkaunoja
Zebulūna zemi un Naftālī zemi,
bet nākamos viņš dos godu
jūras ceļam, kas viņpus Jardānas, –
visam tautu lokam!
