A Nation Asks for Forgiveness
1 We will celebrate
and praise you, Lord!
You are good to us,
and your love never fails.
2 No one can praise you enough
for all the mighty things
you have done.
3 You bless those people
who are honest and fair
in everything they do.
4 Remember me, Lord,
when you show kindness
by saving your people.
5 Let me prosper with the rest
of your chosen ones,
as they celebrate with pride
because they belong to you.
6 We and our ancestors
have sinned terribly.
7 When they were in Egypt,
they paid no attention
to your marvelous deeds
or your wonderful love.
And they turned against you
at the Red Sea.
8 But you were true to your name,
and you rescued them to prove
how mighty you are.
9 You said to the Red Sea,
“Dry up!”
Then you led your people across
on land as dry as a desert.
10 You saved all of them
11 and drowned every one
of their enemies.
12 Then your people trusted you
and sang your praises.
13 But they soon forgot
what you had done
and rejected your advice.
14 They became greedy for food
and tested you there
in the desert.
15 So you gave them
what they wanted,
but later you destroyed them
with a horrible disease.
16 Everyone in camp was jealous
of Moses and of Aaron,
your chosen priest.
17 Dathan and Abiram rebelled,
and the earth opened up
and swallowed them.
18 Then fire broke out
and destroyed all
of their followers.
19 At Horeb your people
made and worshiped the statue
20 of a bull, instead of you,
their glorious God.
21 You worked powerful miracles
to save them from Egypt,
but they forgot about you
22 and the fearsome things
you did at the Red Sea.
23 You were angry and started
to destroy them,
but Moses, your chosen leader,
begged you not to do it.
24 They would not trust
you, Lord,
and they did not like
the promised land.
25 They would not obey you,
and they grumbled
in their tents.
26 So you threatened them
by saying, “I'll kill you
out here in the desert!
27 I'll scatter your children
everywhere in the world.”
28 Your people became followers
of a god named Baal Peor,
and they ate sacrifices
offered to the dead.
29 They did such terrible things
that you punished them
with a deadly disease.
30 But Phinehas helped them,
and the sickness stopped.
31 Now he will always
be highly honored.
32 At Meribah Spring
they turned against you
and made you furious.
33 Then Moses got into trouble
for speaking in anger.
34 Our Lord, they disobeyed you
by refusing to destroy
the nations.
35 Instead they were friendly
with those foreigners
and followed their customs.
36 Then they fell into the trap
of worshiping idols.
37 They sacrificed their sons
and their daughters to demons
38 and to the gods of Canaan.
Then they poured out the blood
of these innocent children
and made the land filthy.
39 By doing such gruesome things,
they also became filthy.
40 Finally, Lord, you were angry
and terribly disgusted
with your people.
41 So you put them in the power
of nations that hated them.
42 They were mistreated and abused
by their enemies,
43 but you saved them
time after time.
They were determined to rebel,
and their sins caused
their downfall.
44 You answered their prayers
when they were in trouble.
45 You kept your agreement
and were so merciful
46 that their enemies
had pity on them.
47 Save us, Lord God!
Bring us back
from among the nations.
Let us celebrate and shout
in praise of your holy name.
48 Lord God of Israel,
you deserve to be praised
forever and ever.
Let everyone say, “Amen!
Shout praises to the Lord!”
Dieva žēlastība un Israēla nepateicība
1 Slavējiet Kungu!
Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs,
jo viņa žēlastība uz mūžiem!
2 Kas spēs izstāstīt Kunga varenos darbus,
izsacīt visu viņa slavu?
3 Svētīti, kas spriež taisnu tiesu,
kas vienmēr rīkojas taisnīgi!
4 Kad lolosi savu tautu, Kungs, atceries mani,
kad glābsi viņus, pamani arī mani –
5 lai redzu, cik labi tiem, ko tu izredzējis,
lai priecājos ar tavu tautu,
lai lepojos kopā ar tiem,
ko tu mantojis!
6 Mēs grēkojām kopā ar saviem tēviem,
mēs noziedzāmies un darījām negantību.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē neņēma vērā tavus brīnumus,
aizmirsa, cik liela tava žēlastība,
sadumpojās pie jūras, pie Niedru jūras.
