King Hoshea of Israel
1 Hoshea son of Elah became king of Israel in the twelfth year of Ahaz's rule in Judah, and he ruled nine years from Samaria. 2 Hoshea disobeyed the Lord and sinned, but not as much as the earlier Israelite kings had done.
3 During Hoshea's rule, King Shalmaneser of Assyria invaded Israel; he took control of the country and made Hoshea pay taxes. 4 But later, Hoshea refused to pay the taxes and asked King So of Egypt to help him rebel. When Shalmaneser found out, he arrested Hoshea and put him in prison.
Samaria Is Destroyed and the Israelites Are Taken to Assyria
5 Shalmaneser invaded Israel and attacked the city of Samaria for three years, 6 before capturing it in the ninth year of Hoshea's rule. The Assyrian king took the Israelites away to Assyria as prisoners. He forced some of them to live in the town of Halah, others to live near the Habor River in the territory of Gozan, and still others to live in towns where the Median people lived.
7 All of this happened because the people of Israel had sinned against the Lord their God, who had rescued them from Egypt, where they had been slaves. They worshiped foreign gods, 8 followed the customs of the nations that the Lord had forced out of Israel, and were just as sinful as the Israelite kings. 9 Even worse, the Israelites tried to hide their sins from the Lord their God. They built their own local shrines everywhere in Israel—from small towns to large, walled cities. 10 They also built stone images of foreign gods and set up sacred poles for the worship of Asherah on every hill and under every shady tree. 11 They offered sacrifices at the shrines, just as the foreign nations had done before the Lord forced them out of Israel. They did sinful things that made the Lord very angry.
12 Even though the Lord had commanded the Israelites not to worship idols, they did it anyway. 13 So the Lord made sure that every prophet warned Israel and Judah with these words: “I, the Lord, command you to stop doing sinful things and start obeying my laws and teachings! I gave them to your ancestors, and I told my servants the prophets to repeat them to you.”
14 But the Israelites would not listen; they were as stubborn as their ancestors who had refused to worship the Lord their God. 15 They ignored the Lord's warnings and commands, and they rejected the solemn agreement he had made with their ancestors. They worshiped worthless idols and became worthless themselves. The Lord had told the Israelites not to do the things that the foreign nations around them were doing, but Israel became just like them.
16 The people of Israel disobeyed all the commands of the Lord their God. They made two gold statues of calves and set up a sacred pole for Asherah; they also worshiped the stars and the god Baal. 17 They used magic and witchcraft and even sacrificed their own children. The Israelites were determined to do whatever the Lord hated. 18 The Lord became so furious with the people of Israel that he allowed them to be carried away as prisoners.
Only the people living in Judah were left, 19 but they also disobeyed the Lord's commands and acted like the Israelites. 20 So the Lord turned his back on everyone in Israel and let them be punished and defeated until no one was left.
21 Earlier, when the Lord took the northern tribes away from David's family, the people living in northern Israel chose Jeroboam son of Nebat as their king. Jeroboam caused the Israelites to sin and to stop worshiping the Lord. 22 The people kept on sinning like Jeroboam, 23 until the Lord got rid of them, just as he had warned his servants the prophets.
That's why the people of Israel were taken away as prisoners to Assyria, and that's where they remained.
Foreigners Are Resettled in Israel
24 The king of Assyria took people who were living in the cities of Babylon, Cuthah, Avva, Hamath, and Sepharvaim, and forced them to move to Israel. They took over the towns where the Israelites had lived, including the capital city of Samaria.
25 At first these people did not worship the Lord, so he sent lions to attack them, and the lions killed some of them. 26 A messenger told the king of Assyria, “The people you moved to Israel don't know how to worship the god of that country. So he sent lions that have attacked and killed some of them.”
27 The king replied, “Get one of the Israelite priests we brought here and send him back to Israel. He can live there and teach them about the god of that country.” 28 One of the Israelite priests was chosen to go back to Israel. He lived in Bethel and taught the people how to worship the Lord.
