Where To Offer Sacrifices
1 The Lord told Moses 2 to tell Aaron, his sons, and everyone else in Israel:
3-4 Whenever you kill any of your cattle, sheep, or goats as sacrifices to me, you must do it at the entrance to the sacred tent. If you don't, you will be guilty of pouring out blood, and you will no longer belong to the community of Israel. 5 And so, when you sacrifice an animal to ask my blessing, it must not be done out in a field, 6 but in front of the sacred tent. Then a priest can splatter its blood against the bronze altar and send its fat up in smoke with a smell that pleases me. 7 Don't ever turn from me again and offer sacrifices to goat-demons. This law will never change.
8 Remember! No one in Israel, including foreigners, is to offer a sacrifice anywhere 9 except at the entrance to the sacred tent. If you do, you will no longer belong to my people.
Do Not Eat Blood
The Lord said:
10 I will turn against any of my people who eat blood. This also includes any foreigners living among you. 11 Life is in the blood, and I have given you the blood of animals to sacrifice in place of your own. 12 That's also why I have forbidden you to eat blood. 13 Even if you should hunt and kill a bird or an animal, you must drain out the blood and cover it with soil.
14 The life of every living creature is in its blood. That's why I have forbidden you to eat blood and why I have warned you that anyone who does will no longer belong to my people.
15 If you happen to find a dead animal and eat it, you must take a bath and wash your clothes, but you are still unclean until evening. 16 If you don't take a bath, you will suffer for what you did wrong.
Par dzīvnieku kaušanu
1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Šādi Kungs ir pavēlējis: saki Āronam, viņa dēliem un visiem Israēla dēliem: 3 ikviens no Israēla nama, kas nokauj vērsi, jēru vai āzi nometnē vai ārpus nometnes 4 un neko neatnes pie Saiešanas telts durvīm, lai upurētu Kungam Kunga Mājokļa priekšā, tas ir izlējis asinis, un asinis lai nāk pār to atpakaļ, ka tas tiek nošķirts no savas tautas. 5 Tas tādēļ, lai Israēla dēli vairs nekauj savus kaujamos upurus klajā laukā, bet pienes Kungam pie Saiešanas telts durvīm un dod priesteriem, lai tie kauj miera upurus Kungam. 6 Priesteris lai slaka asinis pār Kunga altāri Saiešanas telts durvīs un kvēpina taukus par tīkamu smaržu Kungam. 7 Lai tie mitas upurēt saviem āžkājiem, kam maukojuši pakaļ, – šis tiem ir mūžīgs likums uz paaudzēm.
8 Saki tiem: ik vīrs no Israēla nama un svešinieks, kas pie tiem apmeties, kas upurē sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri, 9 bet nenes to pie Saiešanas telts durvīm, lai upurētu Kungam, lai tiek nošķirts no savas tautas!
Aizliegums ēst asinis
10 Ja kāds no Israēla nama vai svešinieks, kas pie tiem apmeties, ir ēdis asinis – pret tādu, kas ēdis asinis, es vērsīšu savu vaigu, un es nošķiršu to no savas tautas! 11 Jo miesas dzīvība ir asinīs, un tās es jums esmu devis altārim, ka veicat izlīgumu par saviem grēkiem, – tās ir asinis, kas veic izlīgumu par visiem ļaužu grēkiem! 12 Tādēļ es teicu Israēla dēliem: neviens no jums lai neēd asinis, arī svešinieks, kas pie jums apmeties, lai neēd asinis!
13 Ikviens no Israēla dēliem un svešinieks, kas pie jums apmeties, kas nomedī ēdamu zvēru vai putnu, lai notecina tam asinis un apber tās ar zemi. 14 Ik radības dzīvība ir asinīs, kamēr tās viņā, un es Israēla dēliem esmu teicis: neēdiet nekādas asinis, jo asinis ir katras miesas dvēsele, – tiks nošķirts ikviens, kas tās ēdīs!
15 Ikviens, kas ēdīs maitu vai ko saplosītu – gan savējais, gan svešinieks –, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram, pēc tam tas ir šķīsts. 16 Bet, ja viņš tās nemazgā un nemazgā arī savu miesu, tad viņš nes savu vainu.”