8 Viņš tos izglāba sava vārda dēļ –
lai visi zina viņa varenību.
9 Viņš rāja Niedru jūru, un tā izsusēja,
viņš veda tos cauri dzelmei kā tuksnesim.
10 Viņš izglāba tos no pretinieka rokām
un izpirka no naidnieka rokām.
11 Ūdeņi apklāja viņu naidniekus –
neviens no tiem nepalika pāri.
12 Tad viņi ticēja viņa vārdiem,
dziedāja viņam slavu.
13 Ātri tie aizmirsa viņa darbus,
tie negaidīja viņa padomu,
14 kārums pārņēma tos tuksnesī,
tie pārbaudīja Dievu tukšatnē –
15 un viņš tiem deva, ko tie lūdza,
tad uzsūtīja tiem kārnuma kaiti.
16 Tie kļuva skaudīgi uz Mozu nometnē,
uz Āronu, Kungam nošķirto, –
17 tad vērās zeme un aprija Dātānu
un apklāja Abīrāma saimi,
18 un uguns iedegās viņu vidū,
liesma sadedzināja ļaundarus!
19 Tie Horebā taisīja teļu un pielūdza lietu tēlu,
20 tie izmija savu godību pret vērša attēlu –
parasta vērša, kas zāli ēd!
21 Tie aizmirsa Dievu, savu Glābēju,
kas darījis diženas lietas Ēģiptē,
22 brīnumus Hāma zemē,
varenus darbus pie Niedru jūras!
23 Tad viņš teica, ka viņš tos iznīcinās, –
ja nebūtu Mozus, viņa izredzētais,
stājies pret viņu kā mūra plaisā,
novērsis viņa naidu, ka viņš tos neizdeldē!
24 Tie nonicināja tīkamo zemi,
tie nenoticēja viņa vārdam,
25 tie kurnēja savās teltīs,
tie neklausīja Kunga balsij!
26 Tad viņš pacēla roku pret tiem,
lai nosviestu tos tuksnesī
27 un izsviestu viņu sēklu starp tautām,
un izkaisītu tos visās zemēs.
28 Tie uzņēmās Baal-Peora jūgu
un ēda, kas upurēts nedzīviem dieviem, –
29 tā tie aizsvīla viņa dusmas,
un starp viņiem izpletās sērga.
30 Tad cēlās Pinhāss par vidutāju,
un sērga tika apturēta –
31 tas ieskaitīts viņam par taisnības darbu
audžu audzēs uz mūžiem.
32 Tie aizdeva dusmas pie Merības ūdens,
un Mozum misējās viņu dēļ –
33 tie sarūgtināja viņa garu,
ka viņš runāja, neapsvēris vārdus!
34 Tie neiznīcināja tautas,
kā Kungs tiem licis,
35 bet jaucās ar tautām
un mācījās darīt, kā tās dara.
36 Viņi kalpoja to elkiem –
tie kļuva viņiem par slazdu.
37 Viņi upurēja savus dēlus un meitas gariem,
38 viņi izlēja nevainīgas asinis –
savu dēlu un meitu asinis,
kurus tie upurēja Kanaānas elkiem,
un sagandēja zemi asinīm,
39 tie apgānījās, tā darīdami,
un atkāpās, tā rīkodamies!
40 Tad apskaitās Kungs pret savu tautu –
viņa mantojums viņam rieba,
41 un viņš tos atdeva tautu rokās,
un pār tiem valdīja tie, kas tos nīda,
42 un tos apspieda viņu naidnieki
un paņēma savā varā!
43 Daudz reižu viņš tos glāba,
bet tie dumpojās pret viņu
un tika pazemoti savas apgrēcības dēļ.
44 Bet viņš uzlūkoja viņu postu,
kad dzirdēja tos brēcam,
45 viņš atcerējās savu derību ar tiem,
saudzēja tos, jo liela viņa žēlastība, –
46 viņš darīja visus to gūstītājus līdzjūtīgus!
47 Glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs,
sapulcē mūs no tautu vidus,
lai pateicamies tavam svētajam vārdam
un ar lepnumu tevi slavējam!
48 Slavēts lai Kungs, Israēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!
Un visa tauta teica: patiesi!
Slavējiet Kungu!