29 But in towns all over Israel, the different groups of people made statues of their own gods, then they placed these idols in local Israelite shrines. 30 The people from Babylonia made the god Succoth-Benoth; those from Cuthah made the god Nergal; those from Hamath made Ashima; 31 those from Avva made Nibhaz and Tartak; and the people from Sepharvaim sacrificed their children to their own gods Adrammelech and Anammelech. 32-33 They worshiped their own gods, just as they had before they were taken away to Israel. They also worshiped the Lord, but they chose their own people to be priests at the shrines. 34 Everyone followed their old customs. None of them worshiped only the Lord, and they refused to obey the laws and commands that the Lord had given to the descendants of Jacob, the man he named Israel. 35 At the time when the Lord had made his solemn agreement with the people of Israel, he told them:
Do not worship any other gods! Do not bow down to them or offer them a sacrifice. 36 Worship only me! I am the one who rescued you from Egypt with my mighty power. Bow down to me and offer sacrifices. 37 Never worship any other god, always obey my laws and teachings, 38 and remember the solemn agreement between us.
I will say it again: Do not worship any god 39 except me. I am the Lord your God, and I will rescue you from all your enemies.
40 But the people living in Israel ignored that command and kept on following their old customs. 41 They did worship the Lord, but they also worshiped their own idols. Their descendants did the same thing.
Hozeja valda pār Israēlu
1 Jūdas ķēniņa Āhāza divpadsmitajā valdīšanas gadā pār Israēlu Samarijā sāka valdīt Hozeja, Ēlas dēls, un valdīja deviņus gadus. 2 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, bet ne tā, kā Israēla ķēniņi pirms viņa. 3 Pret viņu cēlās Asīrijas ķēniņš Šalmanesers, un Hozeja kļuva par viņa kalpu un maksāja meslus. 4 Bet Asīrijas ķēniņš atklāja, ka Hozeja rīko sazvērestību – viņš bija sūtījis vēstnešus pie Ēģiptes ķēniņa So. Viņš nebija maksājis Asīrijas ķēniņam ikgadējos meslus. Un Asīrijas ķēniņš viņu saņēma ciet un ieslodzīja cietumā.
Israēls aizvests trimdā uz Asīriju
5 Tad Asīrijas ķēniņš nāca pār visu zemi, nonāca Samarijā un trīs gadus turēja to aplenkumā. 6 Hozejas devītajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš ieņēma Samariju un aizveda Israēlu trimdā uz Asīriju. Viņš lika tiem dzīvot Hlahā, Hāborā pie Gozānas upes un Mēdijas pilsētās.
7 Tas notika tāpēc, ka Israēla dēli grēkoja pret Kungu, savu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes, no Ēģiptes ķēniņa faraona varas, – bet viņi bijās citus dievus! 8 Viņi rīkojās pēc to tautu likumiem, kuras Kungs bija izdzinis, ienākot Israēla dēliem. Tā darīja Israēla ķēniņi! 9 Slepenībā Israēla dēli rīkojās pret Kungu, savu Dievu. Viņi cēla augstieņu altārus visās pilsētās, gan pie sargu torņiem, gan nocietinātās pilsētās. 10 Uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka viņi uzslēja Ašēras elku stabus. 11 Viņi kvēpināja uz katras augstienes tāpat kā tautas, kuras Kungs bija aizdzinis, tiem ienākot, un darīja ļaunas lietas, apkaitinādami Kungu. 12 Viņi kalpoja elkiem, par ko Kungs tiem bija teicis: “Nedariet to!”
13 Un Kungs liecināja pret Israēlu un Jūdu ar visiem saviem praviešiem un redzētājiem, sacīdams: “Atgriezieties no sava ļaunā ceļa un pildiet manus baušļus un likumus, pēc bauslības, ko es pavēlēju jūsu tēviem un ko es jums darīju zināmu ar saviem kalpiem, praviešiem!” 14 Bet tie neklausīja un spītējās stūrgalvīgi tāpat kā viņu tēvi, kuri neticēja Kungam, savam Dievam. 15 Tie atmeta viņa likumus un derību, ko viņš bija noslēdzis ar viņu tēviem, un liecības, ko viņš tiem bija devis. Tie dzinās pakaļ elkiem, paši kļūdami par tukšību, un darīja kā apkārtējās tautas, par kurām Kungs bija pavēlējis: “Nedariet kā tās!” 16 Tie atmeta visas Kunga, sava Dieva, pavēles, darināja sev divu teļu tēlus, darināja Ašēru, godināja visus debesu pulkus un kalpoja Baalam. 17 Tie upurēja savus dēlus un meitas ugunī, pareģoja nākotni, būra un pārdevās, lai darītu ļaunu pret Kungu un viņu apkaitinātu. 18 Tad Kungs ļoti apskaitās uz Israēlu un atmeta to – nepalika neviena, tik vienīgi Jūdas cilts. 19 Bet arī Jūda neturēja Kunga, sava Dieva, pavēles un rīkojās pēc Israēla likumiem, kurus bija pieņēmusi. 20 Un Kungs atstāja visu Israēla dzimumu, pazemoja to un nodeva laupītāju rokās – viņš tos pilnīgi atstūma!
21 Kad Kungs atrāva Israēlu no Dāvida nama, tie iecēla par ķēniņu Jārobāmu, Nebāta dēlu. Jārobāms Israēlu novērsa no Kunga un pavedināja uz lielu grēku. 22 Un Israēla dēli staigāja visos Jārobāma grēkos, kurus viņš darīja, un nenovērsās no tiem, 23 līdz Kungs novērsa viņus no sevis, kā bija teicis caur visiem saviem kalpiem, praviešiem. Tādēļ Israēlu aizveda trimdā no viņu zemes uz Asīriju, kur tie ir vēl šodien.
Samarijā nometināti sveštautieši
24 Asīrijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, Kūtas, Auvas, Hamātas un Sefarvaimas un nomitināja viņus Samarijas pilsētās Israēla dēlu vietā, tā viņi iemantoja Samariju un dzīvoja tās pilsētās. 25 Sākumā viņi tur dzīvoja un nebijās Kunga, bet tad Kungs tiem uzsūtīja lauvas, un tās dažus no tiem saplosīja. 26 Tad viņi sacīja Asīrijas ķēniņam: “Tautas, kuras tu esi atvedis un nomitinājis Samarijas pilsētās, nezina tās zemes dieva likumus, un viņš tiem ir uzsūtījis lauvas. Redzi, tās viņus nāvē, jo tie nezina tās zemes dieva likumus!” 27 Asīrijas ķēniņš pavēlēja: “Lai turp dodas viens priesteris, kuru jūs atvedāt no turienes, lai viņš dodas tur dzīvot un māca tiem tās zemes dieva likumus.” 28 Tad atnāca viens priesteris, kurš bija aizvests no Samarijas, un apmetās Bētelē. Viņš tiem mācīja bīties Kunga.
29 Bet katra tauta darināja sev dievus un novietoja tos augstieņu namos, kurus bija cēluši samarieši. Ikviena tauta tā darīja pilsētā, kur dzīvoja. 30 Vīri no Bābeles darināja Sukot-Benotu, Kūtas vīri darināja Nērgalu, Hamātas vīri darināja Ašīmu. 31 Ivieši darināja Nibhazu un Tartāku, sefarvaimieši savus dēlus dedzināja ugunī Adrameleham un Anameleham, sefarvaimiešu dieviem. 32 Viņi bijās Kunga un no sava vidus izvēlējās augstieņu priesterus, un tie upurēja augstieņu namos. 33 Tie vienlaikus bijās Kunga un kalpoja saviem dieviem pēc savu tautu paražām, no kurām tie bija atvesti.
34 Bet viņi līdz šai dienai rīkojas pa vecam – nebīstas Kunga un nepilda tos likumus, tiesas, bauslību un pavēles, ko Kungs pavēlēja Jēkaba dēliem, kam viņš deva vārdu Israēls. 35 Kungs bija noslēdzis ar tiem derību un pavēlējis: “Citus dievus jūs nebīsieties, tiem nezemosieties, tiem nekalposiet un neupurēsiet! 36 Vienīgi Kungam, kurš jūs izveda no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un izstieptu elkoni! Viņu jums ir jābīstas un viņam jāzemojas, un jums ir viņam jāupurē! 37 Jums ir jāievēro likumi, tiesas, bauslība un pavēles, kuras viņš jums rakstīja, jāpilda tie visu mūžu un citu dievu nav jābīstas! 38 Jūs nedrīkstat aizmirst derību, kuru es ar jums noslēdzu, un bīties citus dievus! 39 Jums ir jābīstas vienīgi Kungu, savu Dievu, viņš jūs atbrīvos no visu jūsu ienaidnieku rokas!” 40 Tie neklausīja, bet darīja pa vecam.
41 Tā šīs tautas vienlaikus bijās Kunga un kalpoja saviem elkiem. Līdz pat šai dienai arī viņu dēli un dēlu dēli dara tāpat, kā darīja viņu tēvi.
